Apollo - Sports: Par Ansi Egli, kam sezona nekad nebeidzas

Extreme

Izdrukāt Nosūtīt draugam

Foto: Sniegaklubs

Vairāk attēlu galerijā

Uzziņai

Ansis EGLE

Dzimis: 10.02.1972
Ar snovbordu nodarbojas no 1995. gada;
«Sniegaklubs» un ekstrēmo sportu skolas «SistemaX» valdes priekšsēdētājs;
«Sniegaklubs» atbalstītāji: ELAN, Fans Rossingol, XSports, BuruSports, Mynthon, Lipton, Sony;
Informācija internetā: www.sniegaklubs.lv; www.sistemax.lv

Par Ansi Egli, kam sezona nekad nebeidzas [28]

Elīna Krūmiņa
Trešdiena, 14. aprīlis (2004) 11:50

«Savu pirmo dēli nopirku 1995. gada 1. maijā. Kopš četru gadu vecuma slēpoju, biju ieprogrammēts uz kalna. Braucot ar slēpēm, man kļuva garlaicīgi. Mans labs draugs, ar kuru kopā slēpojām, nopirka sniega dēli. Ieraudzīju dēli un paliku kā hipnotizēts. Draugs savu nepārdeva. Uzzināju, ka viens pārdod paštaisītu dēli par 30 latiem, bet to mums neizdevās dabūt. Bija nākamā iespēja nopirkt dēli par 200 latiem,» stāsta Ansis Egle — viens no snovborda kustības aizsācējiem Latvijā.

«200 latus nopelnīju vienas dienas laikā. Bija izdevīgs darbs. No drauga aizņēmos mašīnu un braucu pakaļ dēlim. Apmēram 200 km pirms benzīntanka mašīnai beidzās benzīns. Pēc tam bākā ielēju nepareizās markas benzīnu. Bet, kad dabūju dēli, biju nenormāli laimīgs! Pirmo sezonu pats braukāju, pēc tam sāku organizēt sacensības.»

Sacensību rīkošanai Ansis pievērsies, uzskatīdams, ka Latvijā organizētajām sacensībām līmenis ir zems. «Aizbraucu uz sacensībām «Snovbords pret narkotikām», kas notika Gaiziņā. Ieraudzīju, kā tās izskatās — organizatori nemotivēti, neieinteresēti utt. Saskatīju iespēju to izdarīt labāk — tā, lai sacensības būtu pieņemamas visiem.

Es teicu Ināram [Bīrmanim, LSA izpilddirektoram], ka mēs varam krutāk. Gada laikā realizējām mūsu ieceri. 1997. gadā Gaiziņā sarīkojām tolaik Baltijā lielākās snovborda sacensības, kurās piedalījās braucēji no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Krievijas. Ieradās apmēram pusotrs tūkstotis skatītāju. Panācām LSA apgrozījuma pieaugumu, kaut arī tajā laikā LSA [Latvijas Snovborda asociācija] vēl nebija oficiāla organizācija. Veidojām TV raidījumu, izdevām kalendāru. Mums bija sava vīzija par to, kā tam ir jāizskatās.»

Reklāma

Tajā laikā tika nolemts LSA izveidot par oficiālu organizāciju, kāda tā ir arī tagad. «Daudzi cilvēki skatījās ar skepsi — tipiskais latviešu sindroms. Mums vajadzēja atrast 10 cilvēkus, lai varētu nodibināt sabiedrisku organizāciju. Cilvēki piekrita piedalīties sapulcēs, bet visu sākām mēs ar Ināru. Tā mēs to pacēlām. Mēs to darījām ideju vārdā, ne naudas dēļ.»

Patlaban Ansis savas saistības ar LSA ir pārtraucis. «Nebiju apmierināts ar dažādām lietām. Vienu brīdi domāju, ka vairs nenodarbošos arī ar snovbordu, jo visi sāka domāt tikai par naudu. Man trūka atbalsta. Biju ideālists, bez ideālisma vispār neko nebūtu varējis izdarīt, bet cilvēku attieksme bija jocīga. Visam atmetu ar roku.»

1999. gada beigās Dino ieteica Ansim kaut ko darīt snovborda labā, daudzi snovbordisti nebija apmierināti ar to, kas tobrīd šajā sporta veidā Latvijā notika. «Domāju, ka ir jāuztaisa visiem pieejama informācijas bāze latviešu valodā. Sarunāju pazīstamus māksliniekus, kas izveidoja mājas lapu. 22. janvārī par 200 latiem sarīkojām «Sniegakluba» atklāšanas sacensības, uz kurām atnāca 1500 skatītāju. Superefektīvi!

Mums par lielu pārsteigumu mājas lapa saņēma dažādas balvas konkursos. Piemēram sudraba āmuru festivālā «Golden Hammer», 1. vietu projektu konkursā Maskavā utt. Mēs to darām nesavtīgi, no sirds, un to novērtē jebkurā dzīves situācijā.

Tā radās «Sniegaklubs». Tas ir mans lielākais rūpju bērns. Negaidīju, ka interese būs tik liela. Jādarbojas idejas vārdā. Es esmu galvenais, kas to lietu kurbulē, bet man ir daudz palīgu. Ideja pastāv!»

Ansis uzskata, ka patlaban LSA nepārstāv visu snovbordistu intereses. «Es gribētu šo problēmu risināt. Gribētu, lai asociācija aizstāvētu visu braucēju intereses. Netiek realizēta iecere, lai varētu runāt par to, kas ir labākie braucēji, — nav braucēju reitingi. Neapmierina sacensību formāts, jo daži braucēji interešu konflikta dēļ paliek ārpus konkurences. Asociācijai būtu jārūpējas par visiem braucējiem.»

Paaudze, kas deviņdesmitajos gados veidoja LSA, jau tagad ir nomainīta. Ja izdosies pierādīt, ka snovbords Latvijā ir dzīvotspējīgs, Ansis prognozē, ka jauno braucēju būs vēl vairāk. Tagad Latvijā snovbords tomēr vairāk ir hobijs, naudu ar to nopelnīt nevar. «Ceru, ka Inārs aizbrauks uz olimpiskajām spēlēm. Tās veicinātu interesi par snovbordu Latvijā.»

Pēc Anša domām, mūsu un ārvalstu snovbordistu braukšanas līmenis vēl arvien ir kā diena pret nakti. «Viss atkarīgs no ieguldītā darba. Mums ziema ir trīs mēnešus, bet ne katru dienu var braukt. Ir jāmācās, jāiet uz tusiņiem — tas ir prioritāšu jautājums. Nevaru nosaukt nevienu izteiktu līderi Latvijā.»

Tomēr, piemēram, Baltijā mūsu snovbordisti izskatās labi — nedaudz labāk par igauņiem un daudz labāk par lietuviešiem. «Starptautiskas sacensības ir laimes spēle. Ja latvieši brauc uz starptautiskām sacensībām, vismaz pirmajā simtniekā tiek. Sniegums nav viendabīgs — jo vairāk trenējis, jo labāk nobrauc. Ja darbošanās ir mērķtiecīga, rezultāti labāki. Es gribētu, lai mūsu džeki parādās labāko 20–30 pulkā.»

Snovbordošanu Ansis apguvis Kamčatkā. Viņš patlaban ir Latvijā vienīgais, sertificētais snovborda instruktors. «Novēroju problēmu, ka cilvēki nemāk braukt ar dēli. Gribēju kvalitatīvi pasniegt snovbordu. Sākumā mazliet pamācīju pats, bet tad kopā ar citiem ekspertiem nolēmām izveidot mācību sistēmu.» Tā radās «SistemaX» — ekstrēmo sportu skola, kurā instruktori ir eksperti savā jomā. Piemēram, snovborda elementus palīdz apgūt Dino u. c. «Mums ir vairākas lietas — cīņu zāle, baseins — iespēja sevi vispusīgi attīstīt. Audzēkņu skaits pieaug. Paredzu skolai nākotni, jo mums ir daudz ideju. Pēc pieciem gadiem tas jau varētu būt nopietns spēks.» «SistemaX» darbosies arī vasarā, kad visi interesenti varēs apgūt vindsērfingu, kaitbordu, iespējams arī skeitbordu u. c. sporta veidus.

Ansis pats pašlaik aktīvi nenodarbojas ne ar vienu no sporta veidiem, taču agrāk viņš izmēģinājis dažādus: sešus gadus nodarbojies ar burāšanu, MTB un, protams, snovbordu.

Ansis ir arī aktīvākais heliboarding reklamētājs Latvijā. «Viss sākās Kamčatkā. Iepazinos ar heliboarding braucējiem, kopā izbraucām. Es biju ekstāzē! Lai arī tas ir salīdzinoši dārgs, tas ir labāk nekā braukt, piemēram, bordēt uz Eiropu. Tie ir mežonīgi, nepierasti piedzīvojumi, kas saistīti ar dabu. To nav iespējams sajust kaut kur citur.»

Pagājušo snovborda sezonu Ansis uzskata par pārāk traku. «Man nozīmīgākais pagājušajā sezonā bija tas, ka izdevās noorganizēt pasaules mēroga snovborda zvaigžņu (Juka Eratuli un Pērs Lokens no Somijas) viesošanos Latvijā. Sarīkojām arī «Mynthon Shox» sacensības, kas bija citādākas nekā pārējās — lai būtu kaut kas jauns.»

Nav viegli pierunāt ārvalstu braucējus braukt piedalīties sacensībās Latvijā, taču arvien biežāk līdzās pašmāju braucēju vārdiem lasāmi arī citu valstu snovbordistu vārdi. «Ja rīko sacensības ar naudas balvām vai tādas, kurās snovbordisti dabū punktus, ārzemnieki brauc. Pērs un Juka uz Latviju atbrauca par velti. Tas tika panākts pusgada laikā. Tik ilgs laiks bija nepieciešams, lai visu sarunātu, pierādītu viņiem, ka ir vērts šurp braukt.

Domāju, ka vajadzētu organizēt Latvijas snovborda mačus kaut kur ārzemēs. Vajadzētu arī menedžēt sponsorus, lai atbalsta savējos. Tas ir LSA uzdevums — ieguldīt līdzekļus progresējošos braucējos. Daudzas valstis rīko savas sacensības kaut kur kalnos. Man šķiet, ka sezona pagāja ļoti ātri!»

Vēl šajā kanālā vairāk

Apollo neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Apollo aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda. Aicinājuma ignorēšanas gadījumā Apollo ir tiesības dzēst neatbilstošus komentārus portālā, kā arī liegt lietotājam turpmāku pieeju portālam. Vēršam Apollo lietotāju uzmanību, ka interneta vide nav anonīma vide un Apollo ir pietiekami tehniskie līdzekļi, lai komentētājus identificētu.