Iemesls šādam lēmumam bija notikumi, kas risinājās ap šā gada 23. jūlijā notikušo geju un lesbiešu organizēto gājienu «Rīgas Praids 2005» un pēc tam notikušo dievkalpojumu Anglikāņu baznīcā. Toreiz Anglikāņu Sv. Pestītāja draudze Rīgā un tās mācītājs Juris Cālītis bija atļāvis reiz jau no LELB izslēgtajam mācītājam Mārim Santam un vienam no šā pasākuma organizatoriem noturēt dievkalpojumu Anglikāņu baznīcā. Tā kā Anglikāņu baznīca nav saistīta ar LELB, LELB vadība tieši nevarēja ietekmēt dievkalpojuma atļaušanu vai neatļaušanu. Tādēļ LELB, vairākkārt izdarot spiedienu uz Juri Cālīti, mēģināja panākt dievkalpojuma aizliegšanu, vienlaikus informējot, ka pretējā gadījumā sekas būs mācītāja Jura Cālīša izslēgšana no LELB.

Saprotot, ka sabiedrībā jau tā vajātie geji un lesbietes tiek vajāti un izstumti arī no baznīcas un ka tieši baznīca ir tā, kas musina ielās sanākt tūkstošiem linčot gribētājus, mācītājs Juris Cālītis uzskatīja, ka viņa kā kristieša pienākums ir nostāties vajāto pusē, un pastorālās rūpēs par šiem vajātajiem cilvēkiem nolēma, ka ne tikai atļaus notikt dievkalpojumam Anglikāņu baznīcā, bet arī sniegs atbalstu mācītājam Mārim Santam. Šajā lēmumā viņu atbalstīja arī mācītājs Varis Bogdānovs, Sarma Eglīte un Ieva Graufelde.

Arhibīskaps Jānis Vanags un LELB vadība jau iepriekš paudusi savu nostāju šajā jautājumā un, nevarēdama samierināties ar savas ietekmes trūkumu šo notikumu gaitā, nolēma sākt visu dievkalpojumā piedalījušos mācītāju vajāšanu — izmantojot padomju laikā pieņemtas metodes, lēma šo jautājumu aiz slēgtām durvīm. Rīgas Reformātu brāļu evaņģēliski luteriskā draudze toreiz aktīvi iejaucās, un lēmuma pieņemšana tika atlikta un ierosināta izmeklēšana par faktiem, kas jau toreiz visiem bija zināmi. Tam sekoja LELB Kapitula lēmums, ka mācītājiem Jurim Cālītim un Varim Bogdānovam tiks dota iespēja — tiks sastādīts dokuments, kas viņiem jāparaksta līdz šodienai, 16. novembrim. Sākotnēji tika skaidrots, ka tā būs mācītāju iespēja skaidrot sabiedrībai, kādēļ viņi piedalījušies šajā dievkalpojumā. Tomēr LELB Kapitula sastādītais dokuments līdzinās Staļina laika praksei ar apsūdzības uzrādīšanu un atzīšanos uzrādītajos pārkāpumos, vienlaikus mācītāji tika aicināti apliecināt pazemīgu pakļaušanos LELB varai un nozīmētajai kārtībai.

Gan Cālītis, gan Bogdānovs uzskata, ka tas nesniedz skaidrojumu viņu dalībai šajā pasākumā, bet gan ačgārnā veidā tiek traktēti notikumi, kas saistīti ar šo pasākumu. Cālītis un Bogdānovs sniedza savus rakstveida skaidrojumus, jo tādējādi viņi paši vēlas uzņemties atbildību par savu rīcību. LELB vadībai šāda mācītāju rīcība bija nepieņemama.

Papildus notikumiem, kas saistīti ar šā gada 23. jūlijā notikušo, LELB vadība bija ausīga uz citu vainīgo mācītāju «pārkāpumu» uzmeklēšanu. Tā par pamatu ņemot TV3 raidījuma «Bez tabu» sižetu par Sun Mjung Mūna viesošanos Latvijā, LELB vadība izdarīja pieņēmumu, ka mācītājs Cālītis nolēmis atstāt kristietību un kļuvis par Mūna sekotāju.

Rīgas Reformātu brāļu evaņģēliski luteriskā draudze, skaidri apzinoties šā lēmuma absurdumu, aicināja LELB mācītājus uz diskusiju, kurā tiek skaidroti visi neskaidrie jautājumi. Diemžēl sāktā diskusija neturpinājās. Tam sekoja vairāki raksti LELB laikrakstā «Svētdienas Rīts», kur izrādījās, ka par visiem Kristīgajā baznīcā izskatāmajiem jautājumiem vissvarīgākais ir Sun Mjung Mūns un viņa dalītā vīna sastāvdaļas. Interesanti, ka mācītāja Jura Cālīša viesošanās pie šā reliģiskās sektas vadītāja LELB acīs ir vairāk grēcīga nekā paša arhibīskapa Jāņa Vanaga būšana tai pašā pasākumā.

Kā informē Riežniece, skatot jautājumu par mācītāja Cālīša atstādināšanu, mazsvarīgi izrādījās fakti, ka viņš ir teoloģijas asociētais profesors un ka viņa vadītās draudzes veic ievērojamu kristīgās kalpošanas darbu. Rīgas Reformātu brāļu evaņģēliski luteriskā draudze kalpo Zvannieku mājās, Anglikāņu Sv. Pestītāja draudze — Zupas virtuvē bezpajumtniekiem. Nekas no tā visa LELB vadībai nelikās pietiekami kristīgi, lai respektētu un cienītu Cālīša ieguldījumu un darbu mūsu sabiedrības labā un kristīgo vērtību veicināšanā sabiedrībā.

Rīgas Reformātu brāļu evaņģēliski luteriskā draudze izsaka nožēlu, ka, kaut arī gan draudzes un LELB tikšanās laikā, gan pēc tam LELB vadība tika aicināta uz atvērtību, diskusijām un toleranci, LELB vadībai patlaban svarīgākais izrādījās izskaust jebkādus atšķirīgus viedokļus un nostiprināt savu varas kontroles pozīciju Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, pār Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājiem. 

Tweet