Pētījumā, kurā piedalījās 729 sievietes, netika rasts pamatojums bažām, ka avārijas kontracepcijas (AK) pieejamība bez receptes varētu mainīt personu kontracepcijas izvēli un liktu sievietēm pāriet no ikdienas kontraceptīvajām tabletēm uz avārijas kontracepciju, tādējādi it kā izvēloties paaugstināta riska seksuālas uzvedības modeli.

Kopš 2002. gada 4. novembra Šveicē sievietēm AK tabletes pieejamas aptiekās bez receptes. Šveices reglamentējošā iestāde («Swissmedic») noteica trīs ierobežojumus: medikamentu drīkst izplatīt vienīgi aptiekās, pirms medikamenta pārdošanas farmaceitam diskrēti jāveic izglītojošas un informējošas sarunas, un sievietei jābūt vismaz 16 gadu vecai. Jaunākām sievietēm jāvēršas pie ārsta. Pirms regulējuma atcelšanas farmaceitiem tika nodrošināta līdz tam nebijusi valsts mēroga izglītojoša programma. Pētījums tika veikts ar mērķi novērtēt laika periodu starp dzimumattiecībām un AK pieprasījumu aptiekās, analizēt AK lietotāju profilu īsi pēc regulējuma atcelšanas un trīs gadus pēc tam, pieņemot, ka AK kļuvusi pazīstamāka un pieejamāka.

Dr. Dace Rezeberga, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente, Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja un asociētā profesore: «Arī Latvijā AK tabletes nopērkamas bez receptes, kas nodrošina to ātru pieejamību tieši «avārijas gadījumos», jo šādās situācijās ārsta apmeklējums un receptes iegūšana padara medikamenta pieejamību reizēm neiespējamu, jo laiks jau ir aiztecējis. Protams, būtu vēlams, ka aptiekā klientam notiktu saruna ar farmaceitu, kurš paskaidrotu par tablešu lietošanas iespējām un blakusparādībām. Tomēr domāju, ka šodien Latvijā saruna starp pircēju un farmaceitu bieži izpaliek. Kā citādi būtu izskaidrojams, ka pie manis atnāk paciente, kas viena mēneša laikā lietojusi AK vai katru nedēļu? Būtu interesanti veikt pētījumu Latvijas sieviešu vidū un uzzināt, kādās vecuma grupās sievietēm visbiežāk notiek «avārijas», ar kurām vairāk un biežāk jārunā par drošām kontracepcijas metodēm un to izvēli. Ar Pasaules veselības organizācijas atbalstu plānots veikt atkārtotu pētījumu par reproduktīvo veselību Latvijā, kur tad arī varētu iekļaut jautājumus par AK metožu izmantojumu.»

Latvijā AK medikamentiem bez receptūras medikamentu statuss piešķirts kopš 2003. gada 5. maija. Tā sauktajās avārijas situācijās diagnozes noteikšana nav nepieciešama, un pacientiem nav jādodas pie ārsta uz konsultāciju pirms AK iegādes. Tas ir būtiski, jo AK lietošanas efektivitāte ir tieši atkarīga no tās savlaicīgas izmantošanas (pirmajās 12 stundās efektivitāte ir 95%, pēc 24 stundām — 84%). AK negarantē 100% iedarbību, taču ievērojami samazina neplānotas grūtniecības iestāšanās risku, attiecīgi arī aborta risku.

Šveicē veiktais pētījums parāda, ka vidējais laika periods, kurā AK tika pieprasīta, bija 12 stundas 2003. gadā un 14 stundas 2006. gadā. Gandrīz 50% sieviešu aptiekā vērsās 12 stundu laikā pēc dzimumattiecībām bez izsargāšanās un vairāk nekā 80% — 24 stundu laikā.

Pētījuma dati parāda, ka pastāv saikne starp pieprasījuma laiku un izmantoto kontracepcijas līdzekli — personas, kuras izmanto vīriešu prezervatīvu, pēc dzimumakta bez izsargāšanās devās uz aptieku visātrāk, nākamā grupa bija personas, kas lieto pretapaugļošanās tabletes, visbeidzot — sievietes, kuras nelieto nekādu kontracepciju.

