Viens no šīs akcijas idejas iniciatoriem bija aktieris Andris Bērziņš, kas vakar pēcpusdienā par TTP lēmumu vēl nebija informēts. Jāsecina, ka vairāk nekā 20 cilvēku darbs un desmit tūkstoši latu ir nomesti zemē. Būtībā ir bēdīgi, jo nauda izšķiesta blēņām — informatīvas nozīmes džingliem nebija nekādas, bet cilvēkiem teksti krita uz nerviem.

Negatīvā attieksme izraisa izbrīnu

«Ideju ierosināja Andris Bērziņš, viņš arī vērsās Rīgas Domē, kas to akceptēja un piešķīra noteiktus līdzekļus. Man šī ideja šķiet simpātiska, jo lielākā daļa cilvēku ir sadrūmuši. Ja populārs cilvēks sabiedriskajā transportā kaut ko pasaka, tas ir jauki. Laika gaitā džinglus būtu mainījuši, jo, katru dienu braucot vienā maršrutā, tie tiešām būtu apnikuši,» spriež TTP direktors Romualds Ārmans.

33 džinglu (citi gan sauc krietni lielākus skaitļus) ierakstīšanā esot iesaistījušies vairāk nekā 20 cilvēki — aktieri, politiķi, mūziķi. Pirms astoņiem gadiem sabiedriskajā transportā skanēja dažādas reklāmas, tāpēc saprotama bija cilvēku negatīvā reakcija. Šis ir pavisam cits gadījums, tāpēc cilvēku negatīvā attieksme, pēc Ārmana teiktā, izraisa apbrīnu.

Negatīvie zvani tracinājuši TTP

Pats Bērziņš norāda, ka nekad nevar uztaisīt produktu, kas patiktu pilnīgi visiem, daļa vienmēr neapmierinātībā burkšķēs: «Bet ko tad mēs gribam? Lai cilvēki zvana un saka: vai cik labi, vai cik labi! Tas nav iespējams! Loģiski, ka atradīsies bars cilvēku, kas gribēs pasūtīt mūs trīs mājas tālāk. Tajā pašā laikā daļai cilvēku tas patīk, man draugi un paziņas ir teikuši, ka no rīta džingli viņiem uzlabojuši garastāvokli.»

«Sākotnēji visu bijām iecerējuši citādi,» saka Bērziņš. «Gribējām projektu veidot lielāku, lai džingliem būtu informatīvi izglītojošs raksturs — katram maršrutam speciālu programmu, lai laucinieki zina, ko konkrētajā pieturā var izdarīt, apskatīt un kur no turienes nokļūt, un pa vidu vēl tādas foršas blēņas. Diemžēl tehniski tas nebija iespējams. Vai tad būtu slikti, ja, braucot trolejbusā, uzzinātu arī kaut ko par vēsturi un citām lietām? Vai arī atgādinātu satiksmes noteikumus un to, ka pēc izkāpšanas no tramvaja nevar skriet, kur pagadās, pateikt jauniem cilvēkiem, lai viņi nav cūkas un palaiž vecākus cilvēkus apsēsties.»

Tomēr izrādās, ka vairāku aktieru kopīgi izstrādātās un realizētās idejas lielākajai sabiedrības daļai neiet pie sirds. TTP direktors Ārmans nolasa vairākas elektroniskā pasta vēstules, kurās cilvēki nikni lūdz pārtraukt atskaņot šādas «uz nerviem krītošas muļķības». «Ir arī labvēlīgas atsauksmes, piemēram, kāda kundzīte priecājās, ka var dzirdēt Eduarda Pāvula balsi. Diemžēl tā iegājies, ka vairāk sūdzas tie, kam kaut kas nepatīk. Katru dienu saņēmām vairākus desmitus negatīvu atsauksmju. Zvani nerimstas un mūs visus tracina. Cilvēki nepatiku pamato ar to, ka ir nopirkuši biļeti un vēlas braukt netraucēti.»

Ārmans domā, ka varbūt nevajadzēja atskaņot jokus, kurus cilvēki varētu nesaprast, bet tas ir diskutējams jautājums. Viņaprāt, joki bija jauki un saprotami. Arī Bērziņš piekrīt, ka dažas lietas varēja veidot citādi, bet galvenais tagad esot saprast, kas no tā visa cilvēkiem bija vajadzīgs un kas ne. Apspriežot to, ka džinglus turpmāk vairs neatskaņos, komunikablais un atraktīvais aktieris izmet: «Godīgi sakot, mani tas maz interesē. Mēs tikai gribējām izmēģināt. Ja ideja neaizgāja, neaizgāja, neko nepadarīsi.»

Vai tiešām tik dārgi?

Ja iedzīvotāju attieksme pret šāda veida akcijām būtu labvēlīga, arī turpmāk sabiedriskajā transportā atskaņotu džinglus, tos mainītu un, iespējams, realizētu Bērziņa iepriekš izvirzītos lielāka vēriena priekšlikumus. «22. maršruta autobusā, kas ved no centra uz lidostu, varētu ierunāt norādījumus angļu valodā, piemēram, kur atrodas viesnīcas, ko Rīgā var apskatīt un tamlīdzīgi. Var prognozēt, ka tad daudzi bļautu, kāpēc nav valsts valodā, bet šajā maršrutā taču ved daudzus tūristus,» teic TTP direktors.

Lai domātu par vērienīgākām akcijām, vispirms jātiek skaidrībā ar šā, kā saka Bērziņš, eksperimenta izmaksām. Par Rīgas Domes piešķirtās naudas likteni aina paveras visai dīvaina. Lai arī TTP direktors izteicās, ka nauda iedota Bērziņam, aktieris norāda, ka par to nemāk spriest, jo atbildējis tikai par tehnisko un daļēji arī organizatorisko pusi. Projekts esot realizēts sadarbībā ar firmu «1470. Efektīvo komunikāciju aģentūra». Tās direktors Jānis Banders apliecina, ka nauda ir piešķirta.

Žurnālists Jānis Domburs informēja, ka par džinglu ieskaņošanu neko nav saņēmis un samaksa arī nav bijusi paredzēta. Banders gan norāda — daļai autoru esot maksāts. Cik daudz un kuriem, tas esot komercnoslēpums. Lai arī nauda piešķirta tieši Bandera kantorim, ne uz vienu jautājumu konkrētu atbildi viņš nevarēja sniegt. Interesants ir vēl kāds fakts — TTP direktors sacīja, ka ierakstīti 33 džingli, bet Banders nosauc turpat četrreiz lielāku skaitli — 120. Vaicāts, vai tiešām džinglu ierakstīšanai no nodokļu maksātāju naudas vajadzēja veselus desmit tūkstošus latu, Banders novelk: «Nemācēšu īsti atbildēt…»

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar