Stepītis: mums vajag KHL, viņiem esam vajadzīgi mēs

- Cik liela interese Krievijā ir par Rīgas «Dinamo» spēlētājiem?

- Lielākā daļa žurnālistu ir Maskavā. Reģionos viņi ir tik, cik ir. Pēc spēles ir interese par mūsu vadošajiem spēlētājiem – Hosu un Ozoliņu, bet Maskavā tā ir lielāka. Populārs ir arī Aleksandrs Ņiživijs, kurš ir spēlējis vairākās Krievijas komandās. Žurnālisti viņu pazīst un arī vairāk runā.

- Latvijā droši vien ir visvairāk masu mediju pārstāvji uz KHL spēlēm.

- Jā, tā varētu teikt. Maskavā šķiet, nav tik daudz, bet skatoties kā uz kuru spēli. Vismazāk žurnālistu man nācies redzēt Čehovā. Arī Balašihā bija maz. Teiksim tā - Maskavas apgabalā, jo uz spēlēm ir grūti aizbraukt. Mitiščos atkal ir nedaudz vairāk, bet tur laikam arī savādāk strādā ar žurnālistiem.

- Rīgā laikam ir visdārgākās biļetes uz KHL spēlēm. Kā ir Krievijā?

- Viņi zina, ka Rīgā ir visdārgākās biļetes uz KHL mačiem. Nākamās dārgākās aiz Rīgas ir Habarovskā, bet tur laikam hallē ir ap 7000 vietu, bet aptuveni 6000 ir abonementi. Abonements uz sezonu varētu maksāt kādus 1000 dolārus. Pieprasījums uz abonementiem ir kādi 25 000. Tur ir liela interese. Krievijā nevar uzlikt augstas biļešu cenas, tad cilvēki nenāks vispār uz hokeju. Viņiem jau tā grūti iet. Maskavā viņi cīnās par katru skatītāju.

- Interese par KHL Krievijā ir augusi?

- Domāju, ka jā. Gan no televīzijas viedokļa, gan no apmeklējuma. Arī līgas kvalitāte ir augusi. Vidējais līmenis sāk izlīdzināties, protams, ar atsevišķiem izņēmumiem, bet darbs ir pareizā virzienā. Neko nevar radīt viena gada laikā, lai viss būtu perfekti. Ir pilsētas, kuras sen jau darbojas augstā līmenī, bet tāpat varu minēt Toljati – tur situācija ir neapskaužama.

- Krievijā daudz runā un raksta, ka KHL jau pēc pāris gadiem apsteigs Nacionālo hokeja līgu (NHL). Viņi ne tikai sevi salīdzini ar NHL, bet uzskata, ka Pasaules vadošā līga var būt tieši KHL. Šādi apgalvojumi nav nedaudz par agru?

- Šajā gadījumā NHL tiek stādīts kā piemērs, tas ir mērķis, uz kuru tiekties. Līdz ar to tiek darītas daudzas lietas, kas līdz šim Krievijā nav darītas. Piemēram, mārketings vai televīzija. Nevar teikt, ka tas ir negatīvi. Tu uzstādi piemēru, kas ir labs produkts un tu uz to tiecies. Iespējams, ne visu vajag automātiski pārņemt no viņiem, taču kopumā tas ir pozitīvi. Daudz ko var izmantot, ko NHL daudzu gadu garumā ir atstrādājuši un kas ir derīgs. Ir cita lieta. Iespējams, ka NHL vadībai tas varētu nepatikt. Kāds kaut ko paņem un izveido labāku, bet tas ir jau cits stāsts. Šeit droši vien ir jautājums par organizatorisko pusi. Krievijā šī sakārtotība ne vienmēr ir bijusi tajā labākajā līmenī, tāpēc arī viņiem šobrīd grūti iet, vismaz atsevišķām komandām. Ja tev ir mērķis un redzi, kā tas funkcionē, kāpēc gan ne. Nav runa par sportisko pusi, bet gan par organizatorisko.

- Arī no sportiskā viedokļa NHL nepatīk, ka KHL sauc atpakaļ uz Krieviju labākos spēlētājus.

- NHL varbūt to arī publiski neatzīs, ka viņiem tas nepatīk, taču tādi spēlētāji kā Sergejs Fjodorovs vai Jaromirs Jāgrs savu karjeru varēja NHL pabeigt. Ja viņi ir izvēlējušie atbraukt uz Krieviju, protams, tas ir pluss KHL. Šobrīd šādā plāksnē sacensties nav vajadzīgs nevienai no līgām. Tas būtu diezgan muļķīgi.

- Mēs esam vajadzīgi KHL?

- Es domāju, ka jā. Esam vajadzīgi no dažādiem aspektiem – gan no sportiskā, gan no ģeogrāfiskā un no politiskā. Mums ir vajadzīgs KHL un KHL esam vajadzīgi mēs. Šajā jautājumā abpusēji izdevīgs darījums. Protams, Latvija iegūst vairāk un krievi varbūt iztiktu bez Rīgas «Dinamo». «Dinamo» bez KHL, protams, ka neeksistētu.

- Vai «Dinamo» vieta KHL ir apdraudēta? Skandināvi nevar ienākt līgā un izstumt mūs ārā?

- Pagaidām par to runāt ir pāragri. Vispirms kādai no tām komandām ir jāsāk spēlēt un tikai tad var skatīties, kas notiek līgā. Zviedrijas elites līga ar saviem klubiem ir noslēgusi līgumus uz priekšu. Domāju, ka šādam solim būtu ari pretinieki, kaut vai vietējās federācijas. Katram solim sekos pretreakcija. Skandināvi noteikti negrib, lai sabrūk viņu hokeja sistēma. Diez vai Starptautiskā Hokeja federācija (IIHF) arī gribētu, lai klubi masveidā plūstu uz KHL. Domāju, ka viņi darīs visu, lai tā nenotiktu. Izveidojot «Dinamo», ir arī kaut kāda hokeja piramīda mums šeit. Zviedrijā, iespējams, tam visam būtu tālejošākas sekas. Pieļauju, ka kāds čehu vai zviedru klubs tomēr parādīsies tuvākajā nākotnē KHL, bet tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, kā šie klubi spēs vienoties ar savām federācijām. Bez šī atbalsta labums nebūs ne klubam, ne arī KHL. Spēle, kas norisinājās Viļņā, sākotnēji bija paredzēta Gēteborgā, bet Zviedrijas hokeja federācija aizliedza to rīkot Zviedrijā.

- Cik šobrīd klubu nav izpildījuši KHL reglamenta punktus? Kuras komandas piedalās līgā, lai gan to nedrīkstētu darīt, jo nav ievērots līgas reglaments?

- Tik smalki to nepateikšu, bet loģiski, ka Toljati «Lada» nav izpildījusi šos noteikumus. Skaidrs, ka ir arī pārkāpumi citām komandām, uz kurām tiek pievērtas acis. Bet jāsaprot, ja klubs ir no reģiona, tad tam nav iespējams tā vienkārši nomainīt halli. Arī Rīgas «Dinamo» ir principā pārkāpis reglamentu, jo aizvadījām spēli Liepājā. KHL tā nav – nē, jūs nedrīkstat. Nauda klubiem ir tik, cik ir. Katram nolikuma punktam jau var piemērot izņēmuma gadījumu.

- Ko darīt ar līgas izspēles sistēmu nākotnē? Rietumu konference ir stiprāka nekā Austrumu. 

- To ir šobrīd ļoti grūti pateikt. Piekrītu tevis teiktajam, bet ja paskatāmies divīzijas, tad tajās komandas ir saliktas daudz maz objektīvi. Rietumu konferences otrais ešalons ir spēcīgāks kā Austrumos, bet kopumā sadalījums plus mīnuss ir ok.

- Austsaideru turnīrs sezonas izskaņā būs?

- Pagaidām par to tiek klusēts. Apgalvot to nevaru. Vai tas turnīrs vajadzīgs? Tas aizpildīs robu pēc regulārās sezonas beigām, bet no sportiskā viedokļa to man grūti pateikt. No sportiskā skata punkta ieguvums ir mazs.

- Vai uz KHL bāzes varētu taisīt Eiropas hokeja līgu?

- Nē, domāju, ka krievi nekad tam nepiekristu. Viņiem savs lokālais patriotisms tomēr ir lielāks. Ne velti KHL viņi pie sevis sauc par Krievijas atklāto čempionātu. Viņiem Krievijas čempionāts ir ļoti vajadzīgs. Iespējams, ka klubu skaits varbūt saruks, un līga būs spēcīgāka, bet pamatkodols paliks. Varbūt būs 18, varbūt 16 klubi, to laiks rādīs.

- Nav arī zināms, cik krieviem Eiropas līga būtu vajadzīga, ja tāda vispār būtu šosezon.

- Jā, taisnība. Mēs jau zinām, kas notika ar Čempionu līgu. Tajā brīdī, kad IIHF sāka izvirzīt savus noteikumus Krievijai, krievi pateica - paldies. Projekts ir apstājies. Lai cik tas skarbi arī neskanētu, šobrīd bez Krievijas līdzdalības kaut ko izveidot Eiropā ir praktiski neiespējami.

- Jebkurā sporta veidā…

- Ne gluži. Futbols bez krieviem var iztikt, kaut vai Čempionu līgā futbolā. Hokejs tomēr nav tik populārs. Un šeit var runāt par IIHF, ko viņi nav spējuši paveikt – hokeja popularizēšana. Ja, piemēram, pa Eurosport 2 rāda handbolu, volejbolu un vēl kaut ko, bet hokeju nerāda, tad tas nozīmē, ka IIHF nav visu kārtīgi līdz galam izdarījusi. Nav būtiski, kāda līga, bet ir jārāda. Televīzija šobrīd ir galvenais informācijas avots. Labi, ir arī internets, bet televīzijai ir vadošā loma. IIHF to paši nekad neatzīs… 1997. gadā Eurosport rādīja Pasaules čempionātu, bet nu jau kādus 13 gadus nekas nav darīts. Hokejā nav sistēmas. Ir bijuši mēģinājumi, bet nekas nav novests līdz kārtīgam rezultātam. Tāpēc arī nav atbalstītāju. Iesprausties šajā telpā ir grūti. Šobrīd KHL to dara, un, iespējams, viņi arī šo lomu pārņems.

Intervijas pirmo daļu variet lasīt šeit.  

Tweet