Vai Latvijai vajadzīgi karakuģi?

Tie ir mīnu meklētāji par 57 miljoniem eiro jeb 40,06 miljoniem latu (pirmais kuģis Latvijā sagaidāms 2006. gada beigās). Vai tas bija vajadzīgs?

Atvaļinātais brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš: «Šai lietai ir divas puses. Latvijai kā jūras valstij, protams, jābūt moderniem Jūras spēkiem, bet vai ir izrēķināts, cik valstij izmaksās šo kuģu uzturēšana un modernizācija? Vai mēs spēsim panest to, ko esam pacēluši? Zinu, ka mūsu bruņoto spēku budžetā ir disbalanss starp to, ko varam atļauties, un to, ko esam apņēmušies izdarīt.»

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs: «Tas ir viens no izdevīgākajiem pēdējo gadu Latvijas militārajiem darījumiem, jo par 90. gadu sākumā izgatavotiem, tātad mazlietotiem pieciem kuģiem 57 miljoni nav daudz prasīts, turklāt par tiem mēs maksāsim pakāpeniski līdz 2012. gadam. Pirmais nīderlandiešu kuģis Latvijā parādīsies nākamā gada beigās, bet to apkalpju mācības sāksies tuvākajā laikā. Šos kuģus pirmie bija nolūkojuši grieķi, bet viņiem sakarā ar aizvadīto Atēnu olimpisko spēļu lielajiem izdevumiem bija pietrūcis naudas.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs: «Jaunie patruļkuģi pirmām kārtām būs paredzēti atmīnēšanas darbiem Latvijas jūras piekrastē, bet tos varēs iesaistīt arī NATO ātrās reaģēšanas vienībās un, ja būs nepieciešams, arī Eiropas Savienības militārajos spēkos.»

Jūras spēku komandieris komandkapteinis Aleksandrs Pavlovičs: «Šo kuģu iegāde ir jauna lappuse jūras spēku vēsturē. Kuģi ir moderni aprīkoti, un ar tiem var kuģot visās jūrās. Kuģu korpusiem nīderlandieši dod labas garantijas — tie varētu kalpot pat līdz 2025. gadam. Pirmās kuģu komandas mīnu meklētāju apkalpei jau ir atlasītas, daļa jūrnieku būs spiesti pārprofilēties. Kaut arī «Alkmaar» klases mīnu meklētāju pamatuzdevums ir mīnu meklēšana un neitralizēšana, tie varēs piedalīties arī NATO ātrās reaģēšanas vienībās, meklēšanas un glābšanas operācijās un patrulēšanā, dažādās mācībās un operācijās Baltijas jūrā. Ik pa laikam tiek saņemtas ziņas par atrastiem lādiņiem no Pirmā un Otrā pasaules kara laikiem. Tāpēc mīnu meklēšana joprojām ir aktuāls jautājums.» Nacionālo bruņoto spēku komandieris viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots: «Tas ir bizness! Latvijas Bruņotajiem spēkiem ir ilgtermiņa, vidēja termiņa un īstermiņa attīstības plāni. Lai tos īstenotu, tiek skaitīts piedāvājums un naudas iespējas. Kad radās iespējas nopirkt šos kuģus, pētījām, cik tie nepieciešami mūsu valstij un bruņotājiem spēkiem, kādi ir mūsu pienākumi pret NATO un ES. Kuģu ceļi un drošība ostās šobrīd ir ļoti svarīga, arī ņemot vērā terorisma draudus. Nopērkot šos kuģus, mēs esam «trāpījuši» gan laikā, gan vietā. Līdz 2009. gadam līdzīga piedāvājuma tirgū vienkārši nebūs! Pasaulē šobrīd nav modernāku šādu tipveida kuģu, starp citu, arī Krievijai nav… Tagad, terorisma laikā, šādi mīnu meklētāji ir ļoti nepieciešami, jo tiem būs jāatbild arī par kuģu ceļu drošību. Mūsu kaimiņvalsts, kuru nesaukšu vārdā, arī cerēja uz šādiem kuģiem, mēģinot slepus noslēgt darījumu, taču palika bešā. Igaunijai un Lietuvai arī nopietni jādomā, kā nodrošināt savu ūdeņu drošību, jo viņu kuģi ir ļoti veci. Latvija ar nīderlandiešu kuģiem atrisinājusi savas nacionālās problēmas, jūras spēki — nodrošinājuši savu attīstību, nesaņemsim arī pretenzijas no NATO, būs iespējams piedalīties ES militārajos spēkos ar nopietnu ieguldījumu. Bet ar kuģiem vien jau attīstība nebeidzas. Paredzams, ka oktobrī parakstīsim līgumu par jaunu vācu triecienšauteņu G-36 iegādi. Nākamais lielākais pirkums būs prettanku ieroči — raķetes, bet pēc paris gadiem uzsāksim sauszemes spēku mehanizāciju, sava tiesa jāiegulda arī Daugavpils artilērijas bataljonā.»

Sauszemes spēku un Zemessardzes komandieris pulkvežleitnants Juris Bezzubovs: «Es pilnībā nepārzinu valsts aizsardzības smalko politiku, bet acīmredzot kuģi bija prioritārs pirkums, nedomāju, ka kuģu pirkums bija Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku nepārdomāts lēmums. Bet arī es kā komandieris saviem spēkiem gribētu modernākus ieročus un ekipējumu.»

3. reģionālā nodrošināšanas centra (Ādažu militārās bāzes) komandieris pulkvežleitnants Andris Čakārnis: «Skaidrs, ka vajadzēja pirkt vairākus kuģus — ar vienu nepietiek. Arī sauszemes spēkiem nekad nepietiktu ar vienu tanku. Vai šobrīd vajadzēja pirkt tieši kuģus, neesmu kompetents spriest. Ja manā rīcībā būtu šāda nauda, es to ieguldītu infrastruktūras un karavīru sadzīves sakārtošanā un pēc tam domātu par transporta līdzekļu nomaiņu, jo automobiļi nolietojas ar katru dienu un par tiem savlaicīgi jādomā.»

Sauszemes spēku 2. kājnieku bataljona komandieris kapteinis Ilmārs Lejiņš: «Latvijai šādi kuģi ir vajadzīgi, jo mūsu valsts jūras teritoriālais ūdens ir pilns ar mīnām. Tomēr kā kājnieks ceru, tuvākajā nākotnē padomās arī par mums, ar to domājot sauszemes spēku mehanizāciju. Jā, tie ir lieli ilgtermiņa ieguldījumi, bet tos ir nepieciešams uzsākt. Nesen no norvēģiem nopirktie lietotie «Mercedes» džipi vēl kādu laiku «vilks», taču nepieciešami arī amerikāņu «Hummer» džipi, kurus lieto miera uzturēšanas misijās. Un tad jau var sākt gaidīt bruņumašīnas.»

Mīnu tralera «Imanta» komandieris virsleitnants Ivo Valters: «Sabiedrībai 57 miljoni eiro par pieciem kuģiem liekas ļoti daudz, taču — viens jauns šāds kuģis maksā 100 000 eiro, turklāt mums no nīderlandiešiem izdevās desmit miljonus nokaulēt… Viņiem šie kuģi izrādījās lieki: no 15 palika desmit, pieci tika iekonservēti un meklēti tiem pircēji. «Alkmaar» mīnu meklētājus kopīgi ar Nīderlandi izstrādāja Beļģija un Francija un tāpēc tie ir arī šo valstu jūras spēku rīcībā, daži pārdoti arī Pakistānai un Indonēzijai. Viena kuģa komandā nepieciešami ap 40 cilvēkiem. Kuģus saņemt un apgūt dosies jūras spēku kuģu komandas, kurām Beļģijā, ievērojot Nīderlandes un Beļģijas savstarpējo vienošanos, notiks speciālā apmācība 7–9 mēnešu garumā. Pirmā 15 cilvēku grupa jau nokomplektēta. Kuģi ir automatizēti, tāpēc arī nepieciešama šāda speciāla apmācība, vairākas to sistēmas gan ir savietojamas ar tām, kas pašlaik ir mūsu kuģiem. «Alkmaar» tipa kuģi ir nedaudz mazāki par pašreizējiem mūsu mīnu traleriem «Viesturu» un «Imantu» un to korpuss ir no stiklšķiedras.»

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar