«Es esmu tas cilvēks, ko viņi mēdza saukt par Dziļo Rīkli,» M. Feltss pavēstījis advokātam Džonam O’Konoram, kas publicējis savu rakstu žurnālā «Vanity Fair». Šo informāciju apstiprinājuši arī «The Washington Post» žurnālisti Karls Bernštains un Bobs Vudvords, kuri vairāk nekā 30 gadus bija turējuši slepenībā savu informācijas avotu. Trešais cilvēks, kurš zināja M. Feltsa identitāti, ir bijušais laikraksta redaktors Bens Bredlijs — visi trīs laikraksta pārstāvji savulaik solīja neatklāt šo noslēpumu līdz informācijas avota nāvei. B. Bredlijs gan iepriekš bija sacījis, ka informācijas avots bija augsta ranga FIB darbinieks, kas viesa pārliecību par viņa sniegto ziņu patiesumu Votergeitas skandāla lietā. Tomēr otrdien visi trīs noslēpuma glabātāji vēl labu laiku svārstījās, pirms apstiprināja Dziļās Rīkles identitāti.

Jāatgādina, ka Votergeitas skandāls izraisījās, kad «The Washington Post» publicēja asu rakstu sēriju, kurā vēstīja, ka ar republikāņa R. Niksona ziņu viņa darbinieki 1972. gada 17. jūnijā ielauzušies demokrātu partijas štābā, kas bija ierīkots Votergeitas dzīvojamo namu kompleksā (no šī nosaukuma arī radās skandāla nosaukums), lai uzstādītu tur noklausīšanās ierīces.

Abiem žurnālistiem samērā bieži informāciju piespēlējis vai viņu rīcībā esošās ziņas apstiprinājis vai noliedzis autoritatīvs avots, kas bija pazīstams kā Dziļā Rīkle, turklāt viņa tikšanās ar žurnālistiem bijušas ļoti konspiratīvas un norisinājušās pārsvarā pazemes autostāvvietās. Kā zināms, Votergeitas skandāls beidzās ar to, ka R. Niksons, kam reāli draudēja impīčments jeb atstādināšana no amata, bija spiests demisionēt 1974. gada augustā.

Pēc Votergeitas skandāla motīviem uzņemtas vairākas filmas, un to režisori diezgan brīvi interpretējuši Dziļās Rīkles personību, taču pat nopietni politikas pētnieki līdz pēdējam brīdim strīdējušies, kas tad īsti bijis žurnālistu informators — šī tika uzskatīta par pēdējo gadu desmitu lielāko mīklu ASV vēsturē. M. Feltss, protams, bijis aizdomās turēto skaitā (viņš pats gan iepriekš noliedzis, ka sniedzis informāciju žurnālistiem), taču tāpat aizdomas kritušas uz toreizējo FIB direktoru Patriku Greju, toreizējo R. Niksona administrācijas vadītāju Aleksandru Heigu (vēlāk viņš kļuva par valsts sekretāru), kā arī uz R. Niksona palīdzi Daianu Soijeri. Tāpat klīda baumas, ka Dziļā Rīkle ir vai nu literāra fikcija, vai arī vairāku informācijas sniedzēju kopīgais apzīmējums, raksta AFP.

«Vanity Fair» raksta, ka M. Feltsa ģimene par viņa lomu Votergeitas skandālā uzzināja 2002. gadā, turklāt to atklājusi M. Feltsa draudzene Iveta La Garda, nevis pats M. Feltss. Bijušā FIB vadītāja vietnieka meita Džoana savam tēvam sarīkojusi īstu pratināšanu, un tikai pēc tās viņš atzinis, ka bijis Dziļā Rīkle, taču nav vēlējies šo informāciju darīt zināmu sabiedrībai, baidoties, ka tā kompromitēs FIB, vēsta AFP. Ģimene galu galā pārliecināja M. Feltsu, ka viņa rīcība ir bijusi varonīga. M. Feltsa mazdēls otrdien žurnālistiem paziņoja, ka viņa vectēvs ir «amerikāņu varonis». Savukārt viņa meita pavēstīja, ka vectēvs atplaucis smaidā, uzzinot par publicēto rakstu. Tāds viņš izskatījās arī otrdienas vakarā, kad pie Feltsu mājām Sanfrancisko piepilsētā pulcējās milzīgs televīzijas reportieru un žurnālistu pūlis.

Džoana atceras, ka, savulaik skatoties kādu Votergeitas skandālam veltītu raidījumu, kurā bija minēts tēva vārds, viņa M. Feltsam jautājusi: «Vai tu domā, ka Dziļā Rīkle vēlējās nogremdēt Niksonu?» «Nē, es necentos viņu gāzt,» sacījis M. Feltss, piebilstot, ka viņš tikai pildījis savu pienākumu, raksta AFP.

Līdzīgās domās ir arī M. Feltsa kaimiņi. «Es nedomāju, ka viņš ir varonis, es nedomāju, ka viņš ir nelietis. Es domāju, ka viņš pildīja savu pienākumu tā, kā to saprata,» aģentūrai AP sacījis viens no kaimiņiem Ronalds Fiori, kas paudis prieku, ka M. Feltss par savu lomu Votergeitas skandālā paguvis paziņot pirms nāves. «Amerikas tautai par viņu bija jāzina,» viņš sacījis. Cits kaimiņš — Džims Beikers — atzīmējis, ka M. Feltss savulaik izrādījis lielu drosmi un varētu kalpot par paraugu, kā jāaizsargā demokrātiski procesi un atklātums valdībā.

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar