Runājot par to, vai pašlaik mācītāji ir gaidīti skolās, Aleksandrs sacīja, ka tagad skolās ir ļoti atšķirīga attieksme, viss ir atkarīgs no skolas vadības nostājas. «Ir skolas, kur mūs gaida, bet citās norāda, ka mācītājus viņiem nevajag. Ir arī tādi vecāki, kuri nevēlas, lai viņu bērni mācītos par Svētajiem Rakstiem, par Dievu, zinātu, kas ir Bībele. Vienā otrā skolā, kur esmu bijis pirms gadiem pieciem, no vecākiem esmu saņēmis noraidošu attieksmi. Vecāki nevēlas, lai mēs vai kādas citas konfesijas mācītāji nāktu uz skolu, jo uzskata, ka bērniem ir jāizaug un tad pašiem jāizdara ticības izvēle,» sacīja metropolīts.

Viņš vecākiem skaidrojis, ka mācītāji neuzspiež pareizticību, bet stāsta, kas ir teoloģija, kas ir Bībele, kā attīstījusies kultūra. Mācītāji stāsta, kas ir sirdsapziņa, kā izturēties pret vecākiem cilvēkiem, māca atšķirt, kas ir labs, kas ļauns. «Ir bijuši tādi gadījumi, ka vecāki ar asarām acīs krīt uz ceļiem un lūdz mācītājiem padomu, kā glābt savus pieaugušos bērnus, kuri ir kļuvuši par dzērājiem, narkomāniem. Nu, ko vairs mācītājs var palīdzēt, ja tie bērni vairs neklausās nevienu cilvēku,» vaicāja Aleksandrs.

Viņš atceras savu bērnību, ka vecmamma viņam vienmēr atgādinājusi, ka Dieviņš redz un zina katru viņa slikto darbu. «Es vēl šaubījos un prasīju, vai Viņš mani redzēs, ja būšu paslēpies zem galda. Vecmamma teica, ka Dieviņš redzēs un zinās, tādēļ nedrīkst darīt pāri ne cilvēkiem, ne putniņiem, ne zvēriem, ne dabai. Tagad cilvēki neko nezina kopš pašas bērnības, tādēļ viņiem ir grūti nākt pie ticības. Nevajag taisīt bērnus par fanātiskiem ticīgajiem vai kādas konkrētas ticības piekritējiem, bet viņiem ir jāizskaidro, ka ir Darvina teorija par pasaules radīšanu un ka ir arī reliģiskā teorija, ka pasaule ir radusies no Dieva visuvarenā spēka, lai bērns spētu izvēlēties sev ticamāko no teorijām,» ieteica metropolīts.

Viņš priecājas, ka uz Svētdienas skolu tagad nāk tik labi bērni un centīgi mācās, piedalās baznīcas svētkos, dzied, dejo, iestudē lugas, rīko zīmējumu izstādes. «Kaut nedaudz, bet daļa bērnu tomēr aug pie Dieva krūts. Viņi tiek audzināti mīlestībā un ticībā. Esmu pavērojis bērnu sejas, tās atšķiras. To bērnu sejās, kas nāk uz Svētdienas skolu, salīdzinot ar pārējiem, nav redzama pasaules samaitātība,» piebilda Aleksandrs.

  

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar