Kādas tad ir vīrieša iespējas visu izsargāšanās atbildību no sievietes pleciem pārņemt uz savējiem? Jāsaka, ka Latvijā nav plašu izvēles iespēju – pirmais un visizplatītākais veids ir prezervatīvs. To kā kontracepcijas veidu joprojām izvēlas gandrīz puse pāru. Otra iespēja ir radikālāks risinājums, un tā ir vazektomija jeb sēklvadu nosiešana vai pārgriešana. Pasaulē šī metode ir diezgan izplatīta, bet Latvijā, par spīti pirms dažiem gadiem veiktajai popularizācijas kampaņai, vazektomija tā arī nav iedzīvojusies.

Aija Turlā – Rijkure gan arī pauž viedokli, ka izvēlēties tik radikālu izsargāšanās veidu viņa neieteiktu ne vīrietim, ne sievietei. «Uzskatu, ka tomēr ir jābūt kaut kādai dievbijībai. Mēs nezinām, kurā brīdī kādi likteņa pavērsieni mūs gaida. Ar neatgriezeniskām metodēm nevar spēlēties.» Daktere arī skaidro, ka teorētiski vazektomija ir atgriezeniska operācija, proti, dažos gadījumos sēklvadu funkciju var atjaunot, veicot mikroķirurģisku operāciju, tomēr drošas garantijas neesot. Šo operāciju vīriešiem veic urologs ķirurgs, un to neapmaksā valsts. Operācija maksā ap Ls 200.

Droši vien ne viena vien sieviete ir iedomājusies, kāpēc gan pasaulē tik daudz naudas tiek ieguldīts un zinātnes spēka veltīts, lai izdomātu izsargāšanās metodes, par kuru efektivitāti ir atbildīga pati sieviete? Kāpēc tāds pats atbildības slogs netiek piedāvāts partnerattiecību otrajai pusei? Pasaulē ir mēģināts ieviest hormonālas injekcijas vīriešiem, kas uz vairākiem mēnešiem nojauca hormonus, kas atbild par vīrieša auglību, tomēr neviena no tām tā īsti atsaucību nav guvusi.

Ginekoloģe ironiski bilst, ka, iespējams, daba par to ir parūpējusies ar nodomu – ja dzimstības kontroles groži būtu vīrieša rokās, iespējams, mēs kā tauta vispār izmirtu.

Tomēr nopietnās, stabilās attiecībās arī vīrietim ir iespējams iesaistīties ar savu līdzdalību kontracepcijas izvēlē. Viņš var kontrolēt, kā sieviete ievēro kontraceptīvu lietošanu un vai dara to pareizi, kopīgi apmeklēt ginekologu. Lai gan tikpat respektējama ir sievietes izvēle nedarīt zināmu savam partnerim, vīram vai draugam, kādas metodes viņa izmanto.

Arvien vairāk pāru dala atbildību par kontracepciju līdzekļu iegādi uz pusēm. «Man bija pāris, kas pastāstīja, ka viņiem ir vienošanās – vienu nedēļu kontraceptīvo riņķi pērk sieviete, otru – vīrietis. Tā teikt, kas nenopirka, tas arī ir vainīgs par to, ka nav iespējama izsargāšanās. Turklāt nav mazsvarīgi, ka vīrietis uzņemas arī materiālo atbildību,» stāsta ārste.

Apmeklējot ginekologu kopā ar partneri, vīriešus parasti interesē, vai izvēlētā kontracepcijas metode neietekmē seksualitāti un potenciālo pēcnācēju veselību. Savukārt sievietes interesējas, vai metode nākotnē neietekmēs iespēju palikt stāvoklī.

Vazektomija:

Operācijas laikā veic nelielu griezienu sēklinieku maisiņā, atsedz sēklas vadus, kurus pēc tam pārdala vai uzliek klemmi, tādējādi ejakulācijas laikā spermatozoīdi vairs nevar nokļūt urīnizvadkanālā un pēc tam – makstī. Tā ir operācija, kuru veic vietējā vai citā anestēzijā. Pētījumi liecina, ka prasība pēc rekonstruktīvas operācijas (sēklvadus atkal sašujot) biežāk ir jauniem cilvēkiem, kuriem ir maz pēcnācēju. Vīrietis izlēmis veikt vazektomiju, partneres piekrišana operācijai nav obligāta. Zināmu laiku pēc operācijas vīrietis joprojām ir spējīgs apaugļot, tāpēc partnerei kādu laiku vēl ir jālieto tradicionālie pretapaugļošanās līdzekļi. Vazektomija neietekmē vīrieša seksualitāti, libido un erektilo funkciju. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar