Pie Ventspils plāno uzbūvēt militārās aviācijas posteni

Pat augstākā līmeņa politiķi par Latvijas Gaisa spēku plāniem pagaidām nav informēti, taču Gaisa spēku komandieris Aleksandrs Stepanovs paskaidro – tikai tagad nākotnes ieceres ieguvušas publiski izklāstāmu veidolu. Vairāku gadu pieredze ļāvusi secināt, ka armijas aviācijas darbību tieši saistīt ar civilu lidlauku nav vēlams. Attīstībai nepieciešama nomaļa Aizsardzības ministrijai piederoša teritorija, un tādas mazapdzīvotajā Ventspils rajonā netrūkst. Izvērtējot vairākas iespējas, Gaisa spēki izvēlējušies apmesties Čalās – 27,4 hektārus lielā piekrastes gruntsgabalā, kas jau padomju armijai kalpoja kā radionovērošanas postenis raķešu bāzes vajadzībām. Kāds izbijis padomju spiegs Neatkarīgajai stāsta, ka trīs kilometrus tālāk savulaik te pat atradusies Latvijā vienīgā kodolgalviņa.

Saskaņā ar valdības akceptēto koncepciju Par meklēšanas un glābšanas spēju attīstību un pilnveidošanu, izmantojot helikopterus jau nākamgad vienam helikopteram pastāvīgā 24 stundu dežūrrežīmā būtu jāatrodas Ventspils lidostā. Iecerētā dislokācija saistīta ar jūrā notiekošajiem negadījumiem – statistika liecina, ka palīdzība jūrā nelaimē nonākušiem cilvēkiem visbiežāk vajadzīga Irbes jūras šauruma tuvumā. Pašlaik uz glābšanas operācijām militārie piloti izlido no aviācijas bāzes Lielvārdē un nepieciešamības gadījumā pa ceļam Rīgā uz borta vēl uzņem mediķus. Ja helikopters atradīsies Kurzemē, ietaupīt būs iespējams 30 līdz 40 minūtes, un kritiskā situācijā laiks var būt izšķirošs. Koncepcijas pārskatīšana, iespējams, vēl par pāris gadiem attālinās mediķu piesaukto izšķirošo minūšu ekonomiju. Taču, kā uzsver Gaisa spēku komandieris, finālā ieguvēji būšot visi.

Savulaik Čalas kā iespējamā vieta gaisa telpas novērošanai jau tika izvērtēta. Tomēr, taupot naudu, norvēģu uzdāvinātais lietotais lokators novietots lidostā. Tagad šis solis tiek vērtēts kā kļūda, jo militārā klātbūtne civilai lidostai uzliek dažādus ierobežojumus. «Brīvais civilais aviācijas tirgus prasa ātru rīcību, ar ko mūsu drošības prasības ir pretrunā,» paskaidro komandieris.

Plānots, ka Čalās – nomaļā meža ielokā – līdz 2010. gadam tiks uzbūvēts helikoptera nosēšanās laukums, angārs tā glabāšanai, mītnes vieta, kur uzturēties apkalpojošajam personālam. Prognozējamie celtniecības izdevumi tiek lēsti 500 000 latu, taču šajā aprēķinā neietilpst infrastruktūras (pievedceļu izbūve, elektrības pievilkšana) un jauna radionovērošanas posteņa uzbūvēšana līdzās esošās kāpas galā. Gaisa spēki sola, ka šis būs sakārtots, taču sabiedrībai slēgts nostūris.

Bet pašlaik Vārves pagasta teritorijā ietilpstošajās Čalās valda grūti aprakstāma postaža. Pagasta padomes priekšsēdētājs Arturs Cīrulis, izrādot kādreizējo padomju armijas bāzi ar tās pussabrukušajām ēkām un atkritumu kaudzēm, Neatkarīgajai sarkastiski nosaka: «Tā savu īpašumu apsaimnieko valsts!» Ja šī teritorija nepieciešama Latvijas armijas un NATO vajadzībām, pagastam neesot iebildumu, taču sakārtot to nepieciešams jau tagad. Par militāristu plāniem pagasts nav informēts, arī Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam nav ziņu par ieplānoto jauna militāra objekta celtniecību Ventspils pievārtē.

Tikmēr kadastra kartes liecina, ka armijas ietekme piekrastē varētu kļūt arvien lielāka. Netālu no Čalām atrodas zemessargu bāze. Vēl uz pilsētas pusi – nolaista šautuve, kur armijnieki joprojām trenējas.

Jāatgādina, ka padomju laikā faktiski visa piekraste bija parastajiem mirstīgajiem liegta zona. Arī Latvijas Gaisa spēki neplāno rīkot ekskursijas Čalās, taču pludmale slēgta netikšot. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar