Šāds modelis paredz to, ka Specializētās airēšanas sporta skolas un Latvijas bērnu un jaunatnes kamaniņu sporta skolas programmas turpmāk tiktu īstenotas Murjāņu sporta ģimnāzijā, kas paliktu kā vienīgā no valsts budžeta dotētā skola, bet pārējās tiktu likvidētas. Jaunajā shēmā LSFP darbotos kā starpnieks starp ministriju un federācijām, administrējot finanšu plūsmu.

Kā norādīja Kalniņš, šāds projekts šonedēļ izskatīts un atbalstīts Saeimas Sporta apakškomisijā un IZM šobrīd strādā pie atbilstošas dokumentācijas sagatavošanas.

Ministrija aģentūrai LETA apstiprināja, ka šobrīd tiek izvērtēts priekšlikums atteikties no Valsts sporta centra izveides, bet treneru algām paredzēto finansējumu, kā arī līdz šim konkrētu aģentūru veikto funkciju īstenošanu nodot attiecīgajām sporta federācijām, lai turpinātu nodrošināt jauno sportistu sagatavošanu. Atbilstoši izvērtējumam IZM sagatavos priekšlikumus finansējuma pārdalei noteiktajā kārtībā iesniegšanai Ministru kabinetā.

IZM arī norāda, ka, ņemot vērā Saeimas Sporta apakškomisijas lūgumu saistībā ar finansējuma pārdali Murjāņu Sporta ģimnāzijai no Valsts sporta centram paredzētajiem līdzekļiem, tai radušās bažas, ka būtiska finansējuma samazinājuma rezultātā IZM padotībā esošās deviņas sporta aģentūras, kutas bija plānots apvienot Valsts sporta centrā, ar vēl vairāk samazinātu finansējumu nespēs nodrošināt savas funkcijas.

Turklāt IZM ir saņēmusi arī LSFP vēstuli un protokolu no sanāksmes, kurā, piedaloties federāciju, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK), LSFP un ministrijas pārstāvjiem, diskutēts par Valsts sporta centra izveidi. Vēstule un protokols apstiprinot, ka lielākā daļa no sanāksmes dalībniekiem apšauba Valsts sporta centra veidošanas lietderību.

Tā vietā sociālie partneri rosina IZM izskatīt iespēju nodot treneru un metodiķu algām paredzēto finansējumu katram sporta veidam plānotajā apjomā tieši konkrētā sporta veida federācijām vai arī LSFP, kas nodrošinātu tālāku finansējuma sadali konkrēto sporta veidu federācijām. Minētajā vēstulē norādīts, ka šāda sistēma nodrošinātu trenera algām paredzēto finansējuma sadali un tā izlietojuma kontroli, vienlaikus netērējot līdzekļus procesa administrācijai un nekustamo īpašumu apsaimniekošanai.

Par sporta federāciju vēlmi pārņemt sporta programmu īstenošanu LETA ziņoja vēl jūlijā, kad apspriešanas stadijā bija iecere par Valsts sporta centra izveidi. Toreiz LOK ģenerālsekretārs norādīja, ka tādā gadījumā sporta federācijas pašas varētu lemt, kādā mērā apmaksāt treneru darbu un nodrošināt pārstāvētā sporta veida attīstību valstī.

Kā norāda Kalniņš, jaunā shēma ir ilgi lolots modelis, jo atšķirībā no līdzšinējās sistēmas, kurā pēc sociālisma principa pa vidu stāvējis valsts sektors, turpmāk nauda varētu tieši tikt deleģēta sabiedriskām organizācijām, kuras vislabāk zina, kā palīdzēt savam sporta veidam valstī.

Turklāt šāds princips ir teju vienīgais izdzīvošanas modelis aģentūrām, kuras nākamajā gadā no valsts varētu saņemt tikai 25% finansējuma, bet pārējais būtu jāpelna pašām, kas nozīmē, ka praktiski vairs nespētu pastāvēt aģentūras tādos sporta veidos kā šaušana un paukošana, jo to pašu ieņēmumi ir tuvu nullei.

«Tādēļ vajadzēja būt pietiekami drosmīgiem un piedāvāt sevi kā potenciālu partneri valsts naudai,» uzsver LSFP prezidents, vienlaikus paužot cerību, ka federācijas apzinās, ka par valsts finansējuma izlietojumu būs regulāri un rūpīgi jāatskaitās.

Pagaidām neskaidrs ir jautājums par to, kas notiks ar likvidējamo aģentūru treneriem un audzēkņiem, kā arī to lietotajiem īpašumiem. Kalniņš skaidro, ka pamatuzstādījums modelī ir pēc iespējas vairāk saglabāt darbu treneriem, kurus algojot no federāciju līdzekļiem būtu iespējams pat algas palielinājums, jo tiem savā darbā vairs nebūs jāpieturas pie programmās noteiktajām likmēm un viņu darbs varēs tikt apmaksāts uz līguma pamata. «Šodienas situācija nav normāla, ka treneris saņem algu trīs vai četrās vietās, lai nodrošinātu Eiropas treneru samaksu, kam atbilst viņu kvalifikācija,» uzsver LSFP prezidents.

Savukārt par rīcību ar valsts aģentūru lietotajiem nekustamajiem īpašumiem būs jālemj IZM, izņemot airēšanas bāzi Lielupē, kas tiks nodota apsaimniekošanai Murjāņu Sporta ģimnāzijai, izveidojot fārmklubu.

LETA ziņojusi arī par to, ka Murjāņu sporta ģimnāzijai varētu tikt pārdalīti aptuveni 300 000 latu no nākamā gada valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem Valsts sporta centra darbības nodrošināšanai. Šī nauda skolai nepieciešama, jo pretējā gadījumā budžetā ieplānotais finansējums ir pietiekams tikai tam, lai skola spētu pabeigt šo mācību gadu.

Aģentūra LETA arī saņēmusi atklātu vēstuli no kāda bērna vecākiem, kurā paustas bažas par to, ka daudzas federācijas, saņemot valsts naudu varētu izvēlēties bērnu sportu vairs neatbalstīt, līdz ar to bērniem netiks nodrošinātas iespējas turpināt trenēties izvēlētajā sporta veidā.

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar