Šāda tendence laikā, kad «ļoti daudzi uzskata par svētu lietu apzagt valsti», pēc ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera teiktā, ir ļoti bīstama.

Kalnmeiers trešdien runā prokuratūras gada pārskata sanāksmē atzina, ka, izanalizējot 2011.gadā pasludinātos septiņus spriedumus, ar kuriem par noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju lielā apmērā notiesātas kopā desmit personas, secināts, ka nevienam nav piespriesta reāla brīvības atņemšana. Atmazgātās summas šajās lietās svārstās no 40 tūkstošiem līdz 936 tūkstošiem latu.

Piemēram, trīs personas par 936 tūkstošu latu atmazgāšanu, izmatojot ļoti sarežģītu shēmu, saņēma nosacītu cietumsodu, un viņām arī nebija ko konfiscēt.

«Līdz ar to valsts pakratījusi pirkstu, iztērējusi milzīgu naudas apmēru, lai izmeklētu to, kas ir beidzies faktiski ne ar ko. Šajā saistībā, lai arī cik to man nepatīkami pieminēt, – kad tiesneši un prokurori aktīvi cīnās par savām tiesībām saņemt algas pielikumu, tad es tomēr gribētu vērst šeit esošo virsprokuroru uzmanību, ka mūsu pienākums ir atgādināt, ka prokuroriem ir pienākums pret valsti. Mēs nevaram prasīt tikai, lai valsts mums dod, bet arī mums pašiem jāsniedz kāds ieguldījums. Šis piemērs liecina par to, ka tiesnešiem un prokuroriem ne tuvu nav izpratnes par šā nozieguma bīstamību un kādu kaitējumu tas nodara valsts budžetam,» uzskata ģenerālprokurors.

Šāda tendence, ka shēmotāji nesaņem atbilstošu sodu, pēc Kalnmeiera sacītā, ir ļoti bīstama, jo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana ir nozieguma veids, kas ir saistīts ar apdraudējumu valsts budžetam.

«Par kādu soda prevenciju mēs varam runāt, ja shēmotājs redz, ka viņš par to nekādu reālu sodu nesaņems,» norādīja ģenerālprokurors.

Pērn konstatētas vairāk nekā 50 noziedzīgās shēmas naudas atmazgāšanā, un pērn būtiski pieaudzis to konstatēto noziedzīgo nodarījumu skaits, kur atmazgājamā summa pārsniedz vienu miljonu latu.

Tas ir satraucošs rādītājs, kas liecinot, ka shēmas tiek veidotas arvien rūpīgāk un pārdomātāk, iesaistot arvien lielāku personu skaitu. Šādās shēmās parasti tiek piesaistīti 20 līdz 50 uzņēmumu, kuri izvēlas noziedzīgā ceļā atmazgāt savus naudas līdzekļus.

Prokuratūras paspārnē esošais Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests 2010.gadā izdevis 48 rīkojumus par naudas līdzekļu iesaldēšanu, bet pērn tādi bija 109 rīkojumi un naudas izteiksmē tie ir vairāki miljoni latu.

Pērn reģistrēti 154 noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas noziegumi, savukārt gadu iepriekš – 149. Šādi dati, pēc ģenerālprokurora teiktā, norāda tendenci, ka «ļoti daudzi uzskata par svētu lietu nozagt valstij» un uzskata, ka tas nav nekas briesmīgs.

Vēlāk Kalnmeiers žurnālistiem atzina, ka kritiku prokuroriem veltījis, jo nevienā no pieminētajām septiņām lietām prokurori par tiesas spriedumu nebija iesnieguši protestu. Vienā gadījumā gan bija noslēgta vienošanās par sodu, kuru tiesa apstiprināja.

Ģenerālprokurors pie kritikas negrasās apstāties un cer uz situācijas mainīšanos. Viņš 16.martā šo tēmu pieminēšot Augstākās tiesas plēnumā.

Par to, ka, paceļot šo tēmu sabiedrībā, ir iespējams mainīt situāciju, liecina arī piemērs par sodiem narkotiku noziegumos. Kalnmeiers atgādināja, ka pirms septiņiem gadiem sabiedrībā arī asi uzjundīja diskusija par maigiem sodiem narkotiku tirgotājiem un lietotājiem. Šis temats tika izcelts masu medijos un sabiedrībā, un sabiedrības spiediena dēļ situācija krasi mainījās.

Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam, kurš piedalījās virsprokuroru sanāksmē, kritiku tiesām bija grūti komentēt, jo vispirms būtu jāiepazīstas ar situāciju.

«Man ir grūti komentēt. Man būtu jāredz, es pieļauju, ka daļa ir vienošanās procesā panākti, kad tiesa nonāk apstiprinātāja pozīcijās. Es neņemos komentēt to, ko es neesmu redzējis,» norādīja Bičkovičs. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar