podskajite latvia proizvodit repatriaciu sootechestvennikov iz drugix stran?esli da kuda obratica latisham jivushim v gruzii?

mazinātu visaptverošo noziedzību – nav pat izskatāmas. Visskaļāk pret nāves soda atjaunošanu Latvijā iestājas dažāda kalibra moralizētāji, vērtību kalkulētāji un cilvēktiesību sapratēji. Viņi, neskatoties uz mēslos izmestajiem bērniem, mums aizgūtnēm ir aprādījuši, ka arī trīsreiz slepkava un bērnu izvarotājs ir Cilvēks, ka likuma vārdā nav ētiski piespriest nāves sodu, ka nav pieļaujama uz nāvi notiesātā spīdzināšana, liekot gaidīt uz sprieduma izpildi, ka nevar izlabot tiesas iespējamo kļūdu un ka nav pierādījumu, ka nāves sodi mazinātu noziedzības līmeni. Par faktiem, ka nāves sodam ir vispreventīvākais efekts cīņā ar noziedzību, ka nāves sods kā krimināltiesību norma vispilnīgāk pauž vainas izpirkšanas jeb retribūcijas principu, ka šo soda veidu atbalsta sabiedrības vairākums un ka pie tā atjaunošanas diskusijām jau nonākušas vairākas Eiropas Savienības valstis, šie smalko vibrāciju eksperti negrib ne dzirdēt. Viņuprāt, slepkavu, recidīvistu dzīvības ir lielākā vērtē nekā noslepkavoto dzīvības kopā liktas. Tautas vairākuma uzskatam un gribai, esošajam vājprātam un traģēdijām, kuras risinās mūsu acu priekšā, nav nozīmes. Atklāts paliek vien jautājums, kā mums sadzīvot ar šādiem mirušo stāstiem. ----- vai JD atbalstīs nāves soda atjaunošanu slepkavām?

Mani izvaroja, nožņaudza un izmeta Guntis Akmeņkalns, JD valdes loceklis Manu meitiņu, citus bērnus un audzinātāju noslepkavoja bērnudārzā Gulbenē. Manu nepilngadīgo dēlu noziedznieku banda spīdzināja un tad dzīvu apraka mežā Ventspils rajonā. Manu māmiņu ar cirvi nobendēja paziņa, kad viņa pensionāriem nesa pensijas. Manu meitu nodūra autostopētājs Tukuma rajonā. Manu dēlu pagrūda upē zem ledus Valmierā. Manu dēliņu nolaupīja un noslepkavoja naudas izspiedēji Rīgā. Manu vienīgo, deviņus gadus veco meitiņu š.g. 8. aprīlī uzgāja nožņaugtu, izvarotu un izmestu atkritumu konteinerā Liepājā. Manu septiņdesmit septiņus gadus veco māti š.g. 3. aprīlī atrada ar cirstām brūcēm galvā, noslepkavotu savā mājā Daugavpilī. Šāda neizmērojama līdzcilvēku sāpe dzirdama ik uz soļa visā Latvijā. Teju vai katru nedēļu Latvijā tiek noslepkavots, aplaupīts vai izvarots kāds cilvēks, sirmgalvis vai bērns. Pastrādātie noziegumi pret gados veciem cilvēkiem un bērniem kļuvuši tik cietsirdīgi, ciniski un šausmīgi, ka tos nav iespējams ne aprakstīt, ne ar prātu aptvert, vien gribas kliegt – ak, zeme, atveries! Mēs skatāmies viens uz otru un nezinām, ko domāt, vien saprotam – tādi laiki, tāda sabiedrība, tāda vara un likumi. Tikmēr varas vīri un atbildīgās valsts amatpersonas gan stāsta, ka Latvija ir tiesiska valsts, kurā samazinās noziegumu skaits un dzīve kļūstot arvien drošāka. Noziedznieki tiekot ķerti, tiesāti, pāraudzināti, laboti un integrēti sabiedrībā. Ikvienam esot tiesības uz cilvēku cienīgu dzīvi, arī vairākkārt sodītiem smagu noziegumu izdarītājiem. Kā samazināt smago noziegumu skaitu Latvijā, kā pasargāt sevi, savus bērnus, vecākus un vientuļos cilvēkus no slepkavām, bandītiem un perversiem tipiem, kuri klīst pa Latviju neskaitāmiem bariem – tāds jautājums nav darba kārtībā. Sabiedrības lielākās daļas prasības – pieņemt bargākus likumus, atjaunot nāves soda piemērošanu recidīvistiem, slepkavām un bērnu izvarotājiem, darīt visu nepieciešamo, lai valstī tagad un tūlīt

Veiksmi Jaunajiem demokrātiem!

VECĀ SIEVA TU ESI apnikusi gribu jaunu...a bērni pofig.