Andra Mieze, diennakts aptiekas «Vidzemes aptieka-2» vadītāja: «Pēc novērojumiem, Latvijā AK pārsvarā pērk sievietes vecumā līdz 25 gadiem pēc dzimumakta bez izsargāšanās vai vīriešu prezervatīva «avārijas» gadījumā. Sieviešu, kuras tekošā cikla gaitā aizmirsušas iedzert vienu tableti un tāpēc gribētu lietot AK, praktiski nav. Uzskatu, ka zinoša farmaceita padoms sievietei kontracepcijas jautājumos ir ļoti nozīmīgs, tomēr bieži vien AK savām partnerēm iegādājas viņu partneri, tālab jāteic, ka izglītojoša saruna ne vienmēr ir iespējama. Mums, farmaceitiem, būtu ļoti noderīgs kāds izglītojošs informatīvs materiāls, ko varētu dot klientam brīdī, kad iegādājas AK.»

Kopumā 2003. gada grupā 43,5% aptaujāto sieviešu atzina, ka AK lieto atkārtoti, bet 2006. gada grupā šis rādītājs bija 50,3%. Atkārtota AK lietošana bija pieaugusi vecuma grupā no 18 līdz 21 gadam.

Margarita Puķīte, ārste ginekoloģe: «Pie manis vēršas ļoti daudzi jauni cilvēki, un es redzu, ka jaunieši AK lieto nepieciešamības gadījumā. Tas ir mīts, ka to lieto bieži un jebkurā situācijā. Redzu, ka jaunieši sākuši domāt par savu veselību atbildīgāk un saprot, ka AK ir tikai kā avārijas situācijas risinājums. Tālab jau notiek saruna starp ārstu un pacientu par regulāras kontracepcijas izvēli.»

«Mūsu aptiekā pēdējos gados vērojama sieviešu tendence vairāk iegādāties perorālo kontracepciju, tas ir, hormonālās kontracepcijas tabletes, nevis ķīmiskās barjermetodes (sveces, krēmus, tamponus). Tomēr, lai arī sievietes aizvien biežāk izvēlas drošākās kontracepcijas metodes, AK ir nepieciešama un tās lietošanas izvēle lielākoties gadījumu ir pareiza un pamatota,» uzskata farmaceite Andra Mieze.

PVO vadlīnijas

Šā brīža Pasaules veselības organizācijas (PVO) vadlīnijas par galveno AK metodi rekomendē 1,5 mg levonorgestrelu. Kā AK tika izmantota arī spirāle un «Yuspe» metode (ikdienas hormonālo tablešu kombinācija), tomēr par visefektīvāko un visdrošāko sievietei un viņas veselībai atzīti levonorgestrelu saturoši medikamenti.

Levonorgestrela tablešu lietošanas shēma laika gaitā ir mainījusies — no divām tabletēm ar 12 stundu intervālu, divām kopā lietotām tabletēm, līdz levonorgestrela devai vienā tabletē.

Allaž ticis uzsvērts, ka AK jālieto jo ātrāk, jo labāk, īpaši aktuāli tas bija laikā, kad AK tika lietota kā divas tabletes — pirmā 72 stundu laikā, otrā pēc 12 stundām. Jaunākie pētījumi pierāda, ka AK lietošanas shēma var tikt mainīta, lietošanas intervālu pagarinot līdz pat 120 stundām. Vienlaikus atkārtoti jāuzsver: jo ātrāk tiks lietota AK, jo efektīvāka tā būs. Mainoties AK ieņemšanas laikam pēc neaizsargātā dzimumakta, tās efektivitāte var kristies no 95% pirmo 12 stundu laikā līdz pat 68% 120 stundu laikā.

Interesanti fakti par AK. Vēsture

• Pirmā publikācija par AK parādījās 60. gados. Zinātnieki aprakstīja gadījumu, kad avārijas kontracepciju ārstu uzraudzībā lietoja sieviete, kas bija pārdzīvojusi seksuālo uzbrukumu.

• 70. gadu vidū Kanādas profesors A. Alberts Juspe publicēja pirmos pētījumus, kas pierādīja: AK ir pietiekami droša un salīdzinoši nekaitīga. Profesora Juspes vārdā tika nosaukts pirmais AK medikaments.

• Sākotnēji AK bija paredzēta tikai izvarošanas upuriem. Vēl 90. gadu sākumā trešdaļa recepšu tika izrakstītas sievietēm pēc seksuāla uzbrukuma.

• Tikai 90. gadu otrajā pusē AK kļuva par plaši zināmu metodi, kuru lietoja ne tikai pēc varmācīga seksa, bet arī pēc neizsargāta dzimumakta vai tad, ja gadījusies kļūme ar kontracepciju.

• Pirmais AK medikaments, kas parādījās Eiropā 80. gadu sākumā, bija «Postinor».

• ASV aptiekās AK bija brīvi nopērkama, tikai sākot ar 1998. gada septembri. Pirms tam AK atļāva lietot tikai ārsta uzraudzībā, tabletēm nebija nosaukuma, un par to eksistenci zināja maz cilvēku. AK mēdza dēvēt par vienu no Amerikas vislabāk glabātajiem valsts noslēpumiem.

• Latvijā AK bez receptes var iegādāties, sākot no 2003. gada 5. maija.

Biežāk uzdotie jautājumi par AK

• Kāda ir hormona darbība sievietes organismā? Atšķirība starp AK un ikdienā lietojamo hormonālo kontracepciju.

Gestagēnais hormons levonorgestrels ir sintētisks hormons, pēc savas struktūras atgādina sievietes pašas organismā ražoto hormonu, tādējādi uz īso darbības brīdi sievietes dabīgais hormons «tiek aizvietots» ar mākslīgi uzņemto, un organisms saņem «ziņu», ka viss ir kārtībā — «levonorgestrela pietiek, jaunu progesteronu neražo». Ja organisms neveido progesteronu, tas ietekmē vairākus procesus: olšūnas nobriešana tiek kavēta, tādējādi nenotiek ovulācija, ja olšūna tomēr ir apaugļota, tā nevar nostiprināties dzemdes sieniņā, tas ir, ieligzdoties. Protams, regulāri šādi maldinot organismu ar relatīvi lielu hormona devu, tas ir, AK, tas var sākt «kurnēt» un «protestēt»… Lietojot ikdienas kontracepciju, divu nedēļu laikā sieviete uzņem tādu hormonu devu, kas līdzinās vienai devai AK, tālab jāatceras, ka AK ir palīdzība ārkārtas situācijā, nevis regulāras kontracepcijas aizstājējs.

Ikdienas kontracepcijas lietošanas laikā organisms pierod pie jaunajiem apstākļiem — mazākas hormonu devas, kas neļauj notikt ovulācijai. Galvenais pluss šajās «attiecībās» starp organismu un ikdienas hormonālo kontracepciju ir stabilitāte — regulāras, nelielas mēnešreizes un drošība.

• Cik bieži «avārija» drīkst gadīties?

Mēs nevaram plānot avāriju skaitu. Tai nevajadzētu atkārtoties, ja mēs veicam attiecīgus pasākumus, lai no tās izvairītos nākotnē. Protams, var gadīties «ciest avārijā» pat divas reizes vienas nedēļas laikā, bet tad acīmredzot kaut kas nav kārtībā — jāmaina auto riepas (lasi — jāizvēlas kāds cits kontracepcijas veids), jāpilnveido braukšanas prasme (prezervatīvu uzvilkt un novilkt pareizi, vispār to lietot, nevis tikai uzglabāt atvilktnē) utt.

• Vai AK lietošana pielīdzināma aborta veikšanai?

Nē, AK nevar pārtraukt grūtniecību, kas jau «ieligzdojusies» — piestiprinājusies dzemdes sienai un konkrētajā vietā jau sākusi veidoties par embriju.

• Kāda ir AK efektivitāte?

AK novērš grūtniecības iestāšanos 84% gadījumu. Visaugstākā AK efektivitāte ir tad, ja tablete iedzerta pirmajās 12 stundās pēc dzimumakta — 95%. Ja triju stundu laikā pēc AK iedzeršanas bijusi vemšana vai caureja (neatkarīgi kādu apstākļu dēļ), nekavējoties jāiedzer vēl viena deva, jo tablete vēl nebūs paguvusi uzsūkties un iedarboties. 

Tweet