Tā var notikt galvenokārt tāpēc, ka tos pusaudžus ir uzaudzinājusi iela, nevis piederīgie. Morāle ir viena - ja vecāki grib bērniem labu, tad nevajag ļaut tiem blandīties kopā ar skolas draugiem un draudzenēm pa sētu kaktiem, kur tie labie nonāk jau samaitāto iespaidā un pazaudē savu identitāti, kā perspektīvi sabiedrības locekļi. Šai direktorei taisnība par 100%! Atliek viņas uzraugamos kaut vai šādā formā izolēt no vēl nesabojātajiem ģimeņu bērniem - arī ar to viņas darbs ir svētīgs un cienījams.

Eitanāzija ir vienīgā alternatīva!

Ar vardarbību pa lielam neko labu panākt nevar. Attaisnoju tikai pašaizsardzībai.

Jēdzīga dāma. Tīņu problēmas ir tīņu problēmas visur. Protams, bērnunamos nonāk vairāk ar negatīvāku iepriekšējo pieredzi un biežāk ir grūtāk, nekā ģimenēs. Stāsta jau visādus šausmu stāstus par tiem bērnu namiem.

Tieši tā! Visa audzināšana un personības veidošana notiek,pirmkārt,gimenē! Bet daļa vecāku to tā neuzskata. Ja vecākam šķiet,ka visu viņa bērna labā izdarīs b/d,skola,valsts utt.,bet pašam atbildības nekādas,tad jau ap 11-13 gadiem rodas smagas problēmas - pirmkārt,destruktīva bērna uzvedība,ko izmainīt ir ļoooooooti grūti! Audzināšana ir jāsāk no mazuļa pirmajām dzīves dienām,lai varētu cerēt,ka pusaudža vecumā nebūs problēmas. Turklāt,bērni ir ļoti labi informēti par savām tiesībām,bet bieži piemirstas pienākumi! Ir dzirdēts,ka ja bērnunama audzinātāja paceļ uz bērniem balsi ,viņi lepni paziņo - a ,Jūs, uz mums kliegt nevarat,mēs zinām numuru,kur piezvanīt un par Jums pasūdzēties! Nu un kā ,lai tiek ar tādiem gudrīšiem galā? Diemžēl daudzi vecāki netiek ar saviem bērniem galā,kur nu vēl bērnunamā vai internātā!