Valdība nolemj kompensēt divas brīvdienās iekritušas svētku dienas

Valsts kancelejai uzdots sagatavot priekšlikumu iesniegšanai Saeimā.

Ministru kabinetā izvērsās visai atšķirīgas diskusijas par divu brīvdienu kompensāciju. Premjers Aigars Kalvītis (TP) pauda uzskatu, ka ideja kompensēt divas brīvdienas aizkavēšot valsts attīstību. «Mēs neesam tik bagāti, lai varētu atļauties atpūsties. Ja vajag, ir jāstrādā arī svētdienās,» teica Kalvītis.

Arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (TP) aicināja ministrus balsot pret papildu brīvdienu piešķiršanu. Viņš savu nostāju skaidroja ar to, ka tās izmaksas, kas radīsiet, vajadzēs segt uzņēmējiem.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pret šo iniciatīvu pauda negatīvu viedokli, jo tai neesot pietiekama pamatojuma. Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) iestājas, lai svētku dienas, kas iekrīt sestdienā vai svētdienā, tiktu kompensētas. LBAS uzsver, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā publiskā diskusijā arodbiedrības sniedza skaidru un ar faktiem argumentētu pamatojumu, kādēļ Latvijā ir vajadzīga svētku dienu kompensēšana. «Jautājums ir ļoti nozīmīgs, un darba un brīvajam laikam jābūt līdzsvarā, jo patlaban no pārmērīga darba stundu skaita zaudē gan darbinieku atpūta, gan ģimenes dzīve, gan bērni,» uzsver LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns.

Latvijā darbinieks vidēji strādā daudz vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Lietuvā vidējais darba nedēļas garums ir 39,8 stundas, Igaunijā — 41,5 stundas, bet Latvijā — 43 stundas. Tas nozīmē, ka gada laikā Lietuvā darbinieks vidēji strādā par 153,6 stundām mazāk, bet Igaunijā — par 72 stundām mazāk nekā Latvijā, norāda LBAS sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Lorence.

Savukārt darbaspēka izmaksas mēnesī Latvijā ar šādu nevienlīdzīgu darba nedēļas garumu, salīdzinot ar Eiropas Savienības 25 dalībvalstu vidējo līmeni, ir  tikai 13,8% (vidēji 302,82 lati), Lietuvā — 17,7% (389,06 lati)  un Igaunijā — 22,7% (499,10 lati). Darbaspēka izmaksās ietilpst gan darba alga, gan visi nomaksātie nodokļi, gan piemaksas, prēmijas un citi bonusi. Šie «Eirostata» dati liecina, ka Saeima, atbalstot svētku dienu kompensāciju, situāciju uzlabotu un dotu iespēju darbiniekiem pilnvērtīgāk atpūsties un ar atjaunotiem spēkiem strādāt ar lielāku atdevi.

Baldzēns norāda, ka vairāki zinātniskie pētījumi gan Eiropā, gan Amerikā liecina, ka pārmērīgi noslogotu darbinieku darba ražīgums ir ievērojami zemāks. To apliecina iekšzemes kopprodukta apjoms Latvijā, kas ir 51% no ES dalībvalstu vidējā līmeņa, Lietuvā — 56%, Igaunijā — 64%, tā liecina «Eirostata» prognoze 2006. gadam. «Tātad strādā mazāk, bet kvalitatīvāk, ražīgāk un — valstij izdevīgāk. Arī vidējā stundas likme Latvijā ir par 55 santīmiem zemāka nekā Lietuvā un par 1,40 latiem zemāka nekā Igaunijā,» uzsver Baldzēns. 

Tweet