V.Krustiņš: – Kāpēc «Jaunais laiks» sapulcēts ārkārtējā kongresā un ko grasās tajā darīt?

S.Kalniete: – Kad «Jaunais laiks» 27. februārī nolēma sasaukt ārkārtas kongresu, domājām, kā strādāsim opozīcijā un kā risināsim organizatoriskos jautājumus, kas saistīti ar uzticības izteikšanu partijas priekšsēdētājam un valdes locekļiem.

Bet realitāte, kas attīstījās pēc tam, ienesusi korekcijas. Apspriedīsim politisko situāciju valstī un arī to, kā «Jaunais laiks» varētu veicināt parakstu vākšanu, lai tiktu sarīkota tautas nobalsošana par Drošības likuma labojumiem. Tā ir atbilde Valsts prezidentes lēmumam apturēt likumu un vērsties pēc padoma pie tautas. Tas ir politiskais ietvars. Es tik daudz nekoncentrētos uz personāliju jautājumu. Mani pārsteidz, ka tas ir gandrīz vienīgais, kas interesē plašsaziņas līdzekļus. Mēs, domubiedru grupa, esam vienojušies, ka cilvēks, kuram šo komandu gribētu uzticēt vadīt, ir Krišjānis Kariņš. Nav nepieciešams vienu vadoni nomainīt ar otru vadoni. Mēs vēlētos, lai partijā mainītos lēmumu pieņemšanas stils un tās struktūras. Pašlaik, vadoties pēc statūtiem, JL jau pastāv zināma divvaldība, jo partijas vadītājam ir viens varas atzars, valdei – otrs. Mēs vēlētos, lai saskaņā ar jauno Partiju likumu, kura normas līdz 31. decembrim būs jāizpilda ikvienai Latvijas partijai, partiju vada valde un valdes priekšsēdētāju ievēl kongress. Partijas priekšsēdētāja amats nav paredzēts. Daļa uzdevumu, kas saistīti ar partijas viedokļa politisko pārstāvniecību sabiedrībā, turpmāk ne tikai mūsu partijā, bet saskaņā ar likumu arī citās partijās tiks uzticēti valdes priekšsēdētājam.

JL šajā politiskajā krīzē ir ļoti nozīmīgi uzdevumi. Mēs esam vienīgā opozīcijas partija, kas konsekventi tāda ir bijusi. Mums jābūt gataviem uzņemties iniciatīvu, lai aicinātu kopā cilvēkus, kas patiesi norūpējušies, kā šo politisko krīzi pārvarēsim. Esmu pārliecināta: ikvienā politiskajā partijā, arī Saeimas deputātu vidū, ir daudz godīgu cilvēku. Tāpēc mums būtu jāsēžas pie viena galda ar Saeimā esošajiem cilvēkiem, kuri zina, ka pār viņiem neklājas iespējamu atmaskojumu ēna, un jārunā, ko darīt, lai cilvēki atgūtu ticību, ka iespējama godīga politika, lai cilvēki beidzot noticētu, ka var būt arī citādi politiķi. Ļoti svarīgi būtu aizlāpīt dažus caurumus, kas ir radušies joņojošajā koalīcijas likumdošanas tempā. Būtu jāaptur izmaiņas Vēlēšanu likumā, kas atļautu atlaist «finanšu griestus». Tā kā drīz tiks vēlēts jauns prezidents, svarīgi, lai mēs pieņemtu Vīķes-Freibergas ierosinājumu noteikt skaidru procedūru, kā turpmāk Saeima prezidentu ievēlēs – lai novērstu situāciju: tiek ievēlēts kandidāts, kuru pēdējā brīdī izvirzījusi kāda politiskā partija, bet drīz izrādās, ka viņš saistīts ar politisko korupciju.

– Jūs sakāt to pašu, ko visi teikuši: labas gribas cilvēku sapulcēšana un runāšana...

– Situācija ir mainījusies. Ja apstiprināsies baumas, ka arī starp valsts augstākajām amatpersonām un deputātiem ir daudz cilvēku, kas saistīti ar politisko korupciju, domāju, ka pārējie būs grūtas izvēles priekšā. Un tas var dot pietiekami daudz politiskas gribas rīkoties.

– Kas viņiem jāizvēlas?

– Es negribētu arī turpmāk būt tādā partijā, kur nevis divi, trīs, četri, bet 10 – 11 ir politiski korumpēti.

– Jums ir divi vadoņi – Repše un Kariņš. Kāpēc tieši viņi? Un ja Kalniete figurē kā trešā...

– Kalniete noteikti nefigurē. Esmu noteikta rakstura cilvēks ar diezgan augstu atpazīstamību Latvijā. Atteicos kandidēt, ar to vēloties pateikt: Repše netiks nomainīts ar varbūt mazāk, bet tomēr vadonīgu Kalnieti, bet partiju vadīs valde, kurai būs kongresā vēlēts priekšsēdētājs, kurš ir pirmais starp līdzīgajiem un kura uzdevums būs paust sabiedrībai to viedokli, kuru kopīgi esam pieņēmuši. Nevis nemitīgi pārsteigt savus tuvākos partijas līdzbiedrus ar neatkarīgiem, pārsteidzīgiem viedokļiem. Atbalstu Kariņu, jo uzskatu, ka viņš ir saskaņas, nevis konfrontācijas cilvēks.

– Vai Kariņa kungs nav pārlieku amerikānisks? Man reizēm šķiet, ka viņš runā, kā amerikāņu baznīcās sludina labos tikumus: «Dārgie draugi»... Vai viņš vēl nav attapies, kur, ar ko un par ko runā?

– Negribētu piekrist, jo Kariņu pietiekami ilgi pazīstu un viņu vērtēju ļoti augstu, iespējams, tieši ASV gūto īpašību dēļ: prast strādāt ar cilvēkiem individuāli un viņus vest kopā, nevis noskaņot vienu pret otru. Mums jāaizmirst «labais tēvs» vai «stingrā roka», šis princips neatgriezeniski iet pagātnē. Latvijā pret to gan ir liela nostalģija, to parādīja arī ZZS labie rezultāti vēlēšanās, jo tur bija viens vadonis izvirzīts priekšā.

– Kongresā, nojaušu, tomēr būs cīņa starp personām. Iespējams, minētais Kariņa amerikānisms uz mūsu lasītājiem atstājis zināmu iespaidu.

– Mēs nerunājam par Saeimas vēlēšanām, kad savu viedokli izsaka vēlētājs, bet par partijas iekšējām vēlēšanām. Kariņa kungs, kurš ir arī viens no partijas dibinātājiem, piecos gados, kopš pastāv JL, strādājis ar visām nodaļām un biedriem, partijā viņš ir labi pazīstams. Bet būtiska ir komanda, un cilvēki, kas Kariņu atbalsta, ir partijas pirmā lieluma vārdi.  

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar