«Lai tiktu labāko astotniekā pietrūka vienas spēlētājas,» secina U-20 izlases galvenā trenere Daiga Jansone. «Dažādu iemeslu dēļ izlasei šogad nevarēja palīdzēt potenciālās pamatsastāva spēlētājas - Anete Čunda, Linda Pagrode un Linda Rubene. Čunda jau decembrī sarāva krusteniskās saites, bet Pagrode identisku traumu guva pārbaudes spēļu turnīrā Serbijā. Tikmēr Rubeni nepalaida ASV augstskola, kuras nostāja pret Latviju bija kā pret «banānu republiku». Viņai uzstādīja ultimātu - ja gribi stipendiju, tad jāspēlē vasaras līgā.»

Visvairāk gan pirms turnīra, gan turnīra laikā tika piesaukta meiteņu sliktā fiziskā sagatavotība un šajā ziņā Jansone atzīst, ka ir kļūdījusies aprēķinos. «Nebiju gaidījusi, ka spēlētājas, kuras atbrauca no ASV, būs negatavas. Sezona viņām beidzās jau martā, bet tad bija pastiprināti jāpievēršas mācībām. Zvanīju viņām, apvaicājos un meitenes teica, ka kaut kas lietas labā tiek darīts. Taču kā izrādījās kopš marta viņas bija tikai mācījušās un gājušas uz svaru zāli. Pirmā nedēļa izlases treniņos vēl bija normāla, bet pēc tam atklājās fiziskās sagatavotības problēmas gan medicīniskajās pārbaudēs, gan fiziskajos testos pie Viktora Lāča.»

«Domāju, ka gads ASV ar individuālajiem treniņiem meitenēm būs nācis par labu. Taču godīgi sakot - kādas meitenes pirms gada aizbrauca, tādas arī šogad atbrauca,» atzīst trenere. «Ko darīt? Ekonomiskā situācija piespiež meitenes braukt uz ASV. Ja neizdosies paaugstināt meistarību, tad vismaz tiks iegūta izglītība.»

Līderu nasta aizvadītajā turnīrā gūlās uz Sabīnes Niedolas un Kristīnes Vītolas pleciem. Varētu domāt, ka Sabīne, kura jūnija beigās uzspēlēja «lielajā» izlasē, savas vienaudzes apspēlēs ar aizvērtām acīm, bet...

«Aizvadītajā sezonā Sabīnei nedz klubā, nedz Latvijas izlasē nebija jābūt līderei. Turklāt ietekmēja arī slodze Eiropas čempionātā Polijā, tādēļ U-20 turnīra pēdējos mačos viņai vienkārši pietrūka spēka un kājas jau sāka raut krampjos,» atklāj Jansone. «Sabīne komandai pievienojās tikai pāris dienas pirms turnīra un īsti savu vietu neatrada. Aizvadītā sezona viņai bija pirmā profesionālajā basketbolā un nācās pārkārtoties no ceturtā numura pozīcijas uz trešo numuru. Bet uz doto brīdi viņa vēl nav gatava spēlēt kā trešais numurs.»

Kad atgādinu nu jau bijušā Latvijas izlases galvenā Džordža Dikeulakosa teikto, par to, ka Niedola vairs nemet trīspunktu metienus, Jansonei atliek vien piekrist: «Arī pie mums Sabīne tā arī nevienu tālmetienu neizmeta. Viņai būtu jātiek komandā, kur viņai ļauj un pat liek mest trīspunktu metienus, kas trešajam numuram ir nepieciešams.»

«Kristīnei Vītolai joprojām pietrūkst masas un spēka. Taktiskajā ziņā viņa ir augusi - visu uztvēra un saprata uzreiz. Pret savas miesasbūves spēlētājām viņai sokas labi, bet, ja pretī nāk 100 kg smagas pretinieces, tad viņai ir grūti izcīnīt vietu laukumā,» skaidro trenere.

Lai pabeigtu rakstu uz pozitīvas nots, palūdzu Jansonei paslavēt kādu spēlētāju, kura patīkami pārsteigusi. «Braucot uz turnīru, treneri jau gaida pašu labāko no visām spēlētājām. Ja runājam par konkrētām meitenēm, tad uz sevi liktās cerības pilnībā attaisnoja Līga Šurkusa. Labu darbu paveica arī Kristīne Brance, kura nekad nebija spēlējusi pirmā numura pozīcijā, tādēļ var teikt, ka izdarīja pat vairāk nekā no viņas tika prasīts. Tomēr visvairāk gribētos izcelt pozitīvo atmosfēru komandā. Ja zaudējām mačus, tad zaudējām visi kopā - gan treneri, gan spēlētājas. Vainīgos nemeklējām...»  

Tweet