Štelmahers: daži neizprot, ko nozīmē spēlēt valstsvienībā

- Atgādini, kā pavadīji spēlētāja karjeras pēdējo sezonu.

- Pēdējā sezonā sanāca uzspēlēt dažus mačus Rīgas ASK komandā, bet tad nāca piedāvājums no Itālijas otrās līgas kluba Veroli «Prima».

- Cik dzirdēts, tad Veroli komandas galvenais treneris bija vīlies, ka uzaicināja tevi.

- Daudz ko var runāt, jo īpaši tad, ja komandai neveicas un jāatrod zaudējumu iemesls. Ja viņš tā teica, tad tās ir viņa domas un es tās nevaru mainīt.

- Vai bija grūti pieņemt lēmumu par karjeras beigām?

- Savainojumi bija darījuši savu un bija skaidrs, ka ar 100% atdevi spēlēt nevarēšu, bet citādāk turpināt karjeru negribēju. Pieņēmu lēmumu, ka dzīvē jāsper nākamais solis un jākļūst par treneri.

- Kāpēc izvēlējies Viļņas «Perlas»? Vai Latvijā piedāvājumu nebija?

- Nē, strādāt Latvijā piedāvājumus nesaņēmu. Viļņā biju nospēlējis vairākus gadus un šeit pazinu cilvēkus un cilvēki pazina mani, tādēļ radās iespēja strādāt «Perlas» komandā. Jau iepriekš zināju, ka pēc basketbolista karjeras beigām vēlos strādāt par treneri, tādejādi nekāda svārstīšanās nebija. Šeit ir iespēja darboties ar jaunajiem spēlētājiem un mācīties pašam. Par treneri jau nekļūst vienā dienā.

- Vai «Perlas» ir kā «Lietuvos Rytas» fārmklubs?

- Ciešas sasitības ar «Lietuvos Rytas» mums nav, lai gan jaunos spēlētājus no mums viņi ir ņēmuši, turklāt arī treniņi mums notiek vienā zālē, tā ka kaut kāda saistība ar «Lietuvos Rytas» mums tomēr ir.

- Ar ko Roberts Štelmahers kā spēlētājs atšķiras no Roberta Štelmahera kā trenera?

- To man būs grūti pateikt, jo tas labāk vērtējams, skatoties no malas. Spēlētājam un trenerim ir pavisam atšķirīgas lomas. Kamēr esi spēlētājs, tev saka priekšā, kas jādara, bet trenerim pašam jārod pareizie risinājumi un jānodod tie spēlētājiem.

- Vai jaunie spēlētāji tevi klausa?

- Protams, ka klausa. Profesionālajā sportā citādāk nemaz nedrīkst būt.

- Vai neesi kļuvis māņticīgs? Piemēram, Ramūns Butauts spēļu dienā nerunāja pa telefonu, bet tev šovakar (piektdien) gaidāms mačs un interviju neatteici.

- Vēl jau tik ilgi neesmu bija trenera lomā. Domāju, ka tas viss nāk ar laiku. Gan jau ir bijusi slikta pieredze, lai viņš tā rīkotos. Varbūt, ja jūs, žurnālisti bieži traucēsiet un uzdosiet muļķīgus jautājums, arī man radīsies līdzīgs paradums. (Smejas)

- Kad novembra beigās kļuvi par «Perlas» galveno treneri, tika runāts, ka tas esot pagaidu variants un klubs meklēs citu galveno treneri. Kāda šobrīd ir situācija?

- Redzi, tas ir tāpat kā ar Veroli komandas galvenā trenera teikto. Man konkrēti neviens neko nav teicis, tādēļ vienkārši cenšos pēc iespējas labāk darīt savu darbu. Nezinu, kas ir runāts aiz muguras, bet pašlaik esmu komandas galvenais treneris un viss ir kārtībā.

- Lietuva tev jau ir kā otrās mājas. Vai tev ir savs skaidrojums tam, kāpēc Lietuvas basketbols ir platu soli priekšā Latvijas basketbolam?

- Domāju, ka tas saistīts ar laika posmu, kad Lietuva kļuva par neatkarīgu valsti. Uz to brīdi Lietuvai bija virkne izcilu basketbolistu, kuri spēlēja spēcīgos Eiropas klubos un pat NBA. Kopš tā laika ir jau iegājies, ka Lietuvas basketbols ir kā spēcīgs zīmols - lietuvieši tiek pie labākiem līgumiem labākos klubos, lai gan meistarības ziņā varbūt nemaz nav daudz pārāki par latviešiem. Ja kādam liks izvēlēties starp meistarības ziņā līdzīgiem spēlētājiem, tad priekšroka tomēr tiks dota lietuvietim, serbam vai spānim, nevis latvietim.

- Vai Lietuvā basketbola sabiedrība jau dzīvo 2011. gada Eiropas čempionāta gaidās?

- Neteikšu, ka tam šobrīd ir pievērsta liela uzmanība, taču runāts par to, protams, tiek.

- Nevaru nepajautāt par rudens notikumiem ap Latvijas izlasi. Kāds ir tavs viedoklis?

- Pirmkārt, ir žēl, ka sanāca tā, kā sanāca, jo komanda tiešām bija laba. Šī tēma jau ir daudz izrunāta un nav vairs lielas jēgas atkārtoties. Katram spēlētājam ir sava galva uz pleciem un katrs izlemj, kā konkrētajā situācijā rīkoties. Katrā ziņā tā tam nevajadzēja notikt.

- Kad sākās vārdu kauja starp Kristapu Valteru un Uvi Helmani, Valters izteicās, ka arī desmitgades sākuma izlases modelī «klibojusi» disciplīna.

- Tās ir muļķības. Nekas tamlīdzīgs noteikti nebija. Domāju, ka daži spēlētāji vienkārši neizprot, ko nozīmē spēlēt valstsvienībā.

- Vai izlases galvenā trenera Ķestuta Kemzūras reputācija Lietuvā necieta, ja reiz viņš kļuva par Lietuvas izlases galveno treneri?

- Daži gan atcerējās par gadījumu ar Karlosu Delfino Maskavas apgabala «Himki» komandā (pēc abu konflikta Kemzūra tika atlaists) un vilka zināmas paralēles ar Kaspara Bērziņa gadījumu, taču kopumā par sabojātu reputāciju tomēr nevar runāt.

- Kādi ir tavi mērķi trenera karjerā un vai tajos ietilpst darbs Latvijas izlasē?

- Protams. Latvijas izlasei allaž esmu palīdzējis kā spēlētājs un, ja kādam būs nepieciešama mana pieredze un autoritāte, tad labprāt palīdžēsu arī kā treneris. Tomēr daudz kas būs atkarīgs no tā, vai klubs ļaus apvienot abus darbus. «Perlas» komandā ir jaunie spēlētāji un viņus vasarā atstāt bez galvenā trenera nav pareizi.

- Vai nebaida fakts, ka tuvākajā kvalifikācijas ciklā Latvijas izlasei nevarēs palīdzēt vairāki vadošie spēlētāji?

- Šī nav profesija, kurā var strādāt, baidoties no kļūdām. Ja baidies, tad labāk par treneri nemaz nestrādāt.  

Tweet