Mūzikas gardēži un lietpratēji viņu zina kā baroka un mūsdienu mūzikas diriģentu, obojistu, kas sadarbojies ar pasaules izcilākajiem solistiem, dibinājis Rīgas Festivāla orķestri, trīs reizes apbalvots ar Latvijas «Lielo mūzikas balvu»…

Taču pat tos, kam nopietnā mūzika pasveša, Normunds uzrunā… no plakāta, kur, uz trotuāra malas piesēdis, aicina visus un ikvienu NEPAZAUDĒT GALVU…

Kādēļ un Kā Dēļ izcilam mūziķim izdodas uzturēt absolūto dzirdi arī no mūzikas attālinātās jomās? Un kādēļ tieši viņu gribas saukt par Gaismas un Mūzikas bruņinieku?

Izmantojiet izdevību — sarunu ar pasaules līmeņa mākslinieku «Apollo» videočatā!

 «Apollo»:
Labdien, Normund! Vai varam sākt čatu? 
 
Normunds Šnē:
labdien, esiet sveicinati. prieks redzet tik daudz jautajumu, kaut gan intervijas pedeja laika ir bijusas tik daudz. 
  
nsr:
Ja nemaldos, Jums savulaik bija sadarbība ar Hardiju Lediņu. Vai varat pastāstīt par to? 
 
Normunds Šnē:
nee, diemzel nekad nav bijusi 
 
trampo:
Vai Jūs esat precējies?  
 
Normunds Šnē:
formali 
 
ElWa:
Mana meita/vijolniece/grib piedaliities talantu fabrikaa/dziedaat/.. Vai taa buutu iistaa vieta..?  
 
Normunds Šnē:
es uzskat, ka nee. 
 
Kaarleens:
Ar kuriem Latvijas un aarzemju muuzikjiem Jums vislabaak patiik sastraadaaties? Kaapeec? Ar ko gribeetu, bet veel neesat paguvis? 
 
Normunds Šnē:
man ir bijusi laime dzive uz skatuves but kopa ar loti daudziem fantastiskiem cilvekiem. fascinejosa ir sajuta, kad atbrauc pazistams solists un jus jau pirmaja meginajuma saprotaties, ka jutat, ka domajat lidzigi. mums ir loti daudz planu ar festivala orkestri, lai pagaidam tas paliek jautajums bez atbildes. sekojiet musu afisam. 
 
lola:
No cik gadu vecuma esiet pievērsies nopietnai mūzikai? 
 
Normunds Šnē:
laikam no dzimsanas briza vai pat pirms tam, jo ari mani vecaki ir muziki. vini ir lieliski muzikas pedagogi. mans tevs vel joprojam strada Darzina skolaa, kur maca spelet vijoli. tiesi muzikai pieskarties saku 6 gadu vecuma. kadu bridi biju partraucis, bet kad saku spelet oboju sapratu, ka muzika ir mana dzive. 
 
kniksis:
Vai jums patīk publicitāte un popularitāte — tas, ka jūs pazīst uz ielas? 
 
Normunds Šnē:
es to sevishkji nejutu. mani tas netrauce. 
 
zuze:
Vai Jūs piekrītiet mūsu politiķiem, ka mūsu puišiem ir jāatrodas Irākā? 
 
Normunds Šnē:
nee, es nepiekritu. domaju, ka mums tur nav jabut. 
 
skatītāja:
Es viennmēr domāju — vai tie muzikanti nospēlētu arī tad, ja neviens nediriģētu? 
 
Normunds Šnē:
nospeletu, un tadi orkestri ir diezgan daudz — kamerorkestri, kur spele 20–30 cilveki. ir daudz izcili orkestri, kas spele bez dirigenta, tomer viniem ir kads vadosais speletajs. tads laikam ir vajadzigs katram ansamblim, lideris, kas dod kopainu. 
 
Soul:
Vai Jums ir absolūtā dzirde? 
 
Normunds Šnē:
jaa, ir. 
 
Londona:
Vai aarzemes nevilina? Kaa plaanojat karjeru taalaak? 
 
Normunds Šnē:
arzemes vilina, bet ari latvijai nav ne vainas. rigaa ir reizem daudz lielajas iespejas, neka dzivojot lielajas eiropas metropoles. reizem esmu apsveris iespeju doties prom, tomer tas nozimetu sakt dzivi no jaunu. seit ir tik daudz lieliskas lietas, kas ir ieskatas un kuram vajag turpinajumu. vismaz patlaban nopietni par to nedomaju. protams, ar prieku dodos vieskoncertos. 
 
muz:
Vai Jums ir gadījies diriģēt orķestri, kurš spēlē galīgi «šķībi»? Ko dad var darīt?? 
 
Normunds Šnē:
jaa, man ir gadijies. protams, ka nevarat mainit orkestra sastavu, tacu viena lieta, kas dirigesana pats svarigakais ir tas, lai cilveki notic jums un jusu idejam un censtos izdarit savu darbu tik labi, cik vini labi to spej. ja spejat aizraut orkestri, tad var panakt to, ka kolektivs seko un izpilda visu pec labakas sirdsapzinas. 
 
tārpiņš:
Labdien! Pārsteigums un prieks redzēt Jūs čatā! Vai čatojat arī brīvbrīdī? 
 
Normunds Šnē:
nee. tagad pirmo reizi esmu tada pasakuma un man te patik. lidz sim un ari turpmak neizmantosu datoru catosanu. varbut pie elektroniska neesmu pieradis. 
 
dancis:
Man ir gadiijies buut balliitees kopaa ar taa saucamaas nopietnaas muuzikas paarstaavjiem, un secinaajums ir, ka shie cilveeki nelabpraat dejo, jaasaka pat tieshaak — neprot to dariit. Vinji labpraat seezhas pie klaviereem un muzicee, bet nedejo. Kaa ir ar Jums? Un kaapeec, peec Juusu domaam, taa notiek?  
 
Normunds Šnē:
mums ir bijusi darisana ar dazadiem nopietnaas muzikas parstavjiem, jo ar tiem, kuriem esmu saticies ballites dejo ljoti labprat. es ljotti labprat dejoju, man patik izklaideties un visi, kurus pazistu, labprat dejo.  
 
uupis:
Kādi ir nākotnes projekti? 
 
Normunds Šnē:
man ir nedaudz manjticiba — nestastit parak daudz par to, kas ieplanots. tuvakais koncerts ir ritvakar operaa. sis projekts ir bijis neticami veiksmigs, tacu pats svarigakais, ka tas ir klausitajos radijies interesei par jauno muziku un neticama atsauciba, ko jutam sajos pasakumos. sis koncerts ir veltits tikai amerikanu muzikai, par kuru mes maz zinam. viens no maniem vissvarigakajiem merkiem ir rigas kamermuzikus padarit par stabilaaku vienibu. loti nopietni stradajam pie taa, lai sis orkestris klutu par patstavigu darba vietu tiem, kas velas tur stradat. 2005. gads raadaas ljoti darbiem piepildits. 
 
kajla:
Jūs esat koncertējis daudzās valstīs, kura publika bijusi viss atsaucīgākā? 
 
Normunds Šnē:
iespejams, ka visinteresantaka publika ir Krievija. pirms gandriz 10 gadiem bija koncerti peterburga un maskava. krievu metropolju publika ir dzirdejusi visu labako, kas pasaule notiek, tapec uzstaties sajaas zaalees ir liels izaicinajums. tacu taja bridi, kad vini tiek aizrauti, vinu atsauciba ir neviltota, vetraina un fantastiska. protams, ka lieliska publika ir rietumeiropaa, kur publika ir arkartigi zinosa. 
 
ElWa:
Kaa Juus tiekat galaa ar sadziiviskaam lietaam/probleemaam;:)?  
 
Normunds Šnē:
es kaut kaa ar vinam tieku gala taa, ka necensos parak nemt pie sirds un ieverot. ja var puslidz brivi dzivi planot finansiala zinja, tad nauda palidz sakartot ikdienas lietas. milzigas sadziviskas lietas pasreiz nav. 
 
taarps:
Vai Jums pietiek laika lasīt grāmatas, ko tagad lasāt? 
 
Normunds Šnē:
ne tik daudz, cik es gribetu, tikko izlasiju gramatu par Stalinu. 
 
tārpiņš:
Vai līdzekļus iztikai pelnāt tikai ar mūziku? 
 
Normunds Šnē:
jaa, tikai ar muziku. dazados veidos, pamata dirigejot, spelejot oboju un pedejos gados mazliet arii ar skanjas maasteringu — palidzu daziem saviem draugiem. neko citu neprotu. 
 
Daugavmalas Jurka:
Loti jauka bija sadarbiiba ar Marana! Vai veel kaadreiz kaut ko dzirdeesim? Pastaastiet luudzu! 
 
Normunds Šnē:
es varu tikai piekrist un es kaut ko gribetu dzirdet vel no Maranas. ceru, ka ta ari bus, jo Valts Puce ir nopietni kjeries klat pie zimulja un nosu lapas un si doma par kadu iespejamu programmu, visdrizak nakamgad, ir ljoti dziva. patlaban apsveram dazadas tehniskas lietas. katra zinja domaju, ka sis projekts galigi nav beidzies. jutot to, kada bija interese par koncertu septembri, jutamies arkartigi savilnjoti par publikas interesi. domaju, ka par Maranu vel noteikti dzirdesim. 
 
sausserdis:
Vai mūzika ir visa jūsu dzīve? 
 
Normunds Šnē:
nekada gadijuma ne. censos dzivot un dzivoju normalu dzivi. neesmu no tiem cilvekiem, kas uzskata, ka viss laiks ir javelta muzikai, jo tadejadi cilveks sevi apdala. protams, ka muzika ir nozimiga manas dzives dalja. 
 
Zane:
Ko jūs sakiet par šābrīža modi, realitātes šoviem, kādas ir jūsu domas par tiem? 
 
Normunds Šnē:
realitates sovi laikam ir loti ienesigs bizness, jo to skaits pieaug, tacu par Talantu Fabriku man ir negativs iespaids — tur stasta, ka viena menesa laikaa var klut par zvaigzni. skiet, ka tur muzikai tiek piedeveta pedeja loma. jauniesi tiek nepareizi ievirziiti — kad beidzas sovs, lielaka dalja no jauniesiem nespej virzities talak. 
 
verotajs:
Vai jums neskjiet, ka Stiivs Reihs bija parak ambiciozs savaa iztureeshanas manieree, kad viesojas Riigaa? Kaa saprataaties ar so komponistu? 
 
Normunds Šnē:
piekritu viedoklim, ka Reihs atbrauca ar savu pasaules skatu. vinam nevajadzeja pieradit, ka vins ir viens no musejiem. musu saprasanas bija lieliska. protams, vinaa ir taada ebreju ironja par pasauli un tas man skiet bija tas, ko es no vina biju sagaidijis. vins ir tik unikals ar savu skanju pasauli. man patika, ka vins par lietam runa atklati — varbut tas var likties sherpi un ambiciozi. neformalas sarunas bija vienkarsas un sisrnigas. taa ka vinaa var buut siis divas personibas. 
 
Skatītājs:
Vai Latvija nav par mazu priekš tik jaukas mūzikas, jo auditorijas daļa, kas klausās šādu mūziku ir neliela, liela daļa jau tos popsiņus? 
 
Normunds Šnē:
man liekas, ka interesanti ir tas, ka pedeja laika akademiskas muzikas klausitaju dalja arvien pieaug. doamju, ka krizes punkts ir pari. protams, mes butu priecigi, ja mes vienu programmu riga varetu nospelet 2 vakarus pec kartas, tomer domaju, ka sis bridis vairs nav talu. tie kas ir atnakusi, tie atgriezas atkal. ir jutama energijas apmaina starp muzikiem un klausitajiem. protams, ka populara muzika bus jauniesu neatnemama dzives sastavadalja. katrai muzikai ir sava nozime musu sabiedriba un lidz sim tās lieliski sadzivo viena otrai blakus.  
 
kniksis:
Vai Jūs arī esat no tiem, kas dala mūziku nopietnaja un populārajā? 
 
Normunds Šnē:
sada veidaa noteikti nee, jo populaara muuzika var buut arii nopietna muzika un arii otradi. interesantas lietas rodas krustpunktos, kur satiekas klasiki un rokmuziki. muziku nedalu zanros, kastas un nenostadu tas augstak vienu par otru. 
 
Saulīte:
Ko jūs ieteiktu klausīties tiem cilvēkiem, kuri vēlas pievērsties nopietnai mūzikai, taču vairums kompozīciju viņiem šķiet gatavais murgs… 
 
Normunds Šnē:
es domaju, ka vispirms vajadzetu nedomat par muziku kaa par gatavo murgu. protams, ka nevajadzetu ar skanjdarbiem, kas ir ekstremali sarezgiti — tam vajdziga dzirdes un intelekta sagatavotiba. lielisks punkts no kura sakt ir sena muzika — renesanse, baroks, kuraa ir neticami skaista pasaule. man ir svariga si atgriesanas pie senas muzikas. 
 
otrs:
Kā Jūs vērtējat Latvijas mūzikas izglītību visos līmeņos? Vai Jūsuprāt šai jomā būtu kas maināms, uzlabojams ?  
 
Normunds Šnē:
lielisks mantojums, ko sanemam no padomju savienibas ir bernu muzikas skolas. liekas, ka nekas lidzigs nav nekur pasaule un sii limenja izglitibu mums vajadzetu saglabat visiem berniem un jauniesiem, kuriem ir interse par muziku. skolu merkis ir saglabaat mazaja bernaa interesi par muziku, ja ari neturpinas profesionalu muzika karjeru, tad lai vinam butu interese par to. par muzikas koledzam man gruti ko teikt, tomer skiet, ka vairak vai mazak tur viss ir kartiba. sausmas mani radija tas, ka kulturkapitala fonda tika iesniegti 50 pieteikumi no jauniesiem, kas velas doties studet citur. tas liek padomat par so limeni. dazas sferas mums ir problemas ar profesionaliem. svarigi ir nodrosinat pasniedzeju un profesuras paaudzu mainu, lai ar studentiem stradatu jauni cilveki, ar progresivu skatu punktu.  
 
Lasītājs:
Kā ar politiku, vai tajā neesat domaajis iesaistiities, tagad jau taada mode?  
 
Normunds Šnē:
mode tada tagad ir gan,bet nekad neesmu domajis iesaistites politika un ceru, ka nekad neparadisies apstakli, kas liktu man to darit. atklati sakot man si dzives sfera ne visai patik. ja gribam but pilnigi atklati — ja gribat veidot savu orkestri, jums, protams, ir darisana ar cilvekiem, kas parvalda so valsti, ar viniem jaruna, jaskaidro savs redzespunkts, pozicija.  
 
Pēters:
Kaa ar briivo laiku, kaa tas tiek izmantots?  
 
Normunds Šnē:
briivaa laika ir loti maz, tapec tas tiek izmantots, lai daritu kaut ko citu. censos to nesaistit ar muziku, gribetu un noteikti atsaksu nodarboties ar savu aizrausanos ar radiosakariem. loti patik darboties pa savu ne vel gatavo majinju, kas prasa saimnieka roku, it ipasi vasara. ir ari viena briva laika dalja, kur var nedarit neko. reizem ir pilnigi skaisti skatities dabaa, kaadas ir parmainjas. vasara loti patik braukt ar velosipedu — iepazistu pardaugavas apkartni. protams, ka vienreizeji ir but kopa ar sev tuviem cilvekiem. 
 
muaahaahaa:
Jo normund! Kaa pa dziivi? 
 
Normunds Šnē:
pa dzivi viss ir labi, darba pietiek. viss kartiba:) 
 
Pols:
Vai nopietnās mūzikas pārstāvji arī dzīvē ir tik nopietni? 
 
Normunds Šnē:
vai es tiesam izskatos pec tik nopietna cilveka? latviesu valoda nav adekvata termina tam, kas ir nopietna muzika. taa ne vienmer ir nopietna, taja ir daudz aspratibas, humora. nopietnas muzikas atskanotaji dzive medz but neratnas personas. 
 
Sindija:
Vai jūs klausāties arī popmūziku? Kādu? 
 
Normunds Šnē:
es tiesam arii klausos popularo muziku. kadu? patik taa rokmuzikas dalja, kas radas 70-os Deep Purple, Ledd Zeppelin, Franks Zappa, YES u. c. Loti patik Stings — vinu ierakstu skanjas delj — uzskatu ka tie ir vieni no vislabak ieskanjotajiem diskiem pedejos gados izdotaja muzika. ne visai daudz patik jauna popmuzika, jo tur ir maz muzikas kas man interesetu kaa muuziki. loti daudz kas tiek ierakstits tikai tapec, ka ir velme to pardot. 
 
māsa:
Vai Jūs esat ticīgs cilvēks? Kādai reliģiskai konfesijai esat piederīgs? Kādas ir Jūsu attiecības ar Visaugstāko?  
 
Normunds Šnē:
es neesmu religiozs cilveks, neesmu regulars baznica gajejes, tai pasa laika vel nejutos spejigs spriest par Dievu, es patlaban mekleju atbildi uz siem jautajumiem. 
 
!!!:
Kādās grāmatas jūs lasiet?  
 
Normunds Šnē:
ar kaunu jaatzist, ka lasisanai paliek arkartigi maz laika. lasu daudz gramatas, kas vajadzigas manam darbam — gramatas par muziku, petijumi par to u. tml. interese gramatas par vesturi, gribu atsifret imperiju, kura mes visi kadreiz dzivojam. mani interese ari gramatas par filozofiju, ipasi tas sacis intereset pedeja laika. 
 
Labais:
Kādi mūzikas stili Jums patīk?  
 
Normunds Šnē:
man vispar ne visai patik muziku iedalit kados stilos, virzienos jo sodien muzikas robezas ir tik nemanamas. un tas ir labi, jo daudzi muziki cenas nojaukt robezas starp dazadiem zanriem. ikdiena klausos visdazadako muziku, sakot no 70-o gadu rokmuzikas, klausos dzezu (taja ir radosa briviba), akademisko muziku (informacija par to, kas sodien notiek saja muzikas zanra pasaule un ka pazistamus skandarbus spele pazistami izpilditaji). vairs nevaru muziku klausities ka normals cilveks, visu laiku analizeju. censos but iespejami atverts pret visu, kas notiek muzikas pasaule. 
 
Garām gāja Kindzulis:
un vaicāja, vai ciešā saikne ar mūzikas pasaule nekad nav radījusi jums vēlmi pašam ko sakomponēt? Vai jums ir absolūtā dzirde?  
 
Normunds Šnē:
jaa, man ir absoluutaa dzirde. par komponesanu — protams, jaunibas gados esmu meginajis pierakstit kadas muzikalas frazes uz papira, tacu, paldies dievam, man pietika saprata, ka lidz jaunradei tur ir talu. nekad pie ta neesmu atgriezies. mani interesetu tada lieta kaa improvizacija, tad kad dirigentam taa ir citadaka. 
 
ElWa:
Vai Jums neuznaak depresija…;:)?  
 
Normunds Šnē:
es domaju, ka katram normalam cilvekam ta uznak gan. tados brizos man nepieciesama vientuliba. milu daudz pastaigaties, braukt ar velosipedu un tas man palidz. man beidzot ir savs namins Pardaugava, jutos it ka dzivi saktu no jauna. 
 
kulise:
Kapec vel nedirigejat kadu no Eiropas orkestriem?  
 
Normunds Šnē:
lidz sim savu pamatdarbu esmu veltijis tam, lai izveidotu savu orkestri seit, Latvija. man skiet, ka ir svarigi, ka mes, kas saja zeme dzivojam, lai mes savu darbu un pulinus veltitu latvijai. neviens to bez mums nedaris. protams, es neatsakos braukt arpus latvijas un radit musu darbus citiem, tacu lidz sim tam neesmu pieversis tik daudz uzmanibas. salidzinosi isu laiku nodarbojos ar dirigesanu, profesionala izpratne 8 gadus, un tas ir pats sakums — taa ka daudz iespejas vel ir prieksa. 
 
muzikis:
Ka atlasat savus orkestra muzikus?  
 
Normunds Šnē:
protams, ka pirmam kartam seit vissvarigakie ir profesionalie kriteriji. svarigi ir tas, lai cilveks tiesam miletu muziku. daudzi profesionali muziku sak uztvert ka darbu. ljoti ceru, ka musu orkestri ir izdevies saglabat nepieciesamibas sajutu pec muzikas, pec makslas. man ir svarigi, lai apkart man ir spelet gribosi cilveki. svarigas ir ari cilveka personiskas ipasibas. butu skalji teikt, ka orkestri visi esam draugi, tacu mums ir labas attiecibas. kad esat kopa makslas tapsanas bridi, ir tikpat svarigi, cik esat spozs speletajs, cik cilveks. 
 
cilveks:
ka verte Denisha jauno operu. Biju aizgajis. jutos vilies, zel bija izteretas naudas. vai tada muzika ir jaraksta?  
 
Normunds Šnē:
es nevaru atbildet komponista vieta. acimredzot ja raksta sadu muziku, tad ta ir nepieciesama. diemzel pats neesmu redzejis so operu, ceru ka redzesu videoierakstu. esmu dzirdejis daudz un pretrunigas atsauksmes. pasutot komponistam jaunu skanjdarbu, nekad nevarat zinat vai tas bus shedevrs vai kads posms celja uz merkji. darbi, kas ir it ka procesa sastavdalja reizem ir pat svarigaki nekaa virsotnes, jo celjs un sevis meklejumi ir nepieciesami. 
 
zinatkare:
Kada virziena transformejas radioamatiera interese sodien? ar datoriem esat uz JUS?  
 
Normunds Šnē:
paldies par jautajumu. mans hobijs ir amatieru radiosakari un somenes izlemu, ka ar to saksu nodarboties atkal pec 20 gadu partraukuma. oktobra vidu nokartoju eksamenus un driz bus sava radiostacija un varesu atsakt nodarboties ar so hobiju. ar datoriem neesu uz jus, daudz izmantoju datoru sava darba un ikdienas dzive, daudz lietoju internetu, jo tur ir atrodama gandriz visa man nepieciesama informacija. pirms 3 gadiem izlemu ka lietosu Apple Macintosh un to nenozeloju. 
 
Es:
1) Jugla rullē! 2) Ja nopietni, kādā formā Jūs gara acīm saredzat mūziku pēc gadiem 100? 3) Kur var novest mūziķu komercializācijas un ražotāju krīzes kopums šajā radošajā procesā, kas novērojams šobrīd modernajā mūzikā?  
 
Normunds Šnē:
1) jugla tiesaam rulle — lieliska rigas vieta. 2) to nav iespejams prgonozet. ceru, ka muzika un koncerti saglabas savu eksistenci. 3) teiksim atklati — ja gribat ar muziku nopelnit iztiku, jums ir loti jarekinas ar to, kada sodien ir musdienu pasaule, kadi ir tirgus likumi, jarekinas ar nosacijumiem, ko dikte ierakstu kompanijas, muzikas izdeveji un tas ne vienmer saskan ar ieksejo pasauli. ja izvelaties saglabat radoso brivibu, tad jarekinas ar to, ka cels bus loti gruts. patiesiba ir ejama kaut kur pa vidu, negribu teikt, ka tas ir kompromiss, loti svarigi ir gan saglabat savu radoso staju, gan ari ir svarigi tas, lai jusu darbs tiktu publicets, butu pieejams cilvekiem visa pasaule. 
 
heija!:
Normund! Ko darisi, kad vairs negribesi diriget un spelet oboju? tadi laiki tacu pienaks?:)  
 
Normunds Šnē:
lieta ir nopietna. no sirds ceru, ka sadi laiki tik driz nepienaks. muzikas pasaule musdienas ir tik neizsmeljama, neviens cilveks to nevar aptvert pilniba. ljoti gribu spelet oboju mazliet vairak nekaa daru patlaban. orkjestru vadisana un dirigesana aiznem diezgan daudz laika. es ceru, ka nepienaks laiks, kad parstasu milet muziku. 

«Apollo»:
Lai gan daudz jautājumu palikuši neatbildēti, diemžēl čatam paredzētā stunda ir beigusies. Paldies, Normund, ka saspringtajā dienas kārtībā atradāt laiku arī «Apollo» videočatam! Paldies visiem, kas iesaistījās «videotērzēšanā»! :) Tiekamies nākamreiz! 
 
Normunds Šnē:
tiesam paldies jums visiem! bija prieks seit but. visu labu!

Tweet