Partijā uzskata, ka, piemēram, pareizticīgie un vecticībnieki šo dienu varētu izmantot 7.janvārī, savukārt - katoļi - 15.augustā, ebreji - savos reliģiskajos svētkos.

«Katram tādējādi tiktu nodrošināta brīva iespēja svinēt sev nozīmīgu svētku dienu. Tādējādi arī no darba devēju viedokļa nebūtu tik sarežģīti nodrošināt nepārtrauktu darba ritmu, jo, piemēram, par minēto svētku dienu varētu vienoties, noslēdzot darba līgumu,» norāda partijā.

ZRP rosinās šo jautājumu skatīt nākamās pirmdienas Koalīcijas sadarbības padomes sēdē.

Jau šobrīd likuma «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» 1.pantā par svētku dienām ir noteikts, ka pareizticīgie, vecticībnieki un pie citām konfesijām piederošie ticīgie Lieldienas, Vasarsvētkus un Ziemassvētkus atzīmē šo konfesiju noteiktajās dienās. Šādā veidā valsts jau šobrīd ir izcēlusi šo svētku nozīmi, ņemot vērā ievērojamo Latvijā dzīvojošo pareizticīgo un vecticībnieku skaitu. Vienlaikus šī norma ir ļoti neskaidra un grūti piemērojama. Tādēļ nepieciešams risinājums, lai katrs cilvēks varētu pilntiesīgi svinēt sev nozīmīgus svētkus, norāda ZRP.

«Uzskatām, ka šis ierosinājums ir plaši jāizdiskutē ar dažādām sabiedrības grupām, tai skaitā, mazākumtautību pārstāvjiem un reliģisko konfesiju vadītājiem,» uzsver Holma.
 

Tweet