Patlaban sekretariāta galvenā prioritāte ir elektroniskā paraksta ieviešana, integrētas valsts nozīmes informācijas sistēmas izveide un dokumentu aprites un uzdevumu izpildes kontroles sistēmas izveide Latvijas Republikas valdības iestādēm. Sekretariāts sācis arī Latvijas nacionālā saišu portāla izveidi, kurā būs atrodama informācija par Latviju un elektroniski valsts pārvaldes pakalpojumi.

Ina Gudele bijusi Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektore, vadījusi Valsts kancelejas Informācijas sabiedrības biroju un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu.

pilsonis: Kas sobriid ir (vai kas buus) sekretariaata (IUMEPLS) vadiitaajs? 
 
Informaacijas sekretariaata vadiitaajs ir Viesturs Kruievaans. Mekleejam ar vadiitaaja vietnieku, taa, ka visi, kas veelas var pieteikties, izskatiisim.. 
 
edvards: ko juus domaajat par staavokli latvijaa ? Ko vareetu mainiit lai latvijas teels buutu labaaks? 
 
Man liekas, ka staavoklis ir ljoti interesants, mums ar to vajadzeetu lepoties, jo notiek daudz paarmainjas, ir jaaskataas uz to pozitiivi.Par valdiibu gan neko negribeetu teikt, jo taa nav ilgterminja attiistiiba. Naakamaajaas veeleeshanaas cilveekiem vajadzeetu ruupiigaak izveeleeties valsts vadiitaajus.  
 
yada: Tikko apgalvojaat: «Latvijaa ir pietiekami IT speciālisti.» Tadad paskatieties IT vakances cv.lv. Vai neliekas tomeer, ka nozaree valda darbinieku deficiits??? 
 
Es uzskatu, ka pashlaik ir jaastiprina speciaaalistu kapacitaate, jo daudzi aizbrauc uz aarzemeem. Mums varbuut ir jaanjem cilveeki no citaam valstiim, jo tieshaam truukst speciaalistu. 
 
nauror: nesen tikai atklāta e-klase pirmā latvijā... bet šajā klasē var tikt reti... vai un kad tiks ieviestas vairāk šādas e-klase? 
 
Tas ir projekts, kuru realizee Lattelekom kopaa ar Maikrosoft. Tas ir labi. 
 
Annele: Es esmu dzirdējis, ka dažās valstīs cilvēkus nodrošina ar bezmaksas internetu,ja nav nodrošināts internets, tad tas skaitās cilvēktiesību pārkāpums.Ir domāts kautko tādu ieviest arī Latvijā? 
 
Es neesmu dzirdeejusi, ka kaadaa no valstiim taa buutu. Taa ir piemeeram biblioteekaa, bet ne katram atsevishkji. Mees shaadu iespeeju nenodroshinaasim, taa laikam nekad nebuus, jo viss maksaa naudu. Taas ir subsiidijas 
 
Vincenc: Kuri, Jūsuprāt, ir veiksmīgākie e-projekti Latvijā? 
 
Veiksmiigs projekts bija Jeekabpilii, Daugavpils e projekts bija ljoti viksmiigs. Visis projekti, pie kurim straadaajam, ir izraadiijushies veiksmiigi 
 
eeee: Kāpēc mani piespiež mācīties strādāt ar datoru, es negribu, bet bankā, kad eju veikt maksājumus, man vienmēr pārmet, kāpēc es nelietoju internetbanku un tikai paaugstina pakalpojumu cenas 
 
Nevienu, kas negrib lietot internetu, nemaz nevajag piespiest. Bankaam tas ir izdeviigi, tas ir veids kaa ekonomeet resursus, taa ir leetaa. Valsts taa nedariis. Es domaaju, ka attieciibaa uz maksaajumiem Latvijas pasts varees par leetaakaam cenaaam njemt shos maksaajumus peec paraksta ieveishanas 
 
Juris: Visiem ir skaidri zināms, ka nozīmīgu ekonomikas dzinējspēka daļu sastāda informācijas pieejamība, tad lūk man ir jautājums par to- vai tuvākajā laikā tiks realizēti kādi projekti attiecībā uz lauku reģioniem. Dzirdēju, ka kautkas tiks darīt ar pagastu mājas lapām, bet vai būs kādi projekti arī attiecībā uz publiskiem internete pieejas punktiem piem. pagastu bibliotēkās, kā arī vai būs kāda pretīmnākšana no valsts puses attiecībā uz privāto interneta lietotāju skaita alielināšanu reģionos? Jau iepriekš paldies! 
 
Informaacijas pieejamiibu var izveidot 2 veidos - taa ir interneta lapa un veel fiziskaa piekljuve pie interneta publiskaas vietaas, ne tikai biblioteekaas un skolaas. Veeel svariigs faktors - mees mekleejam veidu kaa uz atvieglotiem noteikumiem iedziivotaajiem iegaadaaties datortehniku, bet sheit veel ir jaameklee rizinaajumi, tas ir nodoklju jautaajums. Taas tendences, kaa attisstaas maajsaimnieciibas - 2004 - 5%, bet 2005 g paltjoslas intenets bija pieejams jau 15 % iedziivotaaju. 
 
Otto: Ina, man tāds jautājums Tev: Vai Tu tur vairāk vai mazāk sildi beņķus vai tiešām uzdevumi ir uzdodi sakarīgiem IT speciālistiem (Latvijā tādu ir ļoti maz...)... Baidos, ka Jūs pati nezinat neko no IT tik daudz, cik vajadzētu tomēr šai uzdevumā... 
 
Man ir gruuti komenteet... Latvijaa ir pietiekami IT speciālisti. Valsts instituucijaas gan taadu nav daudz, bet vinjiem ir jaanodarbijas ar politiku. Mees paarzinam, kas ir svariigs nozarei. Man ir grupa speciaalistu, kas to visu paarzin un mees tiekamies reizi2 nedeeljaas, taa, kaa es par to zinu pietiekami daudz. Mums ir elektroniskais pasts, ja jums ir idejas, tad suutiet mums, mees izskatiisim 
 
Dobelnieks: Labdien!Kā jau Jūs ziniet, tad sāpīga problēma ir ar programmatūru licencēm valsts un pašvaldību iestādēs. Kā var prasīt licencētas programmas no citiem, ja pat tiesībsargājošajās institūcijās tās nav pat pusei PC.Kādu problēmas risinājumu Jūs piedāvātu? Veiksmi Jūsu darbā! 
 
Risinaajums jau ir atrasts. Tas ir tas, ko mees meegjinam risinam ar Novel un Tildi, lai atrastu iespeeju licenzet arii vinju programmatuuras. Ir sagatavots konkreets aktivitaashu plaans. Tas, protams, nav viena gada jautaajums. Es ceru, ka peec 2 gadiem valsts instituucijas vareetu buut paraugs privaatstruktuuraam. Mums veel joprojaam nav saprotams, kaapeec mums ir jaapeerk programmatuuras, ja varam dabuut taas no piraatiem, bet tas ir izgliitiibas jautaajums un cerams, ka privapersonas sapratiis, ka vinjiem ir jaamaksaa par to , ko vinji izmanto 
 
Ivars: Ka lai sagatavot vajadzigaja skaita pasaules limenja specialistus, ja skola matematika nav obligats prieksmets!!! Nevar jau 4+2 gados salapit tos robus izglitiba, ko radijusi LZM «talredziga» izglitibas reformu politika 
 
Jaa, es nekad neesmu vareejusi saprast, kaa mani beerni ir veeleejushies likt eksaamenu esteetikaa... Matemaatikas eksaamens buus jaaliek gan 9 gan 12 klases skolniekiem. Mees jau tagad redzam sekas, ka mums truukst jekaada veida inzjenieru... Tas viss ir iekljaut izgliitiibas nostaatenees. Informaacijas tehnologjas ir jaamaac jau maziem beerniem. Tas viss ir vajadziigs. Datori beernudaarzos vareetu buut jau no naakamaa gada saakuma. Mees nopietni staadaasim arii pie taa, lai visos maaciibu priekshmetos buus nepiecieshams dators  
 
glavar: Как проходит пилотный проект электронной подписи? Можно ли где-нибудь посмотреть результаты проекта? 
 
Pashlaik norisinaas arii elektoniskaa paraksta pilotprojekts. Pagaidaam ar rezultaatiem veel liidz vasaras visdum neveram iepaziistinaat. Mees paarbaudam, vai dazjaada veida sisteemas pienjem sho elektronisko parakstu un katrai sisteemai ir savs pielaagoshanaas laiks. Galvenaa prasiiba, lai tas darotos jebkuraa videe 
 
Desa: Kad sāksiet popularizēt bezmaksas proggrammatūru? Tādējādi veicinot pieejamāku datoru izplatību? 
 
Valsts instituucijas nelobee un nepopularizee atsevishkjus produktus. Es vienmeer esmu teikusi, ka katrai kompaanijai savu produktu ir jaapopularizee pasham. Daudzaas skolaas ir noorganizeeti speciaalie Linux pulcinnji, kur apmaaca tieshi sho programmu. Taa tam arii vajadzeetu buut. Valsts instituucijas to nereklamee. Mees esam papeetiijushi citu valstu pieredzi un tas nenotiek vienaadi, taapeec Latvijai arii ir jaaieviesh sava sisteema, kaa to izdariit.  
 
Arājs: CV lasīju, ka jums ir inženieres izglītība. Kā tā iznāca, ka pievērsāties telekomunikācijām un interneta lietām? 
 
Jaa taa ir.Bet taa sanaaca, ka mani uzaicinaaja straadaat Dobeles telekomunikaaciju centrs un man tajaa laikaa naacaas visu to apguut. Ja cilveekam ir meerkjis, tad visu var realizeet. 

:): Jums laikam ļoti patīk ierakstīt savu uzrunu diskā un aizsūtīt uz kādu vietu, lai Jūs skaitītos klātienē vismaz virtuāli... Vai Jums tas šķiet normāli? 
  
Nee, man tas neshkjiet normaali, bet gadiijumos, kad tas ir nepiecieshams tas noder. Man gan vairaak patiik personiigais kontakts. Tai pashaa laikaa shaadas videouzrunas reizeem notiek 
 
Kaligula: Vai elektroniskais paraksts būs pieejams visiem? Un kad? 
 
Jaa, buus saakot no shii gada septembra. Pashlaik es neredzu tam nekaadus shkjeershljus. Jebkuri, kas to veeleesies varees to iegaadaaties Latvijas pastaa, cik tas maksaas gan veel pashlaik nemaaku pateikt. Shis jautaajums pashlaik tiek diskuteete, manupraat maksa par 2 gadiem vareetu buut 10 gadiem. Terminaals buus jaapeerk, ja tas nav juusu datoraa iekshaa.Tie vareetu buut 20 - 25Ls. Praktiskais pielietojums ir atkariigs no taa, vai maz tas buus vajadziigs. Tas vairaak vareetu intereseet uznjeemeejus. Kaa privaatpersonai elektroniskais paraksts vareetu buut vajadziigs tad, kad buus personiigaa deklareeshanaas. Pashlaik ir 8 valsts instituucijas, kas ir gatavas shaadi straadaat. Tas ir noziimiigi arii tad, lai nebuutu jaastaav garaas rindaas un vareetu noreekjinaaties ar datoru 
 
Pekkonens: 1. kad Latvija apsteigs Igauniju? 2. Kur esat mācījusies sākumskolā? 3. Kāpēc valsts neizmanto banku, piem. Hansenes identifikācijas iespējas elektronisko dokumentu apritē un pakalpojumu saņemšanā? Ko? 
 
Man liekas, ka Igauniju esam jau apsteigushi. Mums ir radiitas programmas, lai apmaaciitu skolotaajus. Igaunjiem biija probleema, ka vinji ljoti aatri uzstaadiija datorklases, bet skoleeni taa neizmantoja, jo pashmaaciibas celjaa tas ir ljoti gruuti. Mums tam ir izstraadaataas dokumentaacijas un programmas, kas paliidz aatraak tajaa visaa orienteeties. Mees straadaajam pie taa, lai katram Pagastam arii buutu sava maajaslapa, lai taa nebuutu jaameklee internetaa  

Tweet