«draugiem.lv» — bieds biznesam?

Darba devēju iemesli ierobežot pieeju «draugiem.lv» galvenokārt ir divi — noslogojuma dēļ rodas tehniskas problēmas, otrkārt — izklaide darbavietā nav produktīva.

«Lai priecājas, ka neatlaiž,» Vita Gudkova, nekustamo īpašumu kompānijas «Latio» tirdzniecības nodaļas vadītāja, komentē personāla daļas iniciatīvu slēgt pieeju portālam darba laikā. «Darba laikā — darbs, izklaide pēc tam. «draugiem.lv» ir pārāk populārs, lai nerastos kārdinājums.»

Populārs gan. Teju gadu veco «draugiem.lv» lieto 10% Latvijas iedzīvotāju. Latvijas interneta vēsturē nevienai mājas lapai nav bijuši tik augsti apmeklējuma rādītāji — apstiprina V. Plešs.

Pašlaik no 34% Latvijas iedzīvotāju — interneta lietotāju — katrs ceturtais lieto «draugiem.lv». Kopumā «draugiem.lv» pirmdien bija reģistrējušies 239 658 cilvēki, bet lietotāju skaits aug pa stundām. Portālā «draugiem.lv» cilvēks var izveidot savu profilu, ievietojot fotogrāfiju un ziņas par sevi, sarakstīties ar jau esošiem draugiem un atrast jaunus, bet, nosūtot maksas īsziņu, var izvietot papildu fotogrāfijas un uzzināt, kas pēdējie skatījuši profilu.

Pieeju kārdinātājam ierobežojušas vairākas bankas un valsts iestādes. Unibankā un kredītmenedžmenta uzņēmumā «Creditreform» aizlieguma nav, pateicoties darbinieku apzinīgumam un lielajam darba apjomam. «Ja es divreiz dienā apskatu e-pastu, nevis draudzējos ar visiem pēc kārtas visu dienu, kāpēc man jāizjūt aizliegums citu dēļ?» jautā V. Plešs.

Aizlieguma aizstāvētāju viedoklis — «draugiem.lv» nesatur darbam vajadzīgo informāciju. V. Plešs to apstrīd — zināmi gadījumi, kad uzņēmumos pirms darbā pieņemšanas vai darba intervijas personāla vadība apskata interesējošā cilvēka profilu.

Māris Silinieks, personāla atlases uzņēmuma «WorkingDay Latvia» mārketinga direktors, apgalvo: «Tā ir katra uzņēmuma darīšana. Personāla atlases uzņēmumi strādā ar citām metodēm.» Vienu reizi gan portāls izlīdzējis. Kad kāds cilvēks CV aizmirsis norādīt savu telefona numuru — atrasts «draugiem.lv». Mazos kolektīvos «draugiem.lv» mēdzot izmantot arī kā kontroles mehānismu — vadītājs piereģistrējas, lai redzētu, kurš darba laikā draugojas.

Lai arī «draugiem.lv» ir vairāki Lauri Reiniki, Janas Kay, Ladybird, kuru draugi galvenokārt ir tīņi, Rimants Liepiņš, «Platforma Records» direktors, teic, ka tas nav mārketinga triks, kā dziedātāju darīt tuvāku publikai vai aizvietot fanu klubu mājas lapas. «Būs par šo ideju jāpadomā,» smej R. Liepiņš, apgalvodams, ka katrs mūziķis savu dzīvi organizē pats — arī sava tēla PR «draugiem.lv».

«Draugi ievelk. Sāku just, ka būtu labi uzlikt kādu aizliegumu, jo darbs nav tik produktīvs, cik vajadzētu,» R. Liepiņš konstatē, ka arī mazais «Platformas Records» birojs esot pārāk aizrāvies. Arī pats R. Liepiņš, kurš pieļauj — ja datu pārraide būtu ātrāka, tad «draugiem.lv» būtu labs sazināšanās līdzeklis.

Aizliegtais auglis vissaldākais. «Pēkšņa un centralizēta aizliegšana nav pareiza, jo var radīt pretreakciju,» norāda M. Silinieks, iesakot problēmu vispirms savstarpēji pārrunāt un brīdināt dedzīgākos «draugiem.lv» patērētājus. M. Silinieks akcentē, ka «draugiem.lv» norāda arī uz nepietiekamu darbinieku motivāciju darbam.

«Iedod konfekti un atņem,» aizliegumu raksturo V. Plešs un spriež, ka šāda darba devēju attieksme var darbiniekā radīt rūgtumu. Darba devēju aizliegumi «draugiem.lv» reputācijai un attīstībai darba nav kaitējuši — izlīdzinājies lietotāju skaits darba laikā un vakaros.

«Cilvēki meklē citu iespēju piekļūt «draugiem.lv», tāpēc ievelk internetu mājās,» secina Lauris Liberts, «draugiem.lv» veidotājs un uzņēmuma «D.F.R.» vadītājs. Ja L. Liberts būtu darba devējs, lietot portālu darba laikā aizliegtu. «Darba devēji zina, ka tas ir bieds viņu biznesam. Viņi to nespēj izturēt, jo tā ir izklaide. Puse to lieto iepazīšanās nolūkos. Pateicoties «draugiem.lv», cilvēki, kuri nekad nav saskārušies ar internetu, meklē šādas iespējas. Tā ir pirmā nopietnā interneta skola,» pozitīvo min L. Liberts. Draugu sasniegumus autors skaidro ar latviešu slāpēm pēc kontakta un pozitīvām emocijām.

Antrolopologu Robertu Ķīli «draugiem.lv» fenomens nepārsteidz. «Cilvēks dzīvo izolētu komunikatīvu dzīvi un viņam vienmēr bijis būtiski uzzināt kaut ko par citiem, salīdzināt to ar savu dzīvi. Senāk tas notika ar grāmatu starpniecību. Intensīva komunikācija aci pret aci uzliek lielu atbildību, bet «draugiem.lv» tā nav tik tieša, līdz ar to — drošāka.»

R. Ķīlis norāda, ka «draugiem.lv» redzamas mārketinga veida «pasaki savam draugam» iezīmes, jo portālā reģistrēties var tikai tad, ja kāds atsūtījis uzaicinājumu. «Cilvēkiem nav pārliecības, kas viņi ir, un šis ir viens no veidiem, kā mēģināt sajust savu identitāti. Ja iepērkoties cilvēks apkarinās ar dažādiem atribūtiem, tad šajā portālā ar paziņām. Pagātne ir patīkama, tāpēc cilvēkiem tīk, piemēram, šķirstot albumu, apzināties, ka viņš nav izšķīdis, bet eksistē. Tā ir saprotama pašapmierināšanās pozitīvās emocijās.» R. Ķīlis ir par «draugiem.lv» aizliegšanu darba vietās, jo «tā izplatībā jūtamas saslimšanas pazīmes, bet darbu labāk taču veic veseli cilvēki».

Kā «draugiem.lv» ietekmē darba vidi?

Kristīne Piķele, nekustamo īpašumu kompānijas «Latio» personāla daļas vadītāja: «Aizliedzām, jo darba laikā online sēdēja trīsdesmit procenti darbinieku, apgrūtinot interneta sakarus. Ieraugot, ka lielākajai daļai darbinieku atvērts «draugiem.lv», klientam par uzņēmumu neradīsies nopietns iespaids. Lēmumu darba laikā aizliegt «draugus» pieņēma vadība, darbiniekiem nejautājot. Darba laikā internets jālieto darba vajadzībām, bet «draugiem» nav nekāda sakara ar mūsu darba specifiku.»

Liene Meklere, Unibankas sabiedrisko attiecību speciāliste: «Mūsu darbiniekiem ir veselais saprāts, un viņi māk sabalansēt darbu un izklaidi, tāpēc «draugiem.lv» nav aizliegts. Kamēr personiskās vajadzības un izklaide neapdraud drošības sistēmu un darba kvalitāti, portāla lietošanu neaizliegs. Ja nu tomēr — par to darbiniekus brīdinās.»

Māris Baidekalns, kredītmenedžmenta uzņēmuma «Creditreform Latvija» valdes loceklis: «Mums ir tik daudz darba, ka draugoties vienkārši neatliek laika. Zinu, ka kaut kāda daļa darbinieku to lieto, bet tā nav tik plaša sērga, lai portālu aizliegtu. Nedomāju, ka kontaktēšanās ar draugiem darba laikā ir slikta, cita runa — jaunu draugu meklēšana. Piemēram, čatošana pie mums ir liegta.»

Agnese Grīnberga, VID komunikācijas nodaļas vadītāja: «Pie mums izstrādāti noteikumi, kas attiecas uz pieeju internetam — to drīkst lietot tikai darba pienākumu veikšanai. «Draugiem.lv» tāds nav, tāpēc to var izmantot pēc vai pirms darba laika. Sākotnēji darbinieki par aizliegumu bija neizpratnē, tomēr saprata, ka darbalaiks paredzēts strādāšanai, ne privātajai dzīvei. Mēs sekojam, kādas mājas lapas darbinieki izmanto, un, ja darba devējs uzskata, ka darbinieks konkrētu lapu lieto ļoti bieži — vēršas pie sistēmu administratora. Tas ir arī viens no veidiem, kā cenšamies pasargāt sistēmu no spamiem. Varbūt labāk desmit minūtes veltīt pastaigai, nevis sūtīt vēstules blakus kabinetā sēdošajam kolēģim?» 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar