Prezidente Maskavā paudīs valsts viedokli par Otro pasaules karu

Par to trešdien preses konferencē Krievijas galvaspilsētā pavēstīja prezidentes padomnieks vēstures jautājumos Antonijs Zunda. «Latvijas prezidente ir gatava ierasties Maskavā 9. maijā un ieradīsies šeit ar pašiem labākajiem nodomiem, lai šeit paustu mūsu īpašo pozīciju,» sacīja Zunda.

«1945. gada maijā Latvija neatjaunoja valstiskumu un tika iesaistīta citā totalitārā režīmā,» norādīja prezidentes padomnieks. «Bet prezidente zina un atzīst Krievijas tautas īpašo nozīmi fašisma sagrāvē,» viņš uzsvēra. «Latvijā nav un nebūs nekādas fašisma reabilitācijas,» teica Zunda.

Prezidentes padomnieks norādīja, ka Vīķe-Freiberga nākusi klajā ar paziņojumu, kurā pavēstīja, ka 9. maijā kopā ar visu Eiropas kontinentu svinēs Eiropas dienu un ka Otrais pasaules karš Latvijai beidzās 1990. gada 4. maijā «vienlaikus ar padomju impērijas sabrukumu».

Krievijas izpētes institūta direktors Kārlis Daukšts preses konferencē pauda viedokli, ka Latvijas prezidentei ir «tiešām nepieciešams 9. maijā ierasties Maskavā, paklanīties kritušo kapiem un pie tā arī apstāties». «Mums joprojām ir ļoti augsts emocionālais sakaitējums starp mūsu tautām saistībā ar vēsturiskajām pretenzijām. Tāpēc daudzas darbības situāciju var vēl vairāk pasliktināt,» sacīja Daukšts.

Grāmatas «Latvijas vēsture: 20. gadsimts» līdzautors Inesis Feldmanis preses konferencē komentēja Krievijas Ārlietu ministrijas Informācijas un preses departamenta paziņojumu, kurā tiek uzsvērts, ka grāmatā Salaspils koncentrācijas nometne nosaukta par «pāraudzināšanas un darba nometni». «Ir runa par parakstu zem fotogrāfijas. Tika izmantots nosaukums, kurš ir sastopams oficiālajos Vācijas dokumentos, un neviens nenoliedz, ka «Salaspils» bija koncentrācijas nometne, kurā gāja bojā cilvēki,» skaidroja vēsturnieks.

Maskavā trešdien Krievijas sabiedrību iepazīstināja ar vēsturnieku kolektīva veidoto grāmatu «Latvijas vēsture: 20. gadsimts», kas šogad iznākusi latviešu un krievu valodā.

Ārlietu ministrijas Preses centrā aģentūra BNS uzzināja, ka ar grāmatu iepazīstināja Krievijas Valsts ārzemju literatūras bibliotēkā. Uz prezentāciju aicināti Krievijas kultūras un sabiedriskie darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvi, izdevēji, žurnālisti un Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvji.

Iepazīstināt ar grāmatu bija aicināti trīs no autoriem — Zunda, Feldmanis un Aivars Stranga. Lai gan visi trīs saņēma vīzu iebraukšanai Krievijā, Strangam vēlāk neoficiāli norādīts, ka Krievija viņu iekļāvusi tā dēvētajā melnajā sarakstā un valstī neielaidīs, aģentūrai BNS iepriekš stāstīja Feldmanis.

Grāmata «Latvijas vēsture: 20. gadsimts» izdota latviešu un krievu valodā. Tās tapšanā piedalījušies Daina Bleiere, Ilgvars Butulis, Zunda, Stranga un Feldmanis. Tajā atspoguļots Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas okupācijas periods Latvijā, kā arī aplūkoti 20. gadsimta nozīmīgākie vēstures fakti un procesi valstī.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga grāmatu, kuru neviennozīmīgi uzņēmusi krievu auditorija, jau paspējusi uzdāvināt Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar