«Apollo» videočatā Juris Rubenis

«Apollo»

Trešdiena, 1. decembris (2004) 10:29    |    Komentāri: (64)

Drukāt  Nosūtīt draugam

Trešdien videočatā pasaulē lielākās latviešu luteriskās draudzes mācītājs Juris Rubenis — viens no (jā, cik viņu īsti bija, īsteno Atmodas priekšvēstnešu, kādu šodienu viņi piedzīvo un kādu nākotni paredz?) leģendārās Atdzimšanas un Atjaunošanās kustības līderiem. Atgādinām par iespēju tikpat kā klātienē piedalīties videočatā: to varat ne tikai redzēt, bet arī dzirdēt!    vējabrālis: Vai Jūs kādreiz esat nesavaldīgs, sanervozējies? Tas šķiet neiedomājami. Atstājat tik iekšēji sakārtota, mierīga cilvēkas iespaidu.    Juris Rubenis: Man ir loti straujs raksturs. Esmu loti daudz stradajis pie sevis, lai kaut ka neitralizetu kludas, kas bija, pienemot straujus lemumus. Man vel daudz japiestrada. Esmu gan guvis panakumus saja joma, bet vel ir ko darit.     ziņkārīgā: Kas, lūdzu, ir intervētāja?    Juris Rubenis: Esmu kanala Telpa un Laiks redaktore Ninuce Leimane.     Saulcerīte: Vai īstam kristietim obligāti jāzina visi tie rituāli, kas ir tradicionālajās konfesijās? Kur tos var iemācīties? Vai ir kas tāds, kas obligāti būtu jāzina (uzvedības forma) ieejot dievkalpojumā, lai neizgāztos pārējo (kristiešu) acīs?    Juris Rubenis: Gandriz ikviena baznica latvija cilveks drikst ieiet jebkada apgerba vai formaa. Vajag tikai uzdriksteties un iet. Sodien ir daudz literaturas, lai saprastu kas ir dievkalpojums. var sazinaties ari ar macitaju. Dievkalpojumam ir sava valoda un simbolu sistema, ko saprotot, tas paliek interesants.     Padre: Kaa Dievs var buut cilveeks un cilveeks — Dievs?    Juris Rubenis: Kristus funkcija ir but tiltam starp cilveku un dievu. Ta ir unikala ipasiba, ko mes lidz galam neizprotam. es zinu, ko tas nozime, bet to nevar izteikt vardot. Tikai just. Es esmu izjutis.     Dzho#: Atvainojos, ja atkaartoshos, bet mani intereseetu Lj.cien. Rubenja k-ga attieksme pret diskusijaam publiskos interneta portaalos: 1) vai lasa; 2) vai piedalaas sarunaas; 3) identitaate virtuaalajaa videe — kaa izjuut, ja ir meegjinaajis?    Juris Rubenis: Man nav laika. Es apbrinoju cilvekus, kuriem ir laiks piedalities pilnigi visas interneta diskusijas. man atliek laiks tikai izlasit zinjas. Uzskatu, ka es ne parak daudz zaudeju, ari neskatoties TV. Ja man butu daudz laika, varbut tad es varetu serfot internetaa un izbaudiit siis identitates prieksrocibas.     Klaavs: Kad gaidaama veel kaada Juusu un Maara Subacha kopiiga graamata?    Juris Rubenis: Sodien vai vakar iznaca gramata «Piemineklji, kas neattaisno ceribas». Jamekle gramatnicaas.     Līva: Kāpēc neticīgajiem parasti ir uzbrūkošs tonis? Vai viņi no Jums baidās?    Juris Rubenis: Nedomaju, ka visiem neticigajiem ir uzbrukoss tonis. Biezi ari kristiesiem ir uzbrukoss tonis. Bet ta neko nevar panakt. Merigi sarunajoties, var to darit daudz jedzigak. ja kads uzbruk, tad cilveks ienem aizsardzibas pozu un saruna neiznak. Negribu visus salikt pa plauktiem. dazreiz neticigs cilveks ir daudz tuvak vertigam atklasmeem nekaa ticigs, kas iegajis rutinaa.     Skraapeetaajs: Vai cilveeka dveesele peec naaves uzreiz nonaak paradiizee, vai arii taa kaadu laiku atrodas uz zemes, gulj bezapzinjas staavoklii kaadaa starptelpaa? Paldies par atbildi.    Juris Rubenis: Neesmu eksperts par starptelpaam. Bet tas, ko varam saprast no kristigas macibas, cilveka dveselei pec naves stav prieksa attistibas cels. tas nav tik vienkarsi, ka cilveka dvesele pec naves kalibrejas ka biljarda bumbinja un nonak kada kastite. Pec naves vel ir jasaprot tas, ko neesam paspejusi, gribejusi. Pec naves nekas nav tik vienkarsi ka iedomajas. Tapat kaa dziivee.     Jauneklis: Kas ir Dievs?    Juris Rubenis: Isi uz to atbildet var tikai viena veida — Dievs ir musu autors. Dievu apcerot ka raditaju, mes to saprotam vislabak.     Kurbads: Vai ticat reinkarnaacijai? kaapeec?    Juris Rubenis: Dievs atroda dazadus celjus pie cilveka. Bibelee par to nav nekas teikts. ir divi varianti — 1. ja Bibele neruna par reankarnaciju, tad tas nav. Otrs — ja ta ir, tad iespejams, par to nav jaruna un jadomaa.     jurists: Kā Jūs vērtējat sadarbības līgumu slēgšanu starp valsti un lielākajām konfesijām? Vai esat pārliecināts, ka tas bija labākais veids, kā risināt valsts un baznīcas attiecības? Vai tas nav diskriminējoši attiecībā pret citām ticībām?    Juris Rubenis: Valsts nosledza ar katolju baznicu butiba starpvalstu ligumu. ta ka ar vienu konfesiju valstij jau bija ligums. Lielas konfesijas piedalas socialaja darba, palidzibas projektos. ir svarigi definet sis attiecibas. Sadi ligumi ir labak neka ja sis attiecibas paliek nedefinetas un nesaprotamas. Tas atvieglo situaciju gan valstij, gan baznicai.     Clash: Kā vērtējat Artura Šopenhauera filozofiju, tieši tās metafiziskajā izpratnē, t.i. par pasauli kā gribu un pasauli kā mūsu priekštatu.    Juris Rubenis: Es neesmu Sopenhauera fans.     dace: Kada ir jusu attieksme pret mormonju baznicu?    Juris Rubenis: Tas ir vel viens veids, ka cilveki veido savas attiecibas ar Dievu. vai Mormonju gramatu var pielidzinat Bibelei? Domaju, ka nee. bet raugoties no citu konfesiju viedoklja, tur ir daudz kas nepienemams. Tomer tur ir daudzi cilveki, kas savu ticibu tur realizee pilnigi nopietni.     plānprātīgais vientiesis: vai Jūs sevi uzskatāt par «garā bagātu»?    Juris Rubenis: ja es sevi uzksatitu par gara bagatu, tad es butu mulkis. es apzinot, cik daudz es nezinu. es sevi izjutu gara nabagu un man vajag sanemt vel un vel.     Māris: Kā jūs komentētu okultās zīmes- trīsstūrus, jums aiz muguras?    Juris Rubenis: Es domaju, ka tas ir eglites nevis okultas lietas.     IvarsB: Kaa Jus komentetu ka pēc pētijumu datiem Latvija Dievam tic 70%, bet baznīcu regulāri apmeklē tikai ~5-10% dīvaini ka tas neatskjiras Luteraanjiem,Katoljiem.,Pareizticiigajiem..     Juris Rubenis: Domaju, ka pasaule ir lidzigi. Ir starpiba starp visparigam musu atzinjam un tam, kad tas notnak lidz praksei. Cik daudz man zinam, ka vajag un cik daudzi lidz tam tiesam nonak jebkura dzives jomaa? Ir cilveki, kas apzinas sevi piederigu kristigam vertibam, kas vel ir celja uz apzinatu praksi un starp cilvekiem, kas so savu parliecibu praktizee.     Ugis: Juusu komentars par Briivmurniekiem,Rozkrustieshiem,Antrapazofiem un citaam organizaacijam Latvijaa?     Juris Rubenis: Sis sarunas ietvaros butu gruti dot izsmelosus komentarus par sadam temam. Ir cilveki, kas piedava to, kas citiem ir vajadzigs.     cookies: Rubeņa kungs, vai Jums kādreiz ir bijis kārdinājums pamest Latvijas lielāko draudzi, un pārcelties uz dzīvi kautkur lauku mazpilsētā, kalpojot nelielā koka baznīciņā ar padsmit draudzes locekļiem savrup no pilsētas kņadas?     Juris Rubenis: Ir bijis kardinajums. varbut pec kadiem gadiem es varbut ta ari izdarisu. Iedomajos, ka laiku pa laikam garigas attistibas del macitajiem vajag mainities. Ir savs skaistums dazadas draudzes. Kalposana maza lauku mazpilseta nav mazak svariga ka lielpilsetaa.     Velaskezs: Kā godājamais J.Rubenis vērtē to, ka viņa draudze darbojas kā savdabīgs placdarms luterāņu pāriešanai katolismā vai pareizticībā? Paldies!     Juris Rubenis: 2-3% cilveku dzives laika maina savu konfesiju. Ari mana draudze ir tadi cilveki. bet tikpat daudzi cilveki ir pargajusi no citam draudzem pie mums. Kustiba notiek abos virzienos. Esmu jautajis sadiem cilvekiem, kapec vini to dara. Biezi vien vinju arguments ir tads pats, kaa tam, kas grib iet prom.     rudens lapa.: Labrīt, katrs ticīgs cilvēks piedzīvo garīgus izsīkuma brīžus,kā pats tiekat ar tiem galā?     Juris Rubenis: Jaa, tadus brizus piedzivo katrs. Tas pieder pie cilvecigas esibas. Tas pieder cilveka robezhaam. Ja man pasam nebutu sis dzivas Dieva pieredzes un dzivo attiecibu ar Dievu, es daudz ko nevaretu iztureet. Man tas palidz tik araa no izsiikuma brizhiem.     Kims: Juri, tu būtu labs cilvēks, ja mestu pie malas kristiešu dogmas , mestos kopā ar Buiķi un viņam līdzīgiem, mūsdienīgiem, garīgi attīstītiem , ezoteriski domājošiem cilvēkiem. Tas ir tas, kas mūsdienās vajadzīgs! Un beidz bērniem kompostrēt no mazotnes smadzenes ar, tā saucamo,ticības mācību! Labāk viņiem būtu uzzināt, kā ezoteriski veidota Dieva Pasaule!     Juris Rubenis: Sis jautajums parada citu interesantu niansi. Seit ari ir cilveks, kas ir specigi dogmatizeets. Jautajums — vai vienas dogmas ir janomaina ar citam dogmaam? Vai ta dogmatika, ko piedava sis cilveks un ezoterika, ir labaka dogma neka kristietiiba? Man tas nav skaidrs. Pats apzimejums : ezoters«ir neitrals apzimejums. patiesiba tas nozme — kaut kas dziljaks, ka uzzinasanai ir jabut lielakam priekszzinasanaam, ko ne visi spej uztvert. Kristigaja maciba ari var nonakt lidz ezoteriskiem dziljumiem, tikai vajag daudzu gadu zinasanas. Cilveki sajas temas nva zinosi, tekstuali tas knudina ausis un rada manigu prieksstatu, ka viss ir uzzinats. tas ir pateretaju sabiedribas modelis — cilveks velas kaut ko aatri. To maca sis jaunas macibas. Bet es nezinu citu celju ka vien so sauro celju, lai nonaktu pie macibam. Pietiekami daudz laika japavada vienatnee, jaiet sis celsh vienam. Domajot no sada aspekta, tas stipri retak paradas masu kustibas, kas aizrauj cilvekus.     Grabovojs: Ko Jūs domājat par baznīcai konkurējošu kantoru uzplaukumu Latvijā? Dažādu «praviešu» — TV sabiedrībā autoritatīvi cilvēki sludina Grabovoja aktivitātes! Visādi Maitrejas uz katra stūra arī pie mums — kaut vai lidotājs-sludinātājs E. Delpers ar pilnām zālēm kultūras namos. Un visiem viņiem ir sekotāji un «skolnieki»…     Juris Rubenis: Sis paradibas liecina, ka musu sabiedriba ir loti lielas garigas slapec. dazadas jaunas religiskas kustibas norada, ka ir liela gariga nepieciesamiba. Petnieki saka, ka sabiedribaam, kur nerodas jaunas religiskas kustibas, ir slikta ziime. ta ka no vienas puses tas ir kaut kas labs. bet ir ari otra puse. seit ienak tirgus speles noteikumi — ja ir pieprasijums, ir piedavajums. Biezhi tas ir bezatbildigs piedavajums. Sis te Grabovojs man izreisa loti lielas saubas. es nesaprotu so piedavajumu un pami parsteidz, ka cilveki sim piedavajumam tik labprat seko. Starpiba starp lielajam konfesijam un so, ir ta, ka konfesijas ir ar lielu pieredzi un atbildibu. Baznicas vide saja zinja ir labveligs fons, kur savas atzinjas var izvertet uz citu kristiesu atzinju fona. No si viedoklja raugoties, baznicas diemzel var dzirdet ari mazak atbildigas lietas. Tomer te ir lielaka atbildiba.     Labticīgā: Visu cieņu, godātais Mācītāj! Atvainojiet par jautājumu. Vai Jūs pats jūtaties labi savā ticībā — luterismā? Vai Jūs atrisināt visus sev būtiskos jautājumus tajā? Vai Jūs vienmēr pats sev personīgi arī pieņemat to, ko sludināt no kanceles? Un kāds ir Jūsu skatījums uz to, ka mūsdienu luteriskajā baznīcā ik dievkalpojumā skan gaudulīgas dziesmas ar Fīrakera tulkojumiem, kas principā nevis paceļ cilvēka dvēseli, bet gan nomāc to vēl vairāk, dzen izmisumā un stūrī. «Pastāvēs, kas pārmainīsies.» Vai nav laiks ieklausīties šajos Raiņa vārdos?     