Buškevics: apnika sēdēt malā, gribējās spēlēt

Jau otrdien Sandis aizvadīja pirmo maču «Ventspils» komandā kopš atgriešanās. Eiropas kausa spēlē pret Itālijas klubu Bjellas «Lauretana» tika piedzīvots pārliecinošs zaudējums, taču 32 gadus vecais Buškevics sev atvēlētās minūtes aizvadīja gana lietderīgi, lai gan sapratne ar komandas biedriem laukumā saprotamu iemeslu dēļ «kliboja».

— Kā jūtas ventspilnieks, pēc sešiem gadiem atgriežoties dzimtās pilsētas komandā?

— Protams, jūtos labi. Pirms līguma noslēgšanas gan biju gaidījis variantus uzspēlēt ārzmēs, taču ar «Ventspili» ir noslēgts īstermiņa līgums, tādējādi, iespējams, šosezon vēl pārcelšos uz citu valsti.

— Pēc Jāņa Strēlnieka traumas jau pirmajā nedēļā esi kļuvis par komandas pamatsastāva saspēles vadītāju.

— Tā sanāk. Lai gan man nepatīk iedalīt — pamatsastāva vai rezerves spēlētājs. Visi esam vienā komandā, un kopā jācīnās, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Žēl, ka komandu vajā savainojumi. Manuprāt, kopā ar Jāni bijām labs tandēms, kad vienlaikus bijām laukumā. Arī vienam otru pamainīt man nav nekādu iebildumu.

— Pirmajā spēlē, šķiet, tev bija, kā ierasties uzreiz no kuģa uz balli.

— Biju jau kopš oktobra beigām trenējies kopā ar komandu, taču tas vairāk bija individuāli, vairāk pievēršot uzmanību metieniem. Treniņos spēlēt praktiski nedabūju, jo jāspēlē bija tiem puišiem, ar kuriem treneris rēķinās mačos un kuriem ir līgumi ar klubu. Pirmajā spēlē varbūt kaut kur sevi sargāju, lai nedabūtu kādu stulbu traumu. Jāatzīst, pret labi nokomplektēto Itālijas komandu nebija viegli. Varējām pieļaut mazāk kļūdu, tad rezultāts būtu bijis nedaudz labāks.

— Vai bija kādi vērā ņemami piedāvājumi no ārzemju klubiem?

— Vasarā bija piedāvājums no pagājušās sezonas Turcijas septītās spēcīgākās komandas. Tomēr negribējās uzreiz ķert pirmo variantu, jo šķita, ka nogaidīšu un būs kas labāks, taču… Bija vēl daži piedāvājumi, taču tos nav vērts pieminēt.

— Tad jau «Ventspils» palīdz tev, un tu centīsies palīdzēt klubam.

— Jā. Īstermiņa līgums abām pusēm ir izdevīgs. Līgumu esmu noslēdzis līdz 31. janvārim. Šajā laikā aģents meklēs citus variantus, ja nu gadījumā pēc tam līgums netiek pagarināts. Katrā ziņā bija jau apnicis sēdēt, gribējās spēlēt un gūt emocijas. Arī «Ventspils» varēs izvērtēt, vai esmu vajadzīgs komandai.

— Pirms tevis pirmā numura pozīcijā «Ventspils» izmēģināja divus amerikāņus.

— Akīms Skots bija labā sportiskā formā, un viņam bija liela vēlme, taču pilnībā viņš neapmierināja kluba vēlmes. Bet pirmais amerikānis [Tonijs Lī] atbrauca pilnībā negatavs un ar lieko svaru.

— Pēdējoreiz Latvijā spēlēji, kad pārstāvēji Rīgas ASK komandu. Vai esi sapratis, kādēļ toreiz sezonas vidū tevi atskaitīja no komandas?

— Es pat neesmu iedziļinājies, kas un kāpēc. Tā bija viņu izvēle, taču, manuprāt, tas bija diezgan nesmuki. Divus mēnešus līdz sezonas beigām tā izrīkoties bija nepareizi.

— Vai tā bija galvenā trenera Ramūna Butauta iniciatīva?

— Godīgi sakot, pat nezinu, kā iniciatīva tā bija. Cerēja, ka nauda nebūs jāmaksā, taču tā tas nenotiek.

— Arī tev Rīgas ASK palika parādā?

— Jā, un tagad tas sagādā problēmas ar nodokļiem. Zināju, ka klubs ir parādā man un ir nenomaksāti sociālie nodokļi, taču par to, ka nav nokārtots arī PVN, to gan nezināju. Var jau būt, ka pašiem basketbolistiem vajadzēja to zināt, taču tam klubā ir grāmatvedis, bet viņš klusēja. Tagad vēl pašiem par to jāmaksā un sanāk, ka mums būs jāatdod nopelnītā nauda.

— Pēdējos gados Latvijas izlases kontekstā neesi pieminēts. Vai karjeru valstsvienībā esi beidzis?

— Vienmēr esmu gribējis spēlēt Latvijas izlasē. Ja būšu vajadzīgs komandai, labprāt spēlēšu izlasē. Vēl nejūtos tik vecs, turklāt man allaž izteikuši komplimentus, ka izskatos jaunāks par saviem gadiem. (Smejas.)

— Šā rudens notikumi Latvijas izlasē tevi nekādi nav iespaidojuši?

— Protams, tas, kas notika, bija bēdīgi. Mans viedoklis ir tāds pats kā lielākajai daļai. Tas bija briesmīgi. Varbūt Latvijas Basketbola savienība sāka rīkoties par vēlu, taču labāk vēlāk nekā nekad.  

Tweet