Var rasties nepieciešamība devalvēt latu

Ekonomists atgādina, ka savulaik sabrukusi valūta Islandē. Šīs valsts ekonomikas galvenā problēma bija lielais tekošā konta deficīts, kas bija 24%. Pašlaik Latvijas tekošā konta deficīts sasniedzis šādu pašu skaitli.

Hansens skaidro, ka lielākajā daļā Latvijas preču eksporta tirgos inflācija nav augsta, un, ja Latvijas eksportētāji paaugstinās cenas, viņi zaudēs tirgus un pazemināsies viņu konkurētspēja. No 2005.gada trešā ceturkšņa līdz 2006.gada trešajam ceturksnim eksports nomināli palielinājās par 14,5%, taču, tā kā vispārējais ekonomiskais pieaugums bija 23,7%, no kura gandrīz 12% bija apjoma pieaugums, bet pārējais - cenu pieaugums, eksports kā ekonomiskās darbības daļa faktiski saruka un atpalika no importa, kura pieaugums tajā pašā laikposmā sasniedza 23,7%.

«Kopumā šāda notikumu attīstība izraisīja tekošā konta deficīta sprādzienveidīgu palielināšanos,» norāda eksperts. 2006.gada trešajā ceturksnī tas sasniedza 24% no iekšzemes kopprodukta. Hansens to sauc par «dramatisku pieaugumu» gada laikā, turklāt tas bijis vislielākais Eiropas Savienībā.

2006.gada novembrī tirdzniecības deficīts bijis 13 miljoni eiro dienā, un tas nozīmē nepieciešamību katru dienu aizņemties 13 miljonus, lai finansētu apmērus, kādos imports pārsniedz eksportu, saka Rīgas Ekonomiskās augstskolas pārstāvis.

Viņš atzīst, ka pat devalvācijas iespējas gadījumā procentlikmes aizdevumiem latos palielināsies, jo bankas centīsies nodrošināties pret aizdevumu atmaksāšanu devalvētos latos, bet tie, kuri aizņēmušies eiro, «naktīs negulēs, domājot, kā nopelnīt vairāk latu, lai atmaksātu noteiktu summu eiro valūtā». Lielās inflācijas dēļ Latvijas valūtas nomaiņa no lata uz eiro arvien vairāk attālinās, norāda Hansens.

«Tādējādi dažu gadu laikā lats, iespējams, var tikt devalvēts un eiro valūtā saņemto kredītu atmaksāšana var kļūt ļoti dārga,» pieļauj eksperts.

Hansens uzsver, ka šādas valūtas krīzes ir ārkārtīgi grūti paredzēt, taču «tik daudzas pazīmes rāda šajā virzienā, ka šādu iespēju noteikti vajadzētu nopietni ņemt vērā, lai cik tāla tā būtu».

Viņš uzskata, ka lielākais milzīgās inflācijas virzītājs ir straujais algu pieaugums, kas sadārdzina arī produktus un pakalpojumus un līdz ar to mazina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju citos tirgos. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar