Tāpēc arī šis fakts attiecībās ir galvenais sūdzību un strīdu avots. Ir vecs joks par to, ka mīlēšanās ir tas, ko dara sieviete, kamēr vīrietim ar viņu ir sekss. Bet tas ir tikai viens no aspektiem, kas šīs atšķirības padara acīm redzamas.

Piemēram, vīrieši vienmēr ir gatavi seksam. Sievietēm parasti vajadzīgi īpaši apstākļi un tam piemērota telpa, tāpēc bieži vien vīriešu gatavība tiek pagriezta pret viņiem kā ierocis. Vīriešu entuziastiskajām un impulsīvajām seksuālajām spējām ir skaidrs mērķis — nodrošināt, lai cilvēku suga neiznīktu.

Lai sieviete justu iekāri pēc seksa, viņai jājūtas mīlētai, dievinātai un nozīmīgai. Ir kāda īpatnība, ko lielākā daļa cilvēku nekad neapjauš — vīrietim ir vajadzīgs sekss, pirms viņš spēj pievērsties jutām. Par nelaimi, sievietei vajag, lai notiek otrādi, jo, viņasprāt, domāt par seksu var tikai pēc tam. Bieži vien mātes māca savām meitām, ka vīrieši vēlas tikai vienu — seksu, bet tā nu gluži nav taisnība — vīrieši vēlas mīlestību, bet viņi parasti to izjūt tikai caur seksu.

Attiecībā uz seksu vīrieši līdzinās mikroviļņu krāsnij — gatavi vienā mirklī, bet sievietes ir kā elektriskās krāsniņas — viņām vajadzīgs zināms laiks, lai uzsiltu, bieži vien tāpēc pāra starpā rodas problēmas. Tāpat vīrieši izmanto seksu, lai ar fizisku kontaktu pateiktu to, ko neprot paust ar emocijām.

Taču ir dažas problēmas, ko sekss neatrisinās. Lai vīrietis justu piepildījumu seksā, viņam jāatbrīvojas no spriedzes. Sievietei ir pretējas vajadzības — viņai vajag just palielinātu spriedzi ilgāku laiku, tas nozīmē, ka viņa vēlas saņemt daudz uzmanības un sarunu. Viņš grib iztukšoties, bet viņa vēlas gūt piepildījumu. Saprotot šo atšķirību, vīriešiem ir izredzes kļūt par rūpīgākiem mīlniekiem.

Sievietei savukārt vajadzētu izrādīt sapratni, ja vīrietis pēc seksa pieceļas un dodas kaut ko darīt, piemēram, skatīties televīziju, nomainīt spuldzīti vai uzvārīt kafiju. Tas ir tāpēc, ka vīrietis vienmēr vēlas just kontroli pār sevi, bet orgasma laikā viņš uz īsu brīdi to zaudē. Pieceļoties un kaut ko darot, vīrietis atgūst paškontroli.

Lielākā daļa pāru šīs atšķirības neattiecina uz sevi, un katrs gaida, ka otrs sapratīs viņa vajadzības, bet daba nav paredzējusi šādu kārtību. Varbūt ir moderni vedināt uz domām, ka mūsdienu vīrieši un sievietes ir vienlīdz ieinteresēti seksā vai ka normāliem pāriem ir ideāla seksuālā saderība, bet dzīvē tā parasti nav.

Vīriešu un sieviešu seksuālās prioritātes ir tik atšķirīgas, ka nav jēgas nosodīt citam citu. Neviens te nevar palīdzēt, cilvēki vienkārši tā ir iekārtoti.
 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar