Vara, sudraba un zelta spirāles

«Galvenais priekšnoteikums, lai izvēlētos kādu no ilgas darbības kontracepcijas veidiem – hormonālās vai metālu saturošās spirāles, hormonu injekcijas u. c. –, nav sievietes aizņemtības pakāpe, bet gan veselība, dzimumdzīves īpatnības un partneru daudzums. Divdesmitgadīgai jaunietei, kas sasniegusi seksuālās aktivitātes augstāko punktu un kurai, iespējams, ir daudz partneru, un sievietei ap četrdesmit ar stabilām partnerattiecībām būs piemēroti atšķirīgi kontracepcijas veidi,» skaidro ginekoloģe endokrinoloģe Ineta Vasaraudze.

Laba izvēle sievietēm, kas nevēlas vai nevar lietot hormonālo kontracepciju, ir intrauterīnās, metālu saturošās spirāles. Tas ir neliels, no plastikāta veidots pretapaugļošanās līdzeklis ar nelielu vara, sudraba vai zelta piedevu, ko ievieto tieši dzemdē. Metāls izdala jonus, kas rada nelabvēlīgu vidi apaugļošanai un novērš apaugļotās olšūnas implantāciju.

Visas spirāles aizsargā no nevēlamas grūtniecības vienlīdz droši un ilgi – vara un sudraba – piecus, bet zelta – pat 7 gadus. Rēķinot izmaksas uz vienu mēnesi, spirāle, pat zelta, ir viens no lētākajiem kontracepcijas veidiem.

«Sliktā ziņa ir tā, ka pēc spirāles ievietošanas gandrīz visām sievietēm palielinās mēnešreižu ilgums un apjoms. Lai gan metālam piemīt antiseptiska iedarbība, pieaug infekciju, kā arī ārpusdzemdes grūtniecības risks. Nedomāju, ka šī būtu labākā izvēles metode lielākajai daļai aizņemto sieviešu,» norāda ginekoloģe.

Varbūt tomēr hormonālos līdzekļus?

«Hormonālo pretapaugļošanās tablešu lietošanai ir daži patīkami blakus efekti, piemēram, mēnešreizes kļūst īsākas un mazākas, pazūd premenstruālie simptomi u. ­c. Ārstiem radās doma apvienot tablešu labās īpašības ar spirāles sniegtajām ērtībām,» stāsta I. Vasaraudze. Rezultātā tika radītas intrauterīnās sistēmas jeb hormonālās spirāles, kurām ar metālu saturošajām spirālēm kopīgs ir tikai kalpošanas ilgums un izskats, taču darbības princips ir pilnīgi atšķirīgs.

Intrauterīnā sistēma ir mazs plastikāta rāmītis, kurā ievietots hormonu saturošs cilindrs. Pēc ievietošanas dzemdē tas nelielā devā sāk izdalīt hormonu levonorgestrelu. Sistēma efektīvi darbojas piecus gadus, taču, ja sieviete vēlas grūtniecību, to var izņemt agrāk. Vairākumam sieviešu pēc šā pretapaugļošanās līdzekļa izņemšanas grūtniecība var iestāties jau pirmajā mēnesī. Lai gan šai metodei nav tādu blakus parādību kā metālu saturošajām spirālēm, arī tai ir savi trūkumi, jo pēc sistēmas ievietošanas sievietei var būt šķidruma aizture organismā, neliels svara pieaugums un garastāvokļa maiņas. Jārēķinās, ka intrauterīnā sistēma maksā pāri simts latiem.

Injekcija muskulī vai kapsula zem ādas

«Hormonus (progestīnus) ik pēc trim mēnešiem iespējams arī injicēt sievietei muskulī, kur tie pakāpeniski uzsūcas divpadsmit nedēļu laikā,» stāsta ginekoloģe. «Lai gan tā ir samērā lēta kontracepcijas metode – viena injekcija maksā divus trīs latus –, tai ir daudz izteiktākas blakus parādības – gan svara pieaugums, gan garastāvokļa maiņas.» Droši vien tādēļ šī metode, kura radās 90. gadu vidū un uz kuru sākumā tika liktas lielas cerības, nav guvusi īpašu popularitāti ne pasaulē, ne Latvijā.

«Problēmas tieši tādas pašas kā ar hormonu spirāli, taču spirāli sieviete jebkurā brīdī var izņemt, un tās darbība un izraisītās blakus parādības tūdaļ beidzas, bet injekcijas iedarbību pārtraukt nav iespējams agrāk par noteikto laiku. Turklāt grūtniecības iestāšanās pēc injekciju pārtraukšanas ir neprognozējama,» teic Ineta Vasaraudze. Turklāt ilgstoša progestīnu injicēšana veicina kaulu blīvuma samazināšanos jeb osteoporozi, tādēļ ginekologi to iesaka sievietēm kā īslaicīgu izsargāšanās metodi. Piemēram, tā ir ļoti populāra jauno māmiņu vidū, jo ir droša, lēta un ilglaicīga, turklāt savienojama ar bērna barošanu ar krūti (progestīni neietekmē ne piena kvalitāti, ne daudzumu).

Ārzemēs lieto arī hormonālos implantus. To darbības princips ir tieši tāds pats kā hormonu injekcijām, tikai injekcijas vietā sievietei zem ādas tiek ievadīta hormonu kapsula. Lai gan tā pasargā no grūtniecības vairākus gadus, arī šī metode nav kļuvusi populāra, jo hormonu injekciju radītajām nepatīkamajām parādībām pievienojas vēl viena – tukšo kapsulu grūti atrast un izvilkt, tāpēc tā var palikt zem ādas kā svešķermenis. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar