Demakovas kundze vērtējama kā kolorīta figūra Latvijas varas elitē. Patīk vai nepatīk, bet socioloģisko aptauju rezultāti liecina, ka viņa stabili ir viena no populārākajiem ministriem.

Politikā Helēna Demakova, mākslas zinātniece un mākslas projektu kuratore, ienāca kā Andra Šķēles komandas cilvēks. Viņa pabijusi gan tautas priekšstāves, gan ministres godā, paralēli aktīvi darbodamās mecenāta Šķēles izveidotās «Jaunās akadēmijas» projektos.

Mākslas pasaule tradicionāli dzīvo intrigās un kuluāru rosībā, ko objektīvi provocē kultūras niecīgais finansējums Latvijā. Iepriekš Demakovas kundzei pārmests, ka viņa nekritiski kā kuratore, vēlāk — kā amatpersona atbalstījusi sev tuvas mākslinieku grupas radošās izpausmes.

Tikmēr nav noliedzams, ka, darbodamās izpildvarā, kultūras ministre Demakova spējusi panākt ievērojamu līdzekļu piesaisti kultūrai. Ja Rīgā patiesi tuvākajā desmitgadē tiks uzcelta Latvijas Nacionālās bibliotēkas «gaismas pils», akustiskā koncertzāle AB dambī un iekārtots Laikmetīgās mākslas muzejs Andrejostā, tas nepārprotami būs piemineklis arī valsts ierēdnei Helēnai Demakovai.

Vienlaikus kapitālā celtniecība neatrisinās Latvijas kultūras un latviešu nacionālās identitātes problēmas. Lai arī kultūra pieder tradicionālajām Latvijas «eksportprecēm», vispārējās kultūras līmenis Latvijā, jo īpaši provincē, saglabājas biedējoši zems — kā masu kultūras agresijas un naudas bada loģisks rezultāts. Iespējams, šīs problēmas ministres kundzes rūpju lokā nonāk retāk nekā, piemēram, Venēcijas biennāles problemātika vai Latvijas Nacionālās operas triumfālās viesizrādes Vakareiropā.

«Apollo» videočatā apmeklētāji laipni aicināti laikus uzdot savus jautājumus ministrei Helēnai Demakovai. Ja jautājumi būs kulturāli, viešņas augstais amats ļauj cerēt sagaidīt arī kulturālas atbildes.

 
 
 Apollo:
Labdien, Demakovas k-dze! Vai varam sākt sarunu?
 
 
 Helēna Demakova:
Protams!  
 
 
 Saule:
Labdien! Kāds ir jūsu ilgaddējā skaistuma noslēpums?
 
 
 Helēna Demakova:
paldies! Bet man liekas, tas iisti neattiecas uz ministres pienaakumiem. Kaa jau teicu, mans meerkjis nav nokraasot blondus matus. Galvenais, lai darbojas galva. Darbam nav nekaadas saistiibas ar izskatu.
 
 
 Renars:
Cik patiesa Juus esat kaa cilveeks? Cik zinams daudz cilveeku Latvijaa nav patiesi pret sevi un pret citiem.
 
 
 Helēna Demakova:
es domaaju, ka lielaas ieceres, kas shobriid kultuuraa ir, ir ljoti patiesas. Savaa drabaa es esmu ljoti patiesa.
 
 
 anonīms lasītājs:
Ja jau jūs protat tik daudz svešvalodu, kā skanētu dažās no tām teikums — man, lūdzu, vēl mazliet kafijas? Vai visas svešvalodas lietojat vienādi bieži un vienādā apjomā? Ko jūs domājat par mūsu valodas attīstības tendencēm?
 
 
 Helēna Demakova:
Diemzheel franchu valodu neiznaaca lietot gadus 20, tikai lasot. Zinaashanas ir jaaatsvaidzina.
 
 
 Kaarlis:
Cien. Demakovas k-dze, Esat ko panaakusi savaa ministreeshanas laikaa. Droshi vien veel vairaak jaapanaak;) Mans jautaajums ir par kultuuras industriju, kultuurtuurismu. Tagad kad Riiga ir pilna ar speelju zaaleem, matroshku tirgojoshajiem ielu tirgonjiem varbuut veel ir peedeejais laiks atbalstiit taadas veertiibu devalveejushas, paniikushas amatnieciibas nozares kaa rotkaljus, keramikjus, stiklniekus,(t.i. dazjaadu materiaalu dizainerus) utt., lai tie ar kvalitatiivu, augstas raudzes preci ienaaktu Vecriigaa. Ar sho domaaju ne vienreizeeju pieciisha pieskjirshanu katram no tiem, bet ilglaiciigu izsveertu sho nozaru atiistiibas programmas radiishanu, finanseeshanu. Muusu valsts tacju no taa tik daudz ieguutu. Manupraat atbalsts taa saucamai laikmetiigajai maakslai ir atstaajusi aizmirstiibaa tradiconaalo, uz tradiicijaam balstiito maakslu. Protams — ja dekjis ir par mazu, uzvar gudraakais, stipraakais. Tacju veel gudraak buutu rast iespeeju jaunai duunu segai. Otrais jautaajums, cieshaa saistiibaa ar pirmo, par izgliitiibu (Kultuuras ministrijas paarzinjaa esosho). Kad zini kaadas telpas un iespeejas ir kaiminjiem lietuvieshiem vinju Akadeemijaa, dzirdot par igaunju gandiozajiem plaaniem, speejaam piesaistiit viespofesuuru, bediigi atgriesties shaurajaas, tai galiigi nepiemeerotajaas, neapriikotajaas telpaas. Kas tiek dariits lai sho situaaciju labotu? Plaani? Viens ierosinaajums — vai nevareetu kopaa ar kaiminjiem izveidot programmu ar kuru vest shurp viesprofesuuru, vieslektorus, viesmaaksliniekus? Kopaa vieglaak un … jautraak!!! Veiksmi darbaa!
 
 
 Helēna Demakova:
Taaa gan vairaak ir pashvaldiibas kompetence. Edmunds Krastinjsh jau ir paudis kategorisku nostaaju pret speelju zaaleem. Ja tuurisms ir nekvalitatiivs, tad mees piedaavaasim konferenchu tuurismu, un, ceru, ka smaguma punkts paarvietosies. Tas nesiis pozitiivas izmainjas Riigas sejaa.
 
 
 Li:
Kadreiz ar prieku lasiju Literatura un maksla Latvija (ja pareizi atceros nosaukumu avizei, kurai redaktore bija Aija Lace). Neesmu makslas sferas parstave un laika man maz, svarigs bija netikai avizes kontakts ar tautu, bet ari tas formats (vareja lasit tramvaja).un vispusigais saturs. Avizi nolikvideja jusu ministrija (iepr. ministre). Man nevajag lielformata avizi ar gariem, specialistiem domatiem rakstiem, bet tadu informativu, ar sasaisti ar lauku inteligenci. Vai neplanojat tadu atkal izdot?
 
 
 Helēna Demakova:
Latvijas Aviize, kas ir uzsaakusi projektu Kultuurziimes, pilda sho nacionaalo pasuutiijumu. Tomeer pilniibaa piekriitu lasiitaajai, es nevaru izlasiit tos mazos burtus. 
 
 
 jurģis > HD:
Kurš ir gudrāks: Tīrons vai Šlāpins? Joprojām nevaru saprast! 
 
 
 Helēna Demakova:
es nevaru objektiivi atbildeet, jo Tiironu paziistu daudz daudz ilgaak. 
 
 
 ezis:
Kāds ir kulturāls cilvēks?
 
 
 Helēna Demakova:
definiicijas nav, ir konkreeti cilveeki. Kulturaals cilveeks ir taads, kas ikdienas sazinjaa maak uzvesties, pauzh cienju pret citiem cilveekiem. Kulturaalisma definiicijaa neietilpst paarmeeriigas intelektuaalas prasiibas. 
 
 
 ezis:
Vai jūs uzskatāt, ka dažas kultūras nozares ir svarīgākas par citām?
 
 
 Helēna Demakova:
Jaa un nee. Kaa nozares visas ir svariigas. Ja kaads zars nokalst, tad kultuuraa, diemzheel, tiek ievainots viss koks.
 
 
 Jānis:
Man ir priekšlikums KM uzcelt obelisku (tāda forma izvēlēta Pārdaugavas kontekstā)visiem pensionāriem ,kuri izdzīvojuši līdz 70. g. ar pensiju zem iztikas minimuma,vēlams to novietot blakus NB,jo tās izmaksas jau sasniegušas 100 milj.LS.
 
 
 Helēna Demakova:
Paardaugavaa jau ir obelisks — atgaadinaajums par to, kaadeelj pensionaariem iet tik gruuti. NB celtnieciiba izmaksaas 80 milj. Ls.
 
 
 Ivars:
Sveicināti, novēlu veiksmi darbā un vēlos pajautāt kādas ir Jūsu ieceres par kultūras saglabāšanu un attīstīšanu Latgalē ! Piemēram ,Daugavpilī profesionālu mākslu piedāvā tikai teātris , mūzikas skola, mākslas skola un viss… Kā Jūs viņiem palīdzēsiet dzīvot, jo pašlaik viņi velk dzīvību. Cieņā…
 
 
 Helēna Demakova:
ieceru ir ljoti daudz. Viena ir aarkaartiigi sarezhgjiita — kopaa ar deputaati Antu Rugaati mees meegjinam atjaunot taadu sveetu lietu kaa «Maaras zemi». Veelamies uzbuuveet jaunu pieminekli Trasunam. Daugavpilii notiek izcili muuzikas festivaali, starptautiski maakslas simpoziji, ir ljoti daudz iestraades. Latgalee kultuuras dziive ir daudz aktiivaaka, nekaa tas tiek raadiits uz aaru.
 
 
 TV:
Arī man ir jautājums par TV saturu. Vai tā nav parasta smadzeņu skalošana? Vai mums un jums arī vajag LNT ar viņu padomju mantojumu pētošām (ar paštīksmināšanās devu) un glorificējošām filmām?
 
 
 Helēna Demakova:
atziishos, ka man patiik Riigas Kinostudijaa tapushaas filmas, taas ir briinishkjiigas filmas ar muusu briinishkjiigajiem aktieriem. Taa ir sagadiijies, ka taas tika uznjemtas padomju laikaa, tomeer ne viss bija tik slikti. Paldies, LNT, ka vinji glorificee vecaas filmas.
 
 
 pēteris > zoja:
Tas ir ļoti normāli Latvijā! Tāpat arī KM konkursos! Sen jau ir noslēgta ļobēta kliķe, kuri paši lemj un paši saņem un žurnāls Studija (arī no KKF naudas) par viņiem raksta. Noslēgts loks. Tāpat arī H.Demakova apkalpo šauru loku… 
 
 
 Helēna Demakova:
visvairaak esmu «apkalpojusi» maakslinieku Ilmaaru Blumbergu. Zhurnaals «Studija» ir paredzeets augsti attiistiitiem cilveekiem. Eiropas prakse ir taada, ka shaada tipa izdevumu tiek doteeti. 
 
 
 kāds:
Vai nevajadzētu LNO pārvērst par privāto teātri?Tas būtu godīgāk attiecībā pret Nacionālo kultūru t.i. repertuāru,jo pēdējos gados KM nav pasūtījusi nevienu operu un baletu.
 
 
 Helēna Demakova:
nav taisniiba. Tikko biju uz Ilonas Bregjes «Dziivo uudeni». Mees mudinaam LNO iestudeet latvieshu operas un baletus. Aina nav tik beediiga. Es ceru, ka izdosies kaada revolucionaara ideja — 3 vienceelieni, kur latvieshu jaunie komponisti sarakstiitu katrs savu ceelienu. 
 
 
 ZOJA > HELĒNA:
Vai tas ir normāli, ka Kult. kap. fondā naudas lēmēji piešķir līdzekļus saviem projektiem? 
 
 
 Helēna Demakova:
briizhos, kad tiek lemts par kaadu projektu, kuraa ir iesaistiiti Kuluurkapitaala fonda padomes eksperti, shie cilveeki atstaaj telpu un lemshanaa nepiedalaas.
 
 
 Renars:
Kuram ir jaauznjemas atbildiiba par kultuuras mantojuma «izvarosanu»??? Jeb kaapeec tas viss vispaar tiek pieljauts?
 
 
 Helēna Demakova:
atbildiiba ir jaauznjemas visiem tiem boljshevikiem, kas 40. gadaa ienaaca Latvijaa. Atbildiiba jaauznjemas 1905. gada revolucionaariem, kas postiija pilis un muizhas. 15 gadu laikaa nav iespeejams saglaabt to, kas ticis postiits 90 gadus.
 
 
 kāpēc:
kāpēc Kultūrkapitāla fonds un Kultūras ministrija (tātad — nodokļu maksātāji) atbalsta tik šauri orientētu kultūras izdevumu kā `Kultūras Forums»?
 
 
 Helēna Demakova:
Veelreiz atkaartoju — Kultuurkapitaala fonds nav atkariigs no Kultuuras ministrijas. Es nevaru iejaukties leemumu pienjemshanaa. Kultuuras Forumam liidzekljus pieshkjiira ekspertu padome. 
 
 
 Es:
Vēl viens jautājums pa arhitektūras līniju. Ja Baltijas jūra makten posta krastu un globālā sasilšana ar tai sekojošu ūdens līmeņa paaugstināšanos ir nenovēršama parādība, kāda mārrutka vai burkāna pēc Gaismas pili jāceļ pašā ūdens malā? Jautājums par to pašu — kura grāmata, kā jums šķiet, ir visvairāk veidojusi jūsu personību bērnībā? Kurš rakstnieks ir tas jūsējais? Un kā ar mūziku — kas ir jūsu mūzika no pirmās līdz pēdējai notij?
 
 
 Helēna Demakova:
Katru dienu zvana kaads kungs gados un izteelo visus pasaules greekus un ljoti luudz mani nostopeet sho procesu. Tajaa momentaa, kad Saeimas vairaakums nobalsoja par Nacionaalo biblioteeku, vinji uznjeemaas atbildiibu par sho eeku. Domaaju, ka muusdienu tehnologjijas speej nodroshinaaties pret kaadiem draudiem vai stihijaam.
 
 
 Likummīlis:
Sakiet lūdzu, vai dotāciju palielināšana Okupācijas muzejam nav korupcija, ja zināms, ka Jums ir saistība ar šo muzeju, bet pēc KM nolikuma finanses tiek plānotas tikai padotības iestādēm? 
 
 
 Helēna Demakova:
Kultuuras ministrijaa jau labu laiku ir ailiite «Okupaacijas muzejs». Es ljoti lepojos, ka mees atbalstaam sho muzeju. Esmu lepna par to, ka esmu ieveeleeta muzeja padomee, tas notika pirms es kljuvu par ministri. Buutiibaa tika atgriezta taa dotaacija, kuru Repshes laikaa atnjeema.
 
 
 to beerzinsh:
Ja cilveeki speej kritiski domaat, nekadi shovi nespees mazinat piederiibu latvieshu kultuurai. Ko nozimee latvieshu kultuura, jo katram cilveekam , lai kaads tas buutu ir sava individuaalaa kultuura.. un taadaas abstrakcijaas kaa latvieshu kultuura daudzkultuuru Latvijaa vai Eiropaa.. tas kljuust par kaut kaadu uzpuustu Ziloni. Biblioteeku gan vajadzeetu, tikai nesaprotami, kaapeec tik ietiepiigi turas pie Birkerta monstra… Nu nav tur nekaa no uzpuustaas gaismas pils… Nevajag simboliku, vajag eertas , tautai pieejamas telpas, kas nodroshina pieeju informaacijai… Kaut kaa neveikli sanaak… lai uzceltu kaut kaadu saslaveetu monstru… jaucam principaa paarbaudiitas arhitektoniskas veertiibas.. Varbuut labaak ljaut arhitektuuras studentiem uzprojekteet biblioteeku.. tad buus´noteikti mazaak shiis tendenciozaas aarishkjiibas…
 
 
 Helēna Demakova:
Gunaars Birkerts liidz shim ir projekteejis 14 biblioteekas. Amerikaanji pret shaada liimenja celtneem ir veel piekasiigaaki. Citi pasuutiitaaji ir ljoti apmierinaati ar veikumu. Domaaju, mees varam uzticeeties. 
 
 
 Bērziņš:
Vai ministrei tomēr nevajadzētu paust konkrētāku attieksmi pret to kas notiek Latvijas TV kanālos?Vismaz lai skolotāji prastu runāt ar saviem skolēniem par šim lietām, citādi skolēni visu pieņem ļoti nopietni un visu izspēlē savā dzīvē, ARĪ SKOLĀ.Tv 3 u. c. seklie šovi noēdīs mūsu kultūras jau tā vājo izjūtu.Cilvēki, kas netiek uz Rīgas teātriem u. c. vietām kopējās dārdzības dēļ šovus skatās un zaudē savu piedrību latviešu kultūrai.Kaut kas taču ir jāskatās, nevar jau dzīvot no darba vien, jo cita taču nekā nav. 
 
 
 Helēna Demakova:
Viena no pirmajaam lietaam, ko saaku dariit — es aicinaaju LTV redaktoru un Kultuurkapitaala fonda vadiibu kopiigai sarunai. Diemzheel shii saruna nenotika. Shobriid televiizijaa kultuuras raidiijumi ir. Es esmu par nopietnu kultuurkapitaala fonda atbalstu programmaam, tomeer man tur ir tikai viena balss. 
 
 
 Pitons:
Mans viedoklis par biblioteeku lietaam Latvijaa. Muusu valsts ekonomiskajos apstaaklos vai vajadziigs daargs biblioteekas projekts ekskluziivaa vietaa? Labi, tas buutu vajadziigs Riigas centraa, aatri pieejamaa vietaa visiem. Vajadziigas eertas, vienkaarsas tautai pieejamas telpas, leeta interneta pieejamiiba Latvijas regionos, kas nodroshina pieeju informaacijai. Manaa darbiibaa, kas saistiits ar biologiju, agronomiju, neko neliidzees tas daargais stikla kalns Daugavas malaa arii, ja tas buus tomeer skaists, ja tajaa nebuus pieejama manam darbam nepieciesamaa informaacija. Manaa darbiibaa ir nepieciesami VISMAZ DAZI pasaulee atziiti zinaatniskie zurnaali, kuri buutu pieejami arii Latvijaa manas specialitaates studentiem, zinaatniekiem. Paslaik, studeejot aarpus Latvijas, kaa es varu staastiit cilveekiem, ka manaa valstii biblioteekaa prieks manis, manaaa specialitaatee nekaada jauna pasaules literatuura nav pieejama biblioteekaas Latvijaa. Man ir jaakaunaas to staastot, jo Rietumeiropas valstiis maaciibspeeki nesaprot, ka tas taa var buut, ka nav pieejama literatuura attieciigajaa specialitaatee manaa valstii, kuraa man buus jaaturpina straadaat savaa specialitaatee.
 
 
 Helēna Demakova:
protams, Latvija dotees pieeju studentiem. Taadeelj ir svariigs naakamaas biblioteekas galvenais menedzheris. Nacionaalaa biblioteeka ir zinaatniskais centrs. Mees esam vieniigaa valsts Eiropaa, kur nav nacionaalaas biblioteekas eekas, kas ir celta iipashi shim meerkjim. Mums ir truukusi politiskaa griba to izdariit. Eiropas pilseetu biblioteekaas pie galdiem nav briivu vietu.
 
 
 Antra > Cien. Demakovas kund:
Vienā savā intervijā minējāt, ka ar Jūsu uzstājīgu spiedienu Ekonomikas ministrijas nacionālajā programmā ir iekļauts atbalsts dizainam. Vai varētu dažos vārdos pastāstīt tuvāk — kā šis atbalsts izpaudīsies un kam tieši tas paredzēts? Paldies! 
 
 
 Helēna Demakova:
Tas ir daudzpakaapju process. Valstii top nacionaalaas attiistiibas plaans. Pirmo reizi mums ir izdevies tur iespraukties ar radoshajaam industrijaam — kino, multimedijiem. Ekonomikas ministrijas piedaavaajums ir veidot t.s. dizaina inkubatorus, piemeeram, Kuldiigaa, Daugavpilii, Reezeknee. Viss atveersies, es ceru 2007. gadaa
 
 
 Vadzis:
Kāds ir jūsu komentārs faktam, ka metodiski kultūrpolitika ignorē māksliniekus, kuri regulāri pārstāv valsti starptautiskās konkursu izstādēs, iekļūstot starptautiskos katalogos, arī tiekot uzlūgti pedalīties kā goda viesi, šādi finansējot valsts atpazīstamību pasaulē, no savas kabatas? Tai pat laikā nekad nesaņemot nekādu atbalstu no šīs valsts?
 
 
 Helēna Demakova:
Kultuuras ministrijas riiciiba anav shaadu liidzeklju. Prioritaate bija un buus kultuuras darbinieku algu paaaugstinaashana. Starptautiskie konkursi ir vajadziigi. Konkursanti var pretendeet uz atbalstu Kultuurkapitaala fondaa.
 
 
 latgalis:
Kā Jūs redzat latgalisko mūsdienu Latvijas kultūras kontekstā?
 
 
 Helēna Demakova:
te es juus nedaudz paarsteigshu — braukaajot pa Latviju, es redzu, ka Latgalee kultuuras infrastruktuura ir daudz sakaartotaaka, nekaa citur. Bet jaateic, ka iepretim vienam otram valodas kopeejam, es iestaajos par latgalieshu valodu. Esmu par speeciigu Latgali Latvijaa.
 
 
 es:
kā iet jūsu dēlam?
 
 
 Helēna Demakova:
vinjam ir 21 gads un vinjsh dziivo atsevishkji. Domaaju, ka vinjam iet labi.
 
 
 Ino:
Vai tas kungs, kurš dzīvo Mākoņos jums ir Dieva vietā?
 
 
 Helēna Demakova:
ja tiek domaats Shkjeeles kungs, tad 1996. un 1997. gadaa mees kopaa aizsaakaam Kultuurkapitaala fondu un Latvijas biblioteeku internetizaaciju. Ilgus gadus esmu bijusi Andra Shkjeeles padomniece un neatteiktos joprojaam.
 
 
 M:
Kad Jūsuprāt reāli varētu tikt atvērta Nacionālā Bibliotēka?
 
 
 Helēna Demakova:
fiziskaa eeka tiks uzcelta 2008. gadaa, reaali kaads gads buus nepiecieshams, lai pilniibaa paarvaaktos.
 
 
 barba:
Jūs ,cik noprotu,esat postmodernisma apoloģēte,vai paredzat tam ilgu mūžu?(gan kā stilam,gan domāšanas veidam).
 
 
 Helēna Demakova:
draugu lokaa mees neciesham vaardus «portmodernisms», «diskurss» vai kaadus citus, ko lieto 20-25 gadu vecumaa, kad veeel nav plashs redzes loks. Shie termini ir kaa viigjes lapa, ar ko piesegties.
 
 
 trakais purva aazis:
kad tiks atcelts kliedzoshi netaisnais tuksho datu neseeju autoratliidziibas nodokls? 
 
 
 Helēna Demakova:
es joprojaam ar to ciinos.
 
 
 Haksa:
Kāpēc jaunajos ideju papīros par Latvijas kultūru nav nekas atrunāts par subkultūru Latvijā? Un vai latviešu kultūra arī nepaliek te tikai par tādu subkultūru?
 
 
 Helēna Demakova:
iisti sho jautaajumu neizprotu. Biezhi par subkultuuru deevee jaunieshu aktivitaates. Taa nav valsts atbildiiba, tas ir bizness.
 
 
 PO:
Ko jums nozīmē filma «Frīda»?
 
 
 Helēna Demakova:
ir 2 filmas, abas ir vienliidz labas. Esmu apsoliijusi Riigas Laikam uzrakstiit savu veerteejumu par shiim filmaam.
 
 
 trakais purva aazis:
kaapeec NB projektaa tiek piesasitiitas aarzemju IT firmas, kuram ir bijusi skandaloza tiesvediiba ar EU?
 
 
 Helēna Demakova:
aciimredzot, ir domaats Microsoft un lielais datoru iepirkums. KM pirmo reizi iepeerk datorus neriigas biblioteekaam. Tas bija atklaats konkurss, kuram vareeja pieteikties jebkura kompaanija. Iepirkumu uzraudziibas birojs nekaadus paartraukumus neatklaaja.
 
 
 Kacha:
Kaapeec Juus iesaistiijaaties partijaa, kuras cilveeki ir beediigi slaveni ar savaam finansu un valsts apzagshanas afeeraam un apkaunojoshaam seksuaalaam noslieceem? Vai Juus neplaanojat kaut ko dariit ar savaam uzaciim?
 
 
 Helēna Demakova:
Par partiju: tie, kas neko nedara, tos arii nekad nevar apsaukaat. TP darbiibas rezultaats ir nule kaa notikushaas pashvaldiibas veeleeshanas, kuraas TP uzvareeja lielaakajos novados. Par uzaciim: es saprotu, ka tauta veelas redzeet blondu lelli, kas pie tam buutu gudra un izveiciiga. Manaa gadiijumaa tas (blondums) nav iespeejams.
 
 
 Bezvējš:
Vai Jums nav žēl nerīgas bibliotekāru,kuri(-as) vārda tiešā nozīmē dzīvo pusbadā,jo saņem minimālo un tuvu tai algu? 
 
 
 Helēna Demakova:
Kad saaku straadaat ministres amataa, neriigas bibliotekaari sanjeema krietni lielaakas algas nekaa Nacionaalaas biblioteekas darbinieki. Tagad shii proporcija ir mainiijusi. Esmu mudinaajusi pashvaldiibas paaugstinaat algas neriigas bibliotekaariem. Atsevishkjos regjionos man to izdevaas panaakt.
 
 
 students:
Kāpēc nerunā par veco kultūras objektu saglabāšanu, īpaši — novados. Labi,ka Ev.lut.baznīcai izdevās «uzticēt» investēt valstij 8 milj. Doma baznīca;( Neiebilstu arī pret G.Birkerta seno sasniegumu materializēšanu Rīgā. Tomēr, piem., kurš rupēsies par Cēsvaines pils un Krāslavas pils restaurāciju?
 
 
 Helēna Demakova:
pirmkaart, man jateic, ka atbalstiit taadu stipri politiski apstriideetu ideju ir nepiecieshami. Dievnamiem nauda ir nepiecieshama un, braukaajot pa Latviju, es redzu, ka taa tiek labi izteereeta. 2007. gadaa ES atveers jaunu finanseejumu lielaakiem objektiem. Nekas neaizies bojaa. Valstij ir jaadara, tomeer ir daudzi privaati piemeeri — Aizkraukles bankas shefs ir nopircis kaadu Kurzemes muizhu un par saviem liidzekljiem to atjauno. Tendence ir ljoti pozitiiva.
 
 
 Es > Helēnai:
Kas ir kultūra kapitālismā? Ar ko tā atšķiras no darbiem, kas tapuši spaidu režīma apstākļos? Šķiet, ka tagad, kad iespaidi un rīcības brīvība ir neierobežoti savā lidojumā, vairs nav būtisku meklējumu, vai arī tie pazūd merkantīlajā noformējumā. Viens piemērs ir popmūzikas industrija. ---- Otrs, kā vērtējat gleznotājus, kas savus darbus jau vairs nespēj radīt tādā līmenī, lai paceltos pāri biezo ķemertiņu sienu panno vai pašportretu līmenim. Kas par lietu? Naudas diktēta realitāte vai tomēr iesūnojušas idejas? Atruna — pats ļoti labi zinu, cik dramatiski sarežģīts un laikietilpīgs ir radošais process. 
 
 
 Helēna Demakova:
laikam elektroniskajos medijos ir jaaatkaar6to tas, ko esmu teikusi drukaatajos medijos — viss mans darbs ir ciinja ar popkultuuru. Kultuura kapitaalismaa ir ljotii daudzas iespeejas. Manupraat, gleznas top un taas ir ljoti labas. Nav jau taa, ka glezno tikai pashportretus, bet saprotu, kura maaklsinieka virzienaa ir shis maajiens. Miervalzha Polja turiigo uznjeemeeju protretu seerijai ar laiku buus milziiga veertiiba. 
 
Apollo:
Paldies Demakovas k-dzei par sarunu! Paldies visiem, kas piedalījās čatā! :) 
 
 
 Helēna Demakova:
paldies!

Tweet