Kā liecina pētījuma rezultāti, potītes pakasīšana sagādā pat lielāku apmierinājumu nekā muguras kasīšana.

Lai noskaidrotu, kura ķermeņa daļa visjutīgāk reaģē uz kasīšanu, zinātnieki no Starptautiskā niezes pētniecības foruma aicināja piedalīties eksperimentā brīvprātīgos vecumā no 22 līdz 59 gadiem un niezes izraisīšanai ierīvēja viņu muguru, potīti un apakšdelmu ar samta pupām (Mucuna pruriens).

15 minūšu laikā pēc ierīvēšanas brīvprātīgie nedrīkstēja kasīties, un pētnieki lūdza viņus novērtēt, cik stipra nieze ir katrā no vietām. Pēc atturēšanās zinātnieki pakasīja apstrādātās vietas ar laboratorijas birsti, lūdzot eksperimenta dalībniekus novērtēt, cik patīkamas sajūtas tas izraisa.

Eksperimenta rezultāti parādīja, ka visstiprāko niezi brīvprātīgie izjuta tieši potītē, un arī tās pakasīšana izraisīja vislielāko un ilgāko apmierinājumu. Tikmēr apakšdelms bija visnejūtīgākais gan pret niezi, gan kasīšanu, kuras radītais apmierinājums bija daudz īslaicīgāks un vājāks.

«Interesanti, ka potīte izrādījās visvairāk niezošā vieta, un tās kasīšana sagādāja arī vislielāko patiku, jo parasti par visiecienītāko vietu kasīšanai tiek uzskatīta mugura,» atzina Starptautiskā niezes pētniecības foruma dalībnieks un kognitīvās neirobioloģijas profesors Frensiss Makglouns.

Lai arī nav pagaidām nav skaidrs, kāpēc potīte visjūtīgāk reaģē uz niezes izraisītāju un arī uz kasīšanu, zinātnieki skaidro, ka, iespējams, šis jutīgums radies evolūcijas rezultātā. «Ja kaut kāda darbība ir patīkama, piemēram, niezošas vietas pakasīšana, tam ir kāds iemesls. Iespējams, evolūcijas gaitā potīte kļuvusi visjutīgākā pret niezi un kasīšanu, jo mūsu pēdas saskaras ar mikrobiem, blusām un tā tālāk,» skaidroja Zinātnieks.

«Nieze ir ļoti spēcīga sajūta. Man bija kāds pacients, kas bija zaudējis pēdu, un viņu mocīja fantomsāpes, taču visvairāk viņam nelika mieru fantomnieze starp pirkstiem,» piebilda Makglouns. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar