Ubagu laiks

Jānis Āboltiņš, «Rīgas Balss»

Trešdiena, 8. jūnijs (2005) 07:38    |    Komentāri: (29)

      Drukāt     Nosūtīt draugam

Līdz ar tūrisma sezonas sākšanos Vecrīgas ielās parādījušies arī desmitiem ubagu, kuriem šis ir «pļaujas laiks» un iespējas nopelnīt ir daudz lielākas nekā bargajos ziemas mēnešos.

Sodīts tikai viens

Rīgas domes amatpersonas ir norūpējušās par ubagu aktivizēšanos un sākušas spriest par iespējamajiem ierobežojumiem vai stingrākām sankcijām pret pārkāpējiem. Šobrīd ubagošana ir atļauta, taču personu var administratīvi sodīt, ja viņa, prasot naudu, uzmācas garāmgājējiem. Savukārt par nepilngadīgo iesaistīšanu ubagošanā draud pat kriminālatbildība.

Pilsētas ubagus regulāri apmeklē policija, pārkāpuma gadījumos sodot vainīgos, taču viņus ir grūti atklāt. Līdzko tuvumā parādās policists formas tērpā, aizliegtā rīcība tiek pārtraukta. Dažus uzmākšanās gadījumus gan ir piefiksējušas pilsētā izvietotās videonovērošanas kameras, taču šogad administratīvo pārkāpumu protokols noformēts tikai vienai personai. Visbiežāk, ja ubagotājs tiek aizturēts par uzmākšanos garāmgājējiem, lūdzot naudu, viņu tikai brīdina, jo šiem ļaudīm nav nedz pastāvīgas dzīvesvietas, nedz naudas, lai nomaksātu sodu par administratīvo pārkāpumu. Pagājušajā gadā Rīgas pašvaldības policija par uzmācīgu ubagošanu noformējusi desmit protokolus.

Var, bet negrib

Centra rajona Pašvaldības policijas Administratīvās uzraudzības nodaļas inspektore Elita Cekule RB informēja, ka ikdienas patrulēšanā sastaptajiem ubagiem tiek sniegta informācija par iespējām doties uz patversmi, saņemt sociālo palīdzību un meklēt darbu. Ir tādi, kuri šo informāciju izmanto, bet daļa cilvēku pēc nedēļas atkal redzami uz ielas sēžam pie nomestas cepures. E. Cekule atzīst, ka vismaz puse no naudas prasītājiem ir spēka gados un varētu sevi apgādāt, ja vien gribētu strādāt.

Naudas un dokumentu trūkums spiež ubagot

Taču starp ubagiem ir arī daudzi veci un nespēcīgi cilvēki, kuri palikuši bez pajumtes, darba un dokumentiem. Tieši dokumentu trūkums ir galvenā problēma, kas daudziem neveiksmē nonākušajiem neļauj izkļūt no smagās situācijas. Policiste stāstīja, ka pērn ielās ubagot iznācis vecāks vīrs, kurš izlikts no dzīvokļa. Kopš pērnā gada jūlija viņš sācis saņemt pensiju, aptuveni 30 latus mēnesī, taču ar to nepietiek izdzīvošanai. Cits vīrs ar kruķiem un cepuri regulāri sastopams no rītiem pie tiltiņa Bastejkalnā — viņam pensija ir par mazu, lai samaksātu dzīvokļa īri un vēl iztiktu. Policijas redzeslokā ir arī vīrietis, kurš nesen iznācis no cietuma un nespēj atrast darbu, tāpēc ubago. Mēdz būt arī tādi cilvēki, kuri īpaši pēc darba nekāro un ir apmierināti ar ubagošanas arodu.

Kāpēc ubago Sergejs un Olimpija?

Kopā ar policijas darbiniecēm RB vakar pastaigāja pa Vecrīgu un Līvu laukumā sastapa 74 gadus veco Sergeju. Viņš stāstīja, ka kādreiz viņam piederējusi māja, taču krāpnieki to apņēmuši un nu jau piecus gadus vīrs dzīvojot uz ielas. Viņam neesot dokumentu, tādēļ arī sociālo palīdzību nevarot saņemt. Policijas darbinieces gan bilda, ka Līvu laukumā šis ubags parādījies tikai aizvadītajā nedēļā. Viņam pastāstīts, kur saņemt vajadzīgo palīdzību, turklāt Sergejs apstiprinājis, ka sazinājies ar sociālajiem darbiniekiem un tuvākajās dienās dokumentus noformēs.

Līdzīgs stāsts ir 1924. gadā dzimušajai Olimpijai Gavarei, kura Vecrīgā «strādāja» tehniski — vispirms ar trauciņu apstaigāja tūristu grupas Doma laukumā, tad kādu brīdi pastāvēja Kaļķu ielā, bet vēlāk devās uz Vaļņu ielu. Viņa pirms vairākiem gadiem izlikta no dzīvokļa Dzirnavu ielā, taču arī no piedāvātās vietas sociālajā mājā Vecmīlgrāvī atteikusies. Sieviete RB paziņoja, ka tur dzīvojot vieni vienīgi dzērāji, tādēļ viņai labāk esot vispār bez pajumtes nekā ar tādiem kaimiņiem. E. Cekule paskaidroja, ka sieviete Vecrīgā ubagojusi arī aizvadītajā vasarā. Policijas darbinieku piedāvājumus vērsties pēc palīdzības viņa ignorējot. Kad policisti mēģinājuši ar ubadzi parunāt, viņa sākusi skaļi kliegt, ka viņas tēvs gājis bojā karā un tagad viņai nav kur dzīvot.

Apkopos, analizēs, domās

Rīgas domes Drošības un kārtības jautājumu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Krastiņš paziņojis, ka komiteja kādā no tuvākajām sēdēm spriedīs par nepieciešamību noteikt stingrākus ubagošanas ierobežojumus. Tikmēr pilsētas izpilddirektors Ēriks Škapars RB izteicās, ka represīvas metodes nelīdzēs un problēmu var atrisināt, tikai sniedzot sociālo palīdzību. Arī Sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja Laura Bulmane RB sacīja, ka ubagu patriekšana no Vecrīgas nav risinājums. Viņa piebilda, ka ubagu rindās «stājušās» arī daudzas mātes, kuras nevar uzturēt bērnus. Tādēļ sociālajiem dienestiem jāapkopo fakti par nelaimē nonākušajiem cilvēkiem, jāizanalizē situācija un jārod iespēja palīdzēt noformēt dokumentus vai iestāties darbā.

Interesanti

Rīgas centrā ubagu iecienītākās vietas ir Bastejkalna un Radio ielas apkaime, Līvu laukums un «Ķekavas» veikals Brīvības ielā. Viņi stāsta, ka veiksmīgā dienā labā vietā iespējams savākt pat 25 latus, vidēji varot nopelnīt 5–10 latus dienā. Ziemā, kad tūristu nav, gan visu dienu var nostāvēt tikai 50 santīmu dēļ.

Viedoklis

Valdis Nagobads, Rīgas domes Labklājības departamenta direktors: — Man ir kauns par ubagojošiem cilvēkiem Rīgā. Uzskatu, ka jāierobežo viņu skaits vecpilsētā. Varētu atļaut ar to nodarboties pie baznīcām, tirgū, stacijā un tuneļos. Tas tik uzkrītoši nebojātu pilsētas seju. Mana pārliecība ir, ka ubagus atbalstīt ar naudu nevajag. To dodami, mēs neuzlabojam sociālo situāciju, bet vēl vairāk padziļinām bedri. Vispārzināms, ka daļai ubagu ir «jumts», kam jāatdod nauda. Citi met atpakaļ maizes kukuli, ja viņiem to dod. Jaunieši saziedoto iztērē cigaretēm, alkoholam vai spēļu automātiem. Pērn veiktā aptauja parādīja, ka ne vairāk kā divdesmit procentu ubagu lūdz naudu, lai varētu nopirkt pārtiku. Es tiešām loloju cerību, ka ar laiku mēs varēsim palielināt sociālo darbinieku skaitu, kas dotos ielās un mudinātu ubagojošos cilvēkus sakārtot savu dzīvi.

PĒDĒJIE KOMENTĀRI

Lasi visus komentārus(29)