Juris Rubenis: Es nevaretu kalpot ka macitajs, ja es nejutos labi sava konfesija.     Andrejs: Labdien. Jautājums par jēdzienu tradicionāls un identitāte saistību ar etnokultūras izcelsmi. Kāpēc Kristīgo konfesiju vadītāji latviešu tautu uzskata par tādiem muļķiem, kurus var manipulēt ar izkropļotiem jēdzienu skaidrojumiem lai viņi aizmirstu savu patieso vēsturi, etnisko izcelsmi, tradīcijas, svētkus, godus un visvairāk, savas, visā tautas mūžā izauklētās, augstākās garīgās vērtības (reliģiju)- savu patieso latvisko identitāti? Vai ši raušanās uz svešām kultūrām, reliģijām un tradīcijām nav mazvērtīobas kompleks — sevis un līdz ar to arī savas tautas mīlēt nespēšana?     Juris Rubenis: Nedomaju, ka kristigo konfesiju vaditaji uzskatitu latviesus par mulkiem. Starp siem cilvekiem ir daudz tadu, kas latviesu tautas del ir uzdrikstejusies riskeet pirms 17-18 gadiem. Varbut pat daudz vairak ka sadu jautajumu uzdeveji. Mes visi lietojam daudz un dazadas svesu kulturu elementus. Katrai tautai ir unikals etniskais elements, ta spej dot pasaulei ari kaut ko no sevis. Iedomajaties, ka pirmie filozofi ir bijusi griekji, filozofijas dzimtene ir Griekija. Tad vai mums ir jasaka, ka pie mums Latvijaa nevar but filozofi? Nevajag baidities no citu tautu vertibu izmantosanas. Bet protams, ka ir jasaglaba ari sava identitate, jo mes katrs piedzimstam noteikta vieta, laikaa, kontekstaa. Tatad mans uzdevums ir darboties pie siis tautas un zemes. Seit es saskatu savu etnisko uzdevumu.     Zigismunds: Filozofē Rubenis labi, tas parāda, ka viņam ir bagāta iepriekšējo inkarnāciju pieredze! BET GARĪGĀS — EZOTERISKĀS zināšanas ir daudz pilnīgākas, par kristiešu dogmām!     Juris Rubenis: Man ir loti bagata pieredze, visu nevaru uzskaitiit. Bet nopietni runajot, nelaimiga karta cilveki, kuri nav papulejusies iepazit kristitiibas mistikas dziljumus, ir tie cilveki, kas priekslaicigi novette kritietibu ka kaut ko seklu un primitiivu. Vini ir gatavi skriet pakal eksotiskiem piedavajumiem. Bet ja mes papuleties iepazit kristietiibas 2000 gadu pieredzi, es teiktu, ka ta ir bagatiba visam muzham. Nezinu, ko ar so jautajumu doma autors, bet es teiktu ta, ka kristietibas potencials ir milzigs. tas apliecinas apstaklii, ka kristietibai ir un paliek nopietna vieta pasaules vesturee.     mushmilis: Kā jūs komentētu to, ka baznicu draudzes latvieša ausij varētu tikt asociētas ar karadraudzēm? Kā tagad baznicā tiek interpretēta pirms daudziem gadu simteņiem veikta latviešu piespiedu kristišana, lai kalpotu Dievam?     Juris Rubenis: Domaju, ka vards «Draudze» latviesu valoda ir atvasinats no varda — draugs, draudzeties. Tas norada uz to, kadam garam javalda draudze, kur nav kungi un kalpi. Draudze ir vide, kur cilveki var atrast sev draugus, ejot pretim vienam kopigam merkim. Vesture ir tada, kada ta ir. Eiropa ta ir diezgan skarba, kad cilveki meginaja istenot savu parliecibu ar tadiem lidzekliem, kadus prata izmantot. Japatur vera, ka viduslaiku bruninieku laikmets ir laiks, kad valdija citi stereotipi. Toreiz bruninieks bija ciiniitajs, kas ir gatavs cinities par savu ticibu un mirt savas ticibas delj. tas bija loti iedvesmojosi. Musdienas valda jau citi prieksstati. Musdienas jamacas saprats vesturi ta laika konteksta. Preteja gadijuma mes varam atrast daudzus par vai pret argumentus. Svarigi meklet jautajumus uz sodienas jautajumiem — kas mums nepieciesams, kas palidz, kas nepalidz.   «Apollo»: Paldies, Rubeņa k-gs par šo sarunu! Paldies visiem, kas piedalījās un — gaišu gaidīšanas laiku!    Juris Rubenis: Paldies par sarunu. Lai jums gaiss gaidisanas laiks.     

Foto: Inga Kundziņa

Bilde 1 no 5

PĒDĒJIE KOMENTĀRI

Lasi visus komentārus(64)