«Apollo» videočatā politiķis Aleksandrs Kiršteins

«Apollo»

Pirmdiena, 31. janvāris (2005) 16:42    |    Komentāri: (71)

Drukāt  Nosūtīt draugam

Piektdien, 4. februārī, piedalīties «Apollo» videočatā piekritis Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdis Aleksandrs Kiršteins (TP). Latvijas politikas veterāns Aleksandrs Kiršteins vienmēr iestājies par Latvijas striktu un pašcieņu saglabājošu pozīciju attiecībās ar kaimiņvalsti Krieviju. Gan būdams LNNK aktīvists, gan kļūstot par Tautas partijas biedru, Kiršteina kungs iebildis pret gļēviem kompromisiem cerībā, ka oficiālās Rīgas piekāpšanās oficiālajai Maskavai abstraktā nākotnē vairos brīvvalsts drošību un nesīs ekonomiskus labumus vietējam biznesam. Patlaban aktualizējies Latvijas–Krievijas robežlīguma jautājums. Valsts prezidente piekritusi apmeklēt Uzvaras svinības Maskavā, sacerējusi īpašu deklarāciju par Latvijas valsts 2. Pasaules kara rezultātu redzējumu un paudusi gatavību parakstīt šo līgumu. Arī deputāta Kiršteina partijas biedrs Atis Pabriks runā par dialoga intensificēšanu un gatavs ieviest redakcionālus labojumus Padomju Savienības tiesību un atbildības mantinieces Krievijas parakstīšanai piedāvātajā valstu attiecību deklarācijā, kas principiāli noklusē pagātni un ignorē okupācijas fakta traģisko nozīmību gan Latvijas valsts, gan Latvijas tautas liktenī. Kiršteinam pieder publiski pausta starpvalstu attiecību formula, viņaprāt, ir divas iespējas — Krievijai «sist pa seju» vai «laizīt Krievijai zābakus», kā arī turpmāko attiecību modelis — «virzīties maziem pragmatiskiem solīšiem». Ārlietu komisijas vadītājs Augstajā namā arī uzstājis, ka robežlīgums jābalsta uz 1920. miera līguma bāzes. Citiem vārdiem — vēl ministra Valda Birkava laikā sagatavotais un abu valstu valdību parafētais robežlīgums ir nederīgs, jo paredz bez Satversmē noteiktās tautas nobalsošanas atdot daļu no suverēnās Latvijas valsts teritorijas (Abrenes apriņķi). Jebkuram «Apollo» apmeklētājam videočatā iespējams uzdot savu jautājumu Aleksandram Kiršteinam par šo politiski smago, diplomātiski sarežģīto, juridiski pretrunīgo un emocionāli jūtīgo problēmu. Iespējams arī noskaidrot tautas priekšstāvja viedokli, vai, viņaprāt, objektīvi Latvija kļuvusi par «ķīli» Baltijas valstu attiecībās ar Krieviju, tā pierādot, ka izslavētā baltiešu politiskā vienība izrādās vien tukša propagandas lozunga vērta fikcija nacionāli domājošu  tautiešu uzmundrināšanai.  «Apollo»: Labdien, Kiršteina k-gs! Vai varam sākt sarunu?    Aleksandrs Kiršteins: jaa, luudzu!   janka: Labdien! Kirsteina k-gs, vai Juus pats ticat,ka Krievija jel kad atvainosies Latvijai par 50 gadu okupaaciju?    Aleksandrs Kiršteins: vinji nevar atvainoties, bet gan izteikt nozheelu, kaa to dara Vaacija. Krievija jeedzieniski sevi joprojaam neatdala no PSRS. Mums atvainoshanos nevajag, tikai lai izsaka nozheelu, un panjem atpakalj 17000 krievu virsnieku gjimenes, kas joprojaam dziivo Latvijaa. Ir jaalabo veesturiskaas kljuudas.     Elvie: Vai Jums meedz buut speeka izsiikums? Ko Juus dariet, kad Jums uznaak depresija…ja taada uznaak…? :;))    Aleksandrs Kiršteins: atsaucoties uz kaadu teicienu es neesmu alkoholikjis, taapeec man nav depresijas :) gruuti atbildeet, jo nekad neesmu sashljucis. Par atpuutu un relakseeshanos — varu paklausiities labu muuziku, izbraukt ar laivu pa upi vai palasiit labu graamatu    Indars Mediņš: Kādas bija sajūtas tad, kad Odisejs Kostanda lūdza PID un prokuratūru pārbaudīt Jūsu pilsonības iegūšanas likumību…..?    Aleksandrs Kiršteins: jautaajums — kaadeelj Kostanda to dariija. Taapeec, ka vinjsh tika piekjerts sazinjaa ar Krievijas pretizluukoshanas virsniekiem. Vinjsh ir nonaacis politiskajaa miskastee, kur vinjam arii jaabuut. Man ir zheel, jo vinjsh kaa politikjis bija speejiigs. Zheel, ka taa sanaacis.    Peka: Vai varat nosaukt politiķus — personas, ar kuriem Jums saskan un ir iespējams maksimāli produktīvs darbs Latvijas labā.    Aleksandrs Kiršteins: man nav probleemu straadaat ar TP koleegjiem, ar ko kopaa esam jau kopsh TF laikiem, citas frakcijas — man nav probleemu sastraadaaties. Striidi var buut par tehniskiem jautaajumiem, tachu aarpolitikas jautaajumos man nav nesaskanju ar ~60% koaliicijas biedru.    Nacionālists — Ainis Sproģis: Vai Jūs ja būtu Latvijas prezidents dotos uz 9 maija balagānu Maskavā? Atbildi pamatojiet detalizētāk lūdzu!     Aleksandrs Kiršteins: ja nebrauc visu 3 Baltijas valstu prezidenti, tad ir jaadomaa. Jaabrauc ir visiem trijiem, noteikti. Man personiigi patiktu, ja Baltijas prezidenti nebrauktu, tomeer tagad Prezidentes kundzei noteikti ir jaabrauc.    Boriss: Kaapeec Saeimaa pat TP frakcijaa nav vienpraatiibas par 9. maija sviniibaam un robezliigumu?     Aleksandrs Kiršteins: ja ir pienjemts konkreets leemums par kaadu jautaajumu, protams, sho jautaajumu atbalsta visi. Bet, ja leemums nav pienjemts, tad var debateet visi. Piemeeram, par robezhliigumu leemumu esam pienjeemushu, savukaart par 9. maiju — nav veel pienjemts, taadeelj katrs izsaka viedokli.     Siguldietis: Labdien! Mani interesē sekojošais: kāpēc vispār ir jāslēdz robežlīgums ar Krieviju? 1920. gada līgumu taču neviens nav atcēlis!    Aleksandrs Kiršteins: robezhliigums ir jaasleedz taadeelj, ka ir bijushas vismaz 7 zinaamas teritoriju apvienoshanaas un mainjas. Robezha ir jaanosprauzh ar precizitaati 0,1–0,5 m uz vienu vai otru pusi. Taapat kaa to dara Igaunija un Krievija, mums arii jaaizdara. Lai sakaartotu.     Labais: Kā`du pēdējo grāmatu Jūs esat izlasījis?    Aleksandrs Kiršteins: graamatas, ko iesaku citiem: Hitlera un Musolini sarunas, Ateenas izdoto graamatu par Staljinu    Eva: Kā vērtējat un attiecaties pret Sola Bukingolta, Prezidentes padomnieka, aso vēršanos pret jūsu vadītās komisijas sekretāri Lieni Apini?    Aleksandrs Kiršteins: Klaja provokaacija. Man ljoti zheel, ka Bukingolta kungs ir ljaavies sliktiem padomniekiem, jo citaadi mums buus jaasaka, ka Prezidentes kundzei ir slikti padomnieki.    Nacionālists — Ainis Sproģis: Man dažu dienu laikā jau tika veiktas divas kratīšanas itkā naidu saturoša komentāra ievietošanas internetā dēļ, ko es nudien neesmu darījis. Tagad DP jau interesējas par manas meitenes dzīvesvietu, draugu adresēm, piedāvā pārbaudīt mani uz melu detektora. Kas jūsuprāt ir pasūtītājs? Kālab DP necīnās ar okupantiem, bet apkaro cilvēkus, kas līdz mielēm stāv par Latvisku Latviju?    Aleksandrs Kiršteins: runaaju ar DP priekshnieku, esam vinju uzaicinaajushi vinju uz Saeimu. DP buutu vairaak jaauzmana taas organizaacijas, kas ir saistiitas ar mums nedraudziigaam valstiim un organizaacijaam.    Nacionālists — Ainis Sproģis: Eiropas Parlamenta deputāts no Lietuvas Vītauts Landsberģis ir iesrosinājis ES aizliegt lietot arī komunisma simboliku. Vai šī iecere ir īstenojama?    Aleksandrs Kiršteins: Latvijaa daudzi ir aizmirsushi — mums likums neatljauj izmantot nacistu simboliku, tomeer tas netiek ieveerots pret komunistu simboliku. Probleema ir taa, ka lielajaas Eiropas valstiis komunisti nav izniicinaajushi savu tautu, taadeelj ES tradicionaali komunistus uzskata kaa vienu ideologjisko virzienu un neaizliedz sho simboliku. ir jaarunaa nevis par komunismu, bet gan par totalitaaraa komunismu. Bet par to lai striidaas veesturnieki.    esir: kas ir jūsu mīļākais ēdiens?    Aleksandrs Kiršteins: cuukgaljas tauki ar siipoliem, vai zirnji ar spekji un kefiiru.    Eva: Kā Jūs vērtējat Vairas Vīķes-Freibergas teikto šodienas radio pārraidē, ka, tad, ja sarunās ar Krieviju par robežlīgumu tiks izlemts atsaukties uz 1920. gada miera līgumu, viss process jāsāk no gala? Tāpat vēlētos uzzināt, vai piekrītat, ka nacionālisms ir svarīgas jūtas.    Aleksandrs Kiršteins: nee, es taa nedomaaju. Jautaajums ir cits — kas notiek ar liiguma ratifikaaciju, ja Krievijas dome to neveelas dariit. Pashreiz Krievijas domee vairaakums ir prezidenta atbalsts. Ja prezidenta admistraacija uzskatiis, ka tas nav nepiecieshams, tad liigums netiks ratificeets. Politisks leemums no Krievijas puses.    XXX: Kāda ir Jūsu pozīcija pret šo situaciju, kura ir izveidojusies starp Krieviju un Latviju pedejo dienu laikā?    Aleksandrs Kiršteins: Krievijaa visu nosaka prezidents, un es neesmu dzirdeejis no vinja administraacijas puses nekaadu nostaajas mainju shiis graamatas sakaraa.    bossiks: Vai uzskatāt, ka mūsu valsts ir spējīga uzvarēt starptautiskās sabiedrības informēšanā par savu vēsturi, demagoģiski, melīgo Krieviju?    Aleksandrs Kiršteins: jaa, shodien, ieejiet www.lenta.ru un izlasiet, kas tur teikts.     alvis: Saket lūdzu,vai iespējams Krievijas sabrukums?    Aleksandrs Kiršteins: negribu nolaisties liidz ziilnieka liimenim, varu tikai atsaukties uz analiitikjiem, kas ir sho jautaajumu peetiijushi. Jaa, 20-30 gadu periodaa ir iespeejams, ka Krievijas vietaa vareetu buut 3-4 citas valstis. Shobriid biistamaakais regjions ir Kaljinjingradas apgabals. Bez komentaariem.    740: Tad veel — Juus kaa strateegjis, njemot kopumaa visu , gan attieciibu ar krieviju, gan imigraacijas politiku, nu visu visu, vai Juus saskatat perspektiivu, reaalu viiziju, ka tuvaakajos 20gados Latvijaa vareetu pastaaveet sabiedriski-sociaali vienots komplekss ar domu — Latviska Latvija, vai arii mums un naakamajai Latvieshu paaudzei arii turpmaak buu jaaniikst divkopienu valstii un arii peec 20-30gadiem jaaciinas ar jauniem kangariem-jurkaaniem, zhdanokaam, plineriem, kas nomainiis vecos un arii tuirpmaak vilks muusu zemiiti uz krievija     Aleksandrs Kiršteins: domaaju, peec iestaashanaas NATO shis vilciens ir aizgaajis. paraugieties uz beerniem — cik beerni piedzimstot tiek regjistreeti kaa latvieshi (60%) un cik beerni saak maaciities latvieshu skolaas. Atbilde ir ljoti vienkaarsha — dalja cilveeku, kas ir neapmierinaati ar dziivi sheit, nejutiisies omuliigi, neveeleesies, ka vinju beerni maacaas valsts valodaa. Esmu paarliecinaats, ka peec pieciem gadiem jaundzimushie latvieshu beerni buus ~ 70%, valsts valodaa maacoshies pirmklasnieki — 100%. Shveicee, piemeeram, shis jautaajums ir daudz smagaaks. Bet par Latviju — nebuus nekaada divkopienu valsts. Shiibriizha situaacija tiek ljoti labi finanseeta no Krievijas.    740: Otra lieta — pirms laika, kad sakaas ambrazha ap VVF deklaraaciju, izskaneeja info, ka Prezidentei ir `slepenais ierocis`, kuru vinja tur azotee un nu tik buushot ko redzeet, kad pienaaks laiks. Kaa Jums shkjiet, vai shis ierocis pastaav un vai tiks izmantot, vai arii patiesiibaa ir taa, ka VVF improvizee un ciinaas ar veejdzirdnavaam, jo nav variantu un kaut kas principaa ir jaadara?     Aleksandrs Kiršteins: man nav informaacijas. Varbuut Prezidentei ir bijis kaads maajiens, bet es tieshaam neveelos komenteet.    740: God.Kirshteina kungs. Izskan zinjas-krievu presee, ka pateicoties Eiropas Savieniibas spiediena, tuvaakajaa laikaa tiks atceltas normas, ka Latvieshu valodai jaabuut domineejoshai publiskos uzrakstos izmeera zinjaa, kaa tas bija liidz shim un veel tam visam klaat, ka — privaatos uznjeemumos, vai iipashumos varees publisku informaaciju rakstiit kaadaa valodaa grib, iztiekot bez Latvieshu valodas. Kaadi buus Juusu kaa parlamentaariesha pasakumi, lai shaada lieta nenotiktu. Vai pastaav iespeeja, ka Latvija attgriezhas pie valodas likuma, kursh regulee publiskaas info pielietojumu un konkreeti, ka publiskaa telpaa visa info ir latviski, iznjemot to, kas attiecas uz tuuristiem, glaabshanas dienestiem, un tamliidzigi. Jautaaju taapeec, ka Riiga atkal pamazaam kljuust par gjerevnju un sho te nozheelojami liberaalos likumus, kurus mums piesviezh uz latvieshiem uzspljaut veeloshaa eirosavieniiba, muusu lokaalie krievvalodiigie izmanto kaa grib un tas novediis atkal pie padomju laiku situaacijas, kad dusjkas un mashkas varees po sobachje atkal nerunaat.     Aleksandrs Kiršteins: sho zinju pashreiz izplata PCTVL cilveeki. peec buutiibas es domaaju, ka mees buusim spiesti paarskatiit esosho likumdoshanu. Ja staavoklis neuzlabosies, buus jaapienjem stingraakas normas Valodas likumaa. Latvieshu valodas pareizrakstiiba un valoda kaa taada ir jaaieveero un jaaizcelj.    TP: Vai kangaru peec 2005 gada kluus %li vairaak nekaa tas biidiijaas peec 1945 gada?     Aleksandrs Kiršteins: domaaju, ka, taadu cilveeku, kas izjuut lepnumu, juutot piederiibu valstij, kljuus aizvien vairaak. Tagad ir jautaajums, vai mees saglabaasim savu identitaati un buusim lepni par to, ka mees dziivojam shajaa valstii.     Es: Patīkami dzirdēt taisnu un atklātu valodu Latvijai aktuālās lietās. JAUTĀJUMS: Kā jūs vērtētu Baltijas (vai Latvijas) izcīnīto vietu šodienas Eiropā (partnera uztveres ziņā utml.) pretstatā laikam, kad mēs tikko bijām atguvuši neatkarību. Ko valsts amatpersonas mums nav stāstījušas par rietumu patieso attieksmi pret mums 1990. gados, ko mums tagad derētu zināt sava viedokļa veidošanai? Vai šī attieksme ir mainījusies?    Aleksandrs Kiršteins: atbilde ir ljoti vienkaarsha — latvieshu mentalitaatei pieder taada kautriiga pashnoniecinaashanaas. Ja Igaunijai vaicaa, vai vinjiem ir korupcija, vinji lepni saka, ka nav, ja to pashu vaicaa mums, mees sakaam — jaa, mums ir briesmiiga korupcija. Tas viss ir pazhveerteejuma jautaajums. Mums ir viens no zemaakajiem IKP pieaugumiem Eiropaa. Latvijas priekshrociiba ir nevis ekonomika, bet gjeograafiskais novietojums — starp Eiropu un Krieviju. Liels pluss mums ir iestaashanaas NATO. Mums arii ir lielas balss tiesiibas. Muusu mazajai teritorijai (Baltija) Eiropas parlamentaa ir vairaak balsu, nekaa, piemeeram, Spaanijai. Neskatoties uz to, ka saka, ka Baltijas valstiim savaa starpaa nav sadarbiibas, tomeer Eiropas parlamentaa esam izveidojushi Baltijas klubinju. Esam svariiga dalja milzu politiskaa veidojumaa.    jautaajiens: Luudzu man paskaidrojiet vienu lietu — ja Saeimas aarlietu komisija pienem kaadu leemumu, tad manupraat tas ir saistosh gan aarlietu ministram, gan prezidentam. Vismaz ja ne saistoshs, tad noteikts signaals vismaz. Neraugoties uz to mineetaas amatpersonas turpina publiski izteikties par labu Birkava valdiibas robezliigumam. Kaa taa un kas galu galaa nosaka aarpolitiku?     Aleksandrs Kiršteins: tagadeejie aarpolitikas speciaalisti ne pie kaa nav vainiigi. Vecaas robezhas biezhi vien tehniski nav iespeejams atrast un demarkjeet. princips tiek ieveerots, juridiski aarlietu komisijaa viss tiek izskatiits, kaadaa veidaa mees veelamies izskatiit sho jautaajumu. Esam uzaicinaajushi uz seedi Krievijas veestnieku, kur veelamies redzeet arii juridisku pamatojumu robezhu mainjai. Ja Krievija atteiksies par sho jautaajumu runaat, tad vinjiem tiks suutiita nota, kas neliedz atgriezties pie shiim sarunaam. Pashreiz gan probleema ir vairaak politiska. Sarunas tiks turpinaatas, jo ar speeku mees neko nevaram atkarot. Valdiiba nedriikst ne no kaa atteikties, jo Latvijas robezhas ir noteiktas starptautiskos liigumos. Saeimas apstiprinaatos liigumus nenodod ratifikaacijai. Saskanjaa ar Latvijas Satversmi shaadaa gadiijumaa vajadzeetu riikot referendumu. Zinu, ka Igaunijai ar Krieviju norit veiksmiigas sarunas par robezhliigumu.     jautaajiens: Kā tev šķiet, vai mēs, mukdami no Krievijas bučojamā zāka, nesteidzam liekties pie Rietumu zābakiem?     Aleksandrs Kiršteins: man ir bijushi dazhi raksti, kur neesmu biezhi piekritis atsevishkjiem jautaajumiem (piem., karaspeeka ieveshana Iraakaa), tomeer, runaajot par «zaabaku laiziishanu» vai «doshanu pa purnu», ko meegjina apspeeleet Krievijas prese, negribu tam piekrist. Krievija veel vismaz 10 gadu nemainiisies, taapat kaa nemainaas skorpiona daba. Deklaraacijas neizmainiis neko, taapeec mans viedoklis ir tas, ka Krievija ir muusu dabiskais pretinieks. Somijaa bija Gallup peetiijums par to, cik cilveeki uzskata Krieviju par draudziigu. 60% respondentu uzskata Krieviju par nedraudziigu, kaut arii vinjiem visas vienoshanaas ir kaartiibaa. Polijaa shii situaacija ir dramatiskaaka.    jautaajiens: Gadījumā, ja attiecībās ar Krieviju pēkšņi rastos riktīgi nervus kutinošs saspīlējums, Tu būtu gatavs ņemt dalību tajā kompānijā, kas aktīvi, trāpīgi un nekaunīgi atbildētu uz Krievijas ĀM asajiem izteikumiem Latvijas virzienā?     Aleksandrs Kiršteins: es domaaju, ka mees to esam dariijushi apmeeram no 1990. gada. biezhi lasu dazhaadas diskusijas interneta portaalos, un mani izbriina taas runas, kas tur parasti paraadaas pirms veeleeshanaam. veelos atgaadinaat tiem, kas neatceras veesturi, LR Saeima nav izdariijusi lielas kljuudas, saakot ar 1991. gada deklaraaciju, beidzot ar muusdienaam, daudzas muusu darbiibas ir izraisiijushas asas Krievijas reakcijas. Cilveeki biezhi to nezina, ka visos dokumentos ir bijusi atsauce uz 1922. gada miera liigumu, tachu katru reizi Krievijai tas ir izraisiijis asas dusmu leekmes. Nav runa par pirmsveeleeshanu kampanjaam, bet gan par peecteciibu, ko stingri ieveero LR Saeima. Protams, dazhaadaam partijaam shii nostaaja atshkjiraas, bet taa nav vairaakuma politika. Ja paliks taads politisko speeku izkaartojums kaa liidz shim, shii nostaaja nemainiisies. Parlamenta darbs ir — izstriideeties starp visaam politiskajaam grupaam.    leo--: Patīkāmi klausīties asus, inteliģentus izteicienus «lielā brāļa«virzienā! A.K. — turpiniet tādā garā!     Aleksandrs Kiršteins: jaa, nu, varu pateikt tikai paldies.    Janka: God. Kiršteina kungs! vai TP bandītu daļa nepārmet Jums, ka tik asi vēršaties pret Krievijas oligarhiem — TP Trīs sivēntiņu un Mākoņa potenciālajiem biznesa partneriem?     Aleksandrs Kiršteins: mees nejaucamies Krievijas ieksheejaas lietaas un neveershamies pret Krievijas oligarhiem. TP nav nekaadu probleemu un nesaskanju shajaa jautaajumaa.   «Apollo»: Paldies, Kiršteina k-gs, par sarunu! Paldies visiem, kas piedalījās čatā!    Aleksandrs Kiršteins: paldies — visiem noveelu panaakumus dziivee! Ciiniisimies kopaa!       

«Apollo» galvenais redaktors Verners Gabranovs un Aleksandrs Kiršteins.

Foto: Inga Kundziņa

Bilde 1 no 3

PĒDĒJIE KOMENTĀRI

Lasi visus komentārus(71)