Jaunais reprezentatīvais pētījums, kāds, izvērtējot korporatīvo darba vidi, Latvijā veikts pirmo reizi, ilga 6 mēnešus (no 2011. gada jūlija līdz 2011. gada decembrim), un tajā piedalījās vairāk nekā 400 ierindas un vadošie darbinieki vecumā no 40 līdz 65 gadiem no 22 dažādiem uzņēmumiem.

Pētījumā izkristalizējas vairāki nozīmīgi aspekti, kas gan mediķus, gan darba devējus, gan iedzīvotājus var rosināt meklēt jaunus risinājumus, kā veselības profilaksi padarīt efektīvāku:

• Lielākā daļa pētījuma dalībnieku uzskata sevi par veselākiem, nekā viņi ir, kā arī ir pārliecināti, ka viņu dzīvesveids ir veselīgāks, nekā tas patiesībā ir:
- Tādi pētījuma dalībnieki, kas varētu tikt uzskatīti par relatīvi veseliem – kuri jūtas veseli un kuriem nav nevienas sūdzības - ir tikai 7% no visiem pētījuma dalībniekiem. Tātad - 81% no visiem dalībniekiem jūtas veseli, bet patiesībā tādi nav.
- arteriālo hipertensiju ar medikamentiem koriģē tikai 14% no aptaujātajiem pētījuma dalībniekiem, lai gan to darīt vajadzētu 41% gadījumu. Tas nozīmē, ka vismaz 27% gadījumu arteriālā hipertensija netiek adekvāti ārstēta.
- 85% pētījuma dalībnieku laiku pavada sēžot ilgāk par 6 stundām, kas divkārt palielina kardiovaskulārās nāves iespējamību;
- tikai 45% pētījuma dalībnieku ir normāls ķermeņa masas indekss;
- 68% pētījuma dalībnieku ir paaugstināts kopējā holesterīna līmenis.

• Stress un palielināta darba slodze ir tikpat liels sirds un asinsvadu slimību riska faktors kā pamata kardiovaskulāro riska faktoru summa.
- Galvenie kritēriji, kas atšķir vadošo un ierindas darbinieku grupas, ir psihoemocionālais slogs (stress), atbildība un reāli nostrādātais darba laiks;
- Neskatoties uz to, ka ierindas darbinieki ir pakļauti vairākiem nozīmīgiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, jo viņi ir mazkustīgāki; ēd neveselīgāku un mazāk pilnvērtīgu uzturu; vairāk smēķē; lieto vairāk alkohola; mazāk mēra asinsspiedienu; ir mazāk izglītoti par savu veselību, bet vadošie darbinieki ir pakļauti vienīgi, lielākai darba slodzei (stresam un nostrādāto stundu skaitam), abu pētāmo grupu risks pēc SCORE sistēmas (skaitlis, kas parāda risku saslimt un nomirt no sirds un asinsvadu slimībām tuvāko 10 gadu laikā) nav statistiski ticami atšķirīgs;
- darba slodzes (stresa un nostrādāto stundu skaita) kā riska faktora ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu ir daudz lielāka, nekā sākotnēji var šķist;
- gandrīz puse (49%) respondentu strādā vairāk nekā 8h vienā darba dienā;
- Vairāk nekā 60% aptaujāto dalībnieku bieži par darbu domā vai veic darba pienākumus ārpus oficiālā darba laika;
- 1,79% aptaujāto pastāvīgi jūt trauksmi, kas saistīta ar darbu, neatkarīgi no padarītā darba apjoma.

• Profilaktiskie pasākumi netiek veikti pietiekami bieži, bet tie, kas tomēr tiek veikti, ir mazefektīvi, turklāt cilvēkiem ir maldīgi uzskati par profilakses būtību un tās mērķiem.
-    reāli profilaktiski ārstu apmeklē tikai 59% no visiem pētījuma dalībniekiem,
-  sabiedrība neizprot primārās, sekundārās un terciārās profilakses jēdzienus un  tās pamatmērķus;
-   Pētījuma dalībniekiem ir pārliecība, ka viņi veic pietiekamu savas veselības profilaksi, par   ko patiesais pētījuma dalībnieku veselības stāvoklis neliecina;
      -     vadošie darbinieki profilaksi neveic vairāk par ierindas darbiniekiem.

• Vīriešiem ir tiecība uzskatīt, ka viņu veselība ir labāka, nekā tā patiesībā ir. Novērojams sava veida ‘mačo’ fenomens vai dzīvošana ilūzijās par savu veselības stāvokli.
- novērota vīriešu tendence pārvērtēt savu veselību un ar to saistītos faktorus. Pētījums atklāj, ka vadošos amatos strādājoši vīrieši savu veselību vērtē vidēji par 2 ballēm augstāk nekā pārējie pētījuma dalībnieki. Šo faktu apstiprina arī FinBalt pētījums par Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošajiem paradumiem, kur atklājas vīriešu vēlme novērtēt savu svaru par zemāk esošu, nekā tas patiesībā ir. 

Pētījuma secinājumi īsumā:

1. 89% respondentu savu veselību novērtē augstāk par vidējo, un 88% respondentu uzskata sevi par pilnīgi veseliem, bet patiesībā veseli (bez jebkādām sūdzībām) ir tikai 7,4% respondentu;

2. 78% gadījumu veselības traucējumos ir iesaistītas vairākas (2 – 10) orgānu sistēmas vienlaicīgi;

3. 90% respondentu zina, kāds ir normāls arteriālā asinsspiediena līmenis, un 44% respondentu regulāri mēra savu asinsspiedienu, tomēr 41% ir arteriālā hipertensija, 22% - prehipertensija, bet tikai 37% pētījuma dalībnieku ir normāls arteriālā asinsspiediena līmenis;

4. Arteriālo hipertensiju ar medikamentiem koriģē 14% no aptaujātajiem pētījuma dalībniekiem, tātad 27% gadījumu arteriālā hipertensija netiek adekvāti ārstēta;

5. 68% pētījuma dalībnieku ir paaugstināts kopējā holesterīna līmenis;

6. 33% vīriešu un 39% sieviešu konstatēta abdominālā aptaukošanās;

7. 35% pētījuma dalībnieku ir palielināts svars, no tiem 18% pētījuma dalībnieku ir konstatētas dažādas pakāpes aptaukošanās;

8. Ar darbu saistītais stress un nostrādāto stundu skaits (darba slodze) ir ļoti nozīmīgs sirds un asinsvadu slimību riska faktors, un tas ir tikpat liels kā pamata kardiovaskulārie riska faktori (smēķēšana, alkohola lietošana, neracionāls uzturs, fiziskā mazaktivitāte) sasummēti kopā.

9. 81% gadījumu tiek konstatētas novirzes no normas elektrokardiogrāfijas pierakstā;

10. Nav statistiski ticamas atšķirības starp SCORE (modelis, kur, ņemot vērā pacienta vecumu, dzimumu, sistolisko asinsspiedienu, kopējā holesterīna līmeni un smēķēšanu, nosakāms risks nomirt no sirds un asinsvadu slimībām desmit gadu laikā) lielumiem ierindas un vadošajiem darbiniekiem;

11. 95% aptaujāto pētījuma dalībnieku atzīst, ka slimību profilaksei ir nozīme, bet profilaktiski ārstu apmeklē tikai 59% no visiem pētījuma dalībniekiem;

Ar pilnu pētījuma rezultātu un secinājumu izklāstu var iepazīties www.premiummedical.lv

Tweet