Pretī viesnīcai «Latvija» notiek nesankcionēts pikets

Policisti, noskaidrojuši, ka pikets nav sankcionēts, lūdza sievieti izbeigt piketu, savukārt pensionāre sacīja, ka viņai ir tiesības nepakļauties prasībai, jo viņa neatzīstot valdību un tiesībsargus. Pensionāre tiesībsargiem norādīja, ka pagājušajā gadā Rīgas domē viņai teikts: ja piketē viena vai trīs personas, protesta akciju var iepriekš nesaskaņot.

Vēlāk notikuma vietā ieradās gan Rīgas Pašvaldības policijas (RPP), gan Valsts policijas darbinieki, kuri aicināja piketētāju doties līdzi. Sieviete savukārt sāka skaļi protestēt un policistiem līdzi nedevās. Viņa sacīja, ka policija viņas protesta akciju izaicinājusi, iežogojot Rīgu.

Sievietei līdzi bija arī paziņa no Rīgas, kura turēja plakātu, kamēr Jākobsone-Kazeļņika skaidrojās ar policijas darbiniekiem. Policisti piketētājas biedrei norādīja, ka, demonstrējot plakātu, arī viņa piedalās nesankcionētajā piketā.

Policisti aicināja līdzi arī otru sievieti, taču arī viņa atteicās doties prom un norādīja, ka nepiedalās protesta akcijā, tikai atnākusi atbalstīt savu paziņu.

Pie viesnīcas «Latvija» ēka notiek arī saskaņotais pikets - pensionārs Artis Aperjots piketē pret viņa cilvēktiesību pārkāpumiem. Aperjots iepriekš informēja, ka viņš nolēmis protestēt tieši NATO sanāksmes laikā, lai pievērstu vairāk uzmanības. Protests nav tieši saistīts ar NATO kā starptautisku organizāciju.

Aperjots protestē, jo vairākkārt esot pārkāptas viņa cilvēktiesības - deviņdesmito gadu sākumā naudas maiņas dēļ zuduši naudas iekrājumi, pensionārs zaudējis naudu «Bankā Baltija», likvidēts arī viņa mazdārziņš.

Jākobsone-Kazeļņika pastāstīja, ka šorīt, skatoties televīziju, uzzinājusi par Aperjota piketu un arī nolēmusi atbraukt no Lielvārdes un sarīkot piketu. Pensionāre piketē, jo, pēc viņas domām, «turpinās valsts okupācija». Viņa protestējot norādīja, ka esot «izmesta no dzīvokļa, palielinot īres maksu tik lielā apjomā, ka ar pensiju nav iespējams samaksāt». Turklāt viņai neesot atdota mantotā zeme.

Piketētāja pastāstīja, ka pastāvīgi piketējot jau kopš 1988.gada 23.jūnija, bet nekas neesot mainījies un Latvijas okupācija turpinoties. Viņa arī rakstot patriotisku dzeju, jo «arī ar to var daudz ko panākt». 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar