Jūnija nogalē Saeimā tika pieņemti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tie paredz administratīvo atbildību un naudas sodu gan fiziskām, gan juridiskām personām, ja pārkāpts aizliegums sūtīt nevēlamus komerciālus ziņojumus. Par pārkāpumu varēs izteikt brīdinājumu vai sodīt fiziskas personas ar 100 līdz 350 latu lielu naudas sodu, savukārt juridiskas - no 500 līdz 5000 latu lielu sodu. Likuma normu īstenošanu kontrolēs Datu valsts inspekcija (DVI).

DVI direktore Signe Plūmiņa teic, ka jaunā sistēma reāli varētu sākt darboties nākamā gada jūlijā. Jo pagaidām ar esošajiem resursiem nepietiek - vajadzīgs gan finansējums, gan jauni darbinieki.

Vajag teikt «Nē!»

Esošais Informācijas sabiedrības likums (publicēts «LV» 17.11.2004.) nosaka kārtību, kādā tiek sniegti informācijas sabiedrības pakalpojumi. Tas arī paredz aizliegt nelūgtu komerciālu paziņojumu un citu ziņojumu sūtīšanu pa e-pastu. Lai šīs normas tiktu ievērotas praksē, bija jāiestrādā arī attiecīgās izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Signe Plūmiņa skaidro, ka ar «nelūgtu komerciālu paziņojumu» jāsaprot jebkuras tiešas vai netiešas preces, pakalpojuma vai tēla reklāma, kuru, personai negribot, sūta uz elektronisko pastkasti.

Jāatceras, ka sūdzības attieksies tikai uz Latvijā tapušu surogātpastu.

Paziņojuma sūtīšana kļūst nelikumīga brīdī, kad tas bez saņēmēja piekrišanas tiek izsūtīts. Taču ir izņēmumi. Reklāma atļauta tikai tādos gadījumos, kad persona tam ir iepriekš piekritusi. Taču, ja vēlme jaunumus un reklāmas ik nedēļu saņemt tomēr pārgājusi, arī likums nosaka, ka no šī piedāvājuma var atteikties un sūtītājs to nedrīkst ignorēt.

Pagaidām jaunie nosacījumi attieksies tikai uz elektronisko pastkasti. Taču netiekot izslēgta iespēja, ka kaut kad nākotnē stingrāki noteikumi varētu ierobežot pārpildītās mājas pastkastes ar ne vienmēr gaidītiem un gribētiem komerciāliem paziņojumiem.

Vienkārši risinājumi

Arī citas valstis radušas veidus, kā cīnīties ar nevēlamo komercziņojumu sūtīšanu. Piemēram, Vācijā kontrolē iesaistījušās daudzas institūcijas un sabiedriskās organizācijas, kas šīs vēstules sūta atpakaļ. Arī Amerikā vēstules sūtītājam, kurš nav izpildījis konkrētas prasības - norādījis reālu atpakaļadresi un atzīmējis to, ka vēstule ir reklāma -, jāmaksā sods.

Taču S.Plūmiņa atgādina, ka mūsdienu e-pastu programmas ļauj veikt arī tādu opciju kā surogātpasta atlasīšanu. Tas arī ir visvienkāršākais veids, kā izvairīties no nevēlama surogātpasta.

Pasargā sevi

* Lai izvairītos no nevēlama surogātpasta:

- nepublicē savu e-pasta adresi dažādos portālos, kur tas nemaz nav vajadzīgs;

- izmanto pieejamās e-pastu programmas, kas uzreiz piedāvā šķirot vēlamo pastu no nevēlamā.

* Ja saņemts nevēlams komerciāls paziņojums jeb surogātpasts:

- vispirms ieteicams atbildēt uz šo vēstuli ar lūgumu šādu informāciju vairs nesūtīt;

- ja sūtītājs lūgumu ignorē, jāvēršas Valsts datu inspekcijā.

Atkarībā no gadījuma saņemtās sūdzības inspekcija varētu izskatīt viena līdz četru mēnešu laikā.

Avots: Datu valsts inspekcija 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar