40% Latvijas iedzīvotāju nepievērš uzmanību veselīgai ēšanai, 80% bērnu reizi dienā vai biežāk ēd saldumus, pirkumu grozos biežāk nekā vēlams tiek likti taukvielām bagāti produkti, nereti aizmirstot par zivīm un pākšaugiem, turklāt uzturā pārāk maz tiek lietoti dārzeņi, augļi un piena produkti, liecina uzturzinātnes speciālistu novērojumi. Lai veicinātu izpratni par sabalansētu uzturu, mudinātu Latvijas iedzīvotājus mainīt savus uztura paradumus, ēst veselīgāk un daudzveidīgāk, Rimi sadarbībā ar Latvijas Uzturzinātnes speciālistu biedrību aizsāk ilgtermiņa iniciatīvu - veselīgas ēšanas kustību Aikāgaršo.

Situācija iedzīvotāju veselīgas ēšanas jomā nav iepriecinoša - uzturā pārāk daudz tiek lietoti produkti ar augstu taukvielu un sāls daudzumu, tāpat arī maize un dažādi miltu izstrādājumi, trekni piena produkti un produkti ar augstu augu tauku saturu. Turpretim nepietiekamā daudzumā tiek patērēti svaigi dārzeņi, augļi, zivis, sēnes, dažādi pākšaugi un rieksti. Turklāt Latvijas iedzīvotāji ir īsti saldummīļi - katrs trešais reizi dienā sevi palutina ar kādu saldumu, savukārt 80% bērnu saldumus ēd katru dienu vai pat vairākas reizes dienā.

Veselīga uztura principiem savā ēdienkartē vairāk seko līdzi rīdzinieki, sievietes, kā arī cilvēki ar augstāko izglītību. Savukārt mazāk vērības veselīgam uzturam pievērš Kurzemes un Vidzemes iedzīvotāji. Sievietes biežāk nekā vīrieši savā ēdienkartē iekļauj piena produktus, svaigus un saldētus augļus un dārzeņus, kā arī saldumus. Turpretim stiprā dzimuma pārstāvji uz šķīvja biežāk izvēlas likt kartupeļus, gaļu un gaļas izstrādājumus, olas, kā arī neatsakās no dažādām taukvielām - piemēram, sviesta, krējuma, majonēzes. Atšķirības vērojamas arī rīdzinieku un lauku iedzīvotāju ēšanas paradumos - ja rīdzinieki savā uzturā vairāk lieto gaļu, piena produktus, krējuma un siera izstrādājumus, saldumus un augļu un dārzeņu sulas, tad lauku iedzīvotāji biežāk nekā pilsētnieki savā maltītē izvēlas maizi, kartupeļus, dažādus miltu un gaļas izstrādājumus.
 
Iedzīvotāju pārtikas grozā (2011. gada dati) ievērojamu daļu - 26% - sastāda maize un graudaugi, pārmērīgi daudz tiek lietoti arī saldumi un taukvielas (18% no kopējā pārtikas groza satura), savukārt par maz ēdienkartē tiek iekļauti augļi, dārzeņi un ogas (23% no kopējā pārtikas groza satura).

Kā norāda Latvijas Uzturzinātnes speciālistu biedrības vadītāja Laila Meija, svarīgākais veselīgas ēšanas pamats ir uztura sabalansētība, ikdienas ēdienkartē iekļaujot gan piena produktus un graudaugus, gan arī dārzeņus, augļus, pākšaugus, zivis un gaļu. Tāpat iegādājoties pārtikas produktus, veselīgāka izvēle būs produkti ar nelielu cukura, sāls un tauku saturu, bet augstāku šķiedrvielu un olbaltumvielu daudzumu.

Kopumā iedzīvotāji diezgan bezatbildīgi izturas pret savu veselību, vairāk nekā 40% respondentu savus uztura paradumus būtu gatavi mainīt tikai tad, ja rastos kādas veselības problēmas. To apliecina arī ārstu un uzturzinātnes speciālistu novērojumi - gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju ir liekais svars vai aptaukošanās, tāpat augsts ir sirds asinsvadu un onkoloģisko slimību biežums, kuru izcelsmē lielu lomu spēlē dzīvesveids un vispirms jau uzturs. Speciālisti ir pārliecināti, ka ar veselīgu uzturu iespējams gan mazināt šo slimību rašanās risku, gan arī ietekmēt slimību gaitu.

Aizsākot veselīgas ēšanas kustību «Aikāgaršo», «Rimi» apņemas rūpēties, lai Latvijas iedzīvotāji ēstu veselīgāk un kļūtu veselāki. Savu atbalstu «Rimi» iniciatīvai veselīga uztura veicināšanā paudusi arī Veselības ministre Ingrīda Circene: «Veselība ir vispārzināma vērtība, un tieši veselību svētkos mēs viens otram vēlam visbiežāk. Tomēr jāatzīst, ka ne vienmēr mūsu ikdienas paradumi atspoguļo vēlmi veltīt laiku un uzmanību savas veselībai. Sekmīga veselības aprūpes politika ir tikai viena medaļas puse, otra - katra paša rokās. Es aicinu ikvienu ikdienas steigā padomāt par to, ko neveselīga pārtika nodara mūsu veselībai, un apzināties, ka pietiek ar nelielām izmaiņām ēšanas paradumos, lai ilgtermiņā sevi labāk pasargātu no nopietnām kaitēm.»

Tweet