- Pēc «Dinamo» pirmās sezonas, kad runājām, sacīji, ka viss pirmajā gadā ir noticis lielā steigā. Vasara bija īsa un diezgan ātri bija jātiek skaidrībā ar sastāvu. Toreiz procesi pie sastāva komplektēšanas bija nezināmi. Kāda tev bija šī vasara?

- Šī vasara bija... nu kā lai to pasaka. Neteikšu, ka visgrūtāka, bet tāda crazy, varētu teikt - trakākā.

- Kādā ziņā?

- Atkal jau kuro reizi mainījās KHL reglaments, visadi sīkumi, no kuriem galvā viss ir saputrojies. Trīs gadus viskautkas tiek mainīts un nevar atcerēties, kas ir pareizi, kas nē. Jāstaigā ar grāmatu apkārt un visu laiku jāskatās tajā. Iepriekš, kad izlasīju reglamentu, to atcerējos, bet tagad jaunais jaucās ar veco. Protams, pats galvenais bija komandas komplektēšana, turnīri, draudzības spēles. Tas viss bija jāsaliek kopā. Tas nav tik vienkārši.

- Vai to, ko biji vasarā iecerējis paveikt ar komandas komplektāciju, tev izdevās?

- Ja es teikšu, ka esmu ļoti priecīgs un apmierināts, es melotu un neteiktu taisnību. Ja ar visu esi apmierināts, tad sanāktu, ka viss process ir beidzies, bet tā nebūt nav. Lai kāda komanda arī nebūtu, nevienu gadu neesmu bijis pilnībā apmierināts ar padarīto. Ja dabūtu savās rindās Ovečkinu, Krosbiju, Malkinu, varbūt tad būtu citādāk.

- 9. septembrī pirmā sezonas spēle. Vai komanda, kura izies laukumā ir tāda, kādu tu arī gribēji redzēt pirmajā mačā? Atskatoties uz pēdējiem mēnešiem varbūt jau vari izdarīt kaut kādus secinājumus par paša paveikto starpsezonā.

- Pirmkārt, uzreiz varu pateikt, ka nesanāca dabūt sastāvā tos kadrus, ar kuriem sākumā tika runāts un kuri tika plānoti. Lai cik tas nebūtu traģikomiski, taču vienu brīdi man likās - kas te šobrīd notiek! Bija sarunāti ļoti labi ārzemnieki, bet NHL pacēla algu griestus un viņi saņēma labus līguma piedāvājumus. Līdzīgus, kādus mēs solījām. Tur viņiem bija varbūt divvirzienu līgumi, bet AHL labākajiem spēlētājiem attiecīgi arī alga pacēlās. Vai tas tika izdarīts, lai spēlētāji neaizbrauktu uz KHL, to nepateikšu, taču tika pacelta nauda un spēlētāji tika noturēti. Līdz ar to vairāki spēlētāji, ar kuriem gandrīz bijām vienojušies, palika Amerikā.

- Bija arī gadījums ar amerikāni Robiju Ērlu. Viņam esot līgums un jābūt jau Rīgā, bet nākamajā dienā viņš slēdz līgumu ar Zalcburgu.

- Pagaidi, nesteidzies. Tas bija vēlāk. Pēc šī gadījuma es vispār nezināju, ko domāt. Pirms tam bija vēl viens stāsts par citu pazīstamu uzbrucēju ar NHL pieredzi, praktiski vienojāmies par visiem nosacījumiem, naudu, runājām par datumiem, kad viņam jāierodas uz nometni. Līgums parakstīts nebija, bet bijām jau vienojušies par tā detaļām. Beigās viņš zvana un saka: es ļoti atvainojos, man vajag divas dienas pārdomām. Jutu - kaut kas nav labi. Izrādās, ka viņam draudzene ir stāvoklī un gaidāms pirmais bērns. Pēc sarunas ar ģimeni viņš nolēma palikt mājās, jo draudzene nevēlējās doties uz šejieni. Nu lūk, un tad sekoja gadījums ar Ērlu - tūlīt braukšu, bet pēc tam nodod biļeti un neatlido (smejas). Neskatoties uz visu, domāju, ka komanda ir laba. Nav skaļu vārdu, bet pietiekoši labi spēlētāji, lai varētu cīnīties. Nav mums iespēju mest naudu pakaļ lielām zvaigznēm, neesam spējīgi iesaistīties konkurencē ar lielajiem klubiem. Kāpēc šie ārzemnieki, bet ne citi? Kad parakstījām līgumu ar treneri, viņš vēlējās komandā ieviest ziemeļamerikāņu stila spēli. Redzēsim, kā spēlētāji ar to tiks galā, bet jāatzīst, ka laiks nav bijis daudz. Trīs gadus spēlēja pie Juliusa Šuplera shēmām, bet tagad mēneša laikā jāiemācās jauna spēle. Trenerim ar komandu jāpastrādā ilgāk, lai saprastu, ko no kura spēlētāja var prasīt. Tā nav atrunāšanās. Protams, neviens mums nepiedos, ja būs zaudējumi, bet tāds ir fakts. Akcents tika likts uz skandināvijas hokejistiem, atkrita čehu, slovāku spēlētāji. Līdz šim nebija zviedri un somi tādēļ, ka viņi savās mājās pelna pietiekoši labu naudu. Neviens negrib nolaist savu cenu un braukt spēlēt par mazāku. Tāda ir realitāte. Negribu teikt, ka mēs piedāvājam mazu summu, vienkārši citi klubi piedāvā stipri vairāk. Bet jebkurā gadījumā tās nulles aiz komata nespēlē, spēlē cilvēki.

- No pērnās sezonas leģionāriem ir palicis tikai Kriss Holts. Kas notika ar pārējiem? Tu nevēlējies viņus redzēt sastāvā vai viņi paši «stiepa gumiju» vasarā?

- Jārunā tad par katru indivuduāli.

- Pastāsti par «Broka Trotera lietu». Nav īsti skaidrs sabiedrībai - viņam bija līgums, bet viņš devās it kā uz NHL.      

- Viņš gribēja NHL. Bija noruna, ja viņš saņem no turienes piedāvājumu, tad mēs varētu viņu laist. Ar tādu noteikumu arī viņu dabūjām. Beigās viņam Amerikā iedeva divvirziena līgumu. Protams, varēja uzstāt, lai paliek, bet nav man mērķis par katru cenu noturēt spēlētāju šeit, ja viņam gribas izmēģināt spēkus NHL. Kam vajadzīgs spēlētājs, kurš spēlēs ar gariem zobiem. Vajag spēlētāju, kurš grib spēlēt šajā komandā. No tāda būs daudz lielāks ieguvums. Atradām kompromisu, ka KHL mums uz Troteru ir saglabātas tiesības. Pēc gada viņš būs jau brīvais aģents Amerikā un pēc sezonas atkal varēsim runāt, un ļoti iespējams, ka viņš būs arī atpakaļ.

- Liels zaudējums ir Trotera prombūtne?

- Grūti tā pateikt, jo būtībā viņš iespēlējās sezonas beigās. Vispirms viņam bija savainojums, tad Šuplers nevarēja viņam vietu atrast. Es jau no sākuma trenerim teicu, kurā maiņā viņš ir jāliek. Pa vidu Laurim un Miķelim. Šuplers viņu mētāja visur, bet, kad ielika tajā maiņā, tad arī bija rezultāts. Protams, tas nav pluss, bet redzēsim, kā būs tālāk.

- Surovijs...

- Jā, Suroviju es gribēju paturēt komandā, bet, ja viņam piedāvā daudz lielāku līgumu CSKA un Šuplers pasauc līdzi... Var viņu saprast, viņam pāri 30, tur piedāvāja lielāku naudu, lai arī šeit patika. Es viņu paņēmu uz savu galvu, biju redzejis, kā viņš spēlē Zviedrijā un pasaules čempionātā. Rīgā viņš savu darbu izdarīja. Trijnieks: Ņiživijs, Hartigans un Surovijs - tādu es Šupleram pašā sākumā noliku uz galda. Bet te ir stāsts par to, ka cilvēkam piedāvā vairāk naudu. Nav vajadzības mēģināt kaut ko pārsolīt. 

- Bieži ir situācijas, kad nevari izlemt, piedāvāt līgumu uz vienu vai divām sezonām?

- Ir bijuši tādi gadījumi. Vai nu viņš spēlēs labi un tu būsi vinnētājs vai sezona būs slikta un tu nezināsi, ko ar viņu iesākt. Tas pats ir ar spēlētāju. Var parakstīt līgumu uz divām sezonām, bet ja nu izdodas «izšaut» un seko piedāvājumi uz nākamo gadu no citiem klubiem. Tas ir process. Prasības ir lielas spēlētājiem, jo aģentiem ir uzdevums dabūt vairāk, savukārt mans, dot mazāk.Tad arī notiek tirgošanās. 

- Labi, tu saki, notiek tirgošanās. Cik procentuāli šajā duelī ir tavi uzstādījumi, cik spēlētāja un aģenta prasības?

- To tā nevar atbildēt. Parasti man jautā: tu viņu gribi, bet ko vari piedāvāt. Es saku: par kādu summu viņš ir gatavs braukt. Man atbild: dod piedāvājumu, mēs skatīsimies. Ja neapmierinās kaut kas, mēs dosim pretī savu piedāvājumu. Tad aptuveni sūtu piedāvājumu, par 50 procentiem mazāku, nekā ir spēlētāja vērtība tirgū. Protams, uzreiz seko pārmetumi, bet saku, lai saka savu versiju. Aģents atbild ar 50 procentu lielāku summas pieprasījumu, nekā hokejists ir novērtēts tirgū. Un tad sākās... Smags process. Ir bijuši gadījumi, kad izlamājamies ar aģentu, viens otru pasūtam tālāk, bet nākamajā dienā atkal sazvanamies un pasmejamies, un turpinam iesākto sarunu. Ir aģenti, ar kuriem ir ļoti interesanti tirgoties, piemēram, Pols Teofanuss [vairāku Rīgas «Dinamo» spēlētāju aģents - M.L.]. Skaitās baigā haizivs, bet inteliģents. Ar viņu ir interesanti cīnīties, daudz ko var mācīties. Citreiz salamājos, tad ir pauze, mājās visu pārdomāju un atbildu ar tām pašām metodēm, ar kurām viņš vērsās pie manis. Ir interesants dialogs, bet ir tādi, ar kuriem tas neizdodas. Kā pret sienu.

- Pa šiem gadiem, kopš esi klubā, ir bijuši cilvēki, kuros esi vīlies? Kāds ir «uzmetis», cits kaut ko iesmērējis un tu saproti, ka turpmāk negribi ar viņiem sadarboties.

- Jā, ir daži aģenti bijuši, kuri stāsta pasakas un atklāti melo. Ar vairākiem skautiem uzturu kontaktus un tāpat ar citiem cilvēkiem. Daudzi brauc uz Rīgu skatīties spēles, jo tā ir izdevīgāk. Nav jātaisa Krievijas vīza, nav pārsēšanās reisos Krievijā. No viņiem uzzinu to, kas man nepieciešams un iegūstu attiecīgo informāciju. 

- Parunāsim par vārtsargiem. Šis ir pirmais gads, kad klubā nav divu vienāda līmeņa vārtsargu, bet ir stabils pirmais numurs, kuram blakus nedaudz jaunāks vietējais vārtsargs Māris Jučers. Ar ko skaidrojams šādas pārmaiņas? Iepriekš «Dinamo» politika bija citādāka.

- Taisnība. Tā līdz šim nav bijis. Ja godīgi, tāda doma man jau bija pērn, bet bija zināmas bažas. Nezinājām Holtu vēl tā kārtīgi, bet treneri uzstāja, ka vajadzīgs arī otrs stabils vārtsargs. Telkvists šogad bija varbūt arī ar mieru palikt, bet nepārliecināja man viņa spēle. Pēc visiem rādītājiem Holts bija labāks par viņu. Ar tādu atalgojumu kā Telkvistam tev jābūt stabili pirmajam numuram. Ja pavērojam NHL, tad vārtos tiek likti 1989.,1990. gadā dzimuši vārtsargi. Viņiem uzticās. Ja viņiem neuzticēsies, tad viņi arī nekad nespēlēs. Varam paņemt divus trīs ārzemniekus, vajadzības gadījumā viņi arī būs. Ja šis modelis nestrādās, tad tādu iespēju neizslēdzam. Paskatīsimies, kā Holts spēlēs šosezon. Varbūt mazliet bažas ir no treneru puses. Nevis par to, ka viņš nevarētu, bet, ka viņš neredz sev aiz muguras konkurentu, kurš elpo pakausī. Viņš ir bijis nosacīti pirmais, bet vai viņš psiholoģiski būs gatavs spēlēt kā vadošais vārtsargs. Meistarības pietiek. Ja viņš nebūs gatavs, tad mums ir jāmeklē pirmais vārtsargs, jo meklēt otro nav jēgas. No otras puses - nu nav mums to vārtsargu šeit uz vietas. Masaļskim jau arī gadi, neviens jaunāks nepaliekam. Par Jučeru daudz nezināju, viņu uzaicināja uz izlasi un vārtsargu treneris Sergejs Naumovs ieteica viņu. Pirmajā spēlē arēnā savas publikas priekšā viņš varbūt bija nedrošs, bet Somijā un Doņeckā nostāvēja labi.  

- Edgaru Lūsiņu kā otro numuru neizskatījāt?

- [Klusums - M.L.]. Negribu noniecināt Edžu, bija vienošanās uz vienu sezonu. Tās spēles, kuras viņam uzticēja, viņš labi nostāvēja, bet kā otro vārtsargu... Nedomāju, ka viņš ir labāks par Jučeru. Jučers ir jaunāks un te ir iespēja ar laiku kaut ko izveidot. Nekādi pārmetumi Lūsiņam. Trešais vārtsargs mums ir Kristers Gudļevskis. Viņš var spēlēt divus gadus MHL un trenēties ar «Dinamo». Redzēsim, kā viņš sevi parādīs, jo labas spēles mijās ar ne tik labām. Vajag stabilitāti un varbūt kādu spēli var iedot «Dinamo». Bet kā jau teicu - jautājums par vārtsargiem ir atklāts. Paskatīsimies, kā veiksies.

- Kuru pozīciju sezonas laikā visgrūtāk atrast?

- Jebkuru. Jau no vasaras sākuma ir grūti atrast labus centra spēlētājus. Šie spēlētāji ir deficīts visām komandām.

- Bieži saka, ka centrs var spēlēt arī pa malu, bet no malējā uzbrucēja nekad nesadzirdēsi, ka viņš var spēlēt centra pozīcijā.

- Tā pati atbilde, ka aizsargs var spēlēt uzbrukumā, bet ne katrs uzbrucējs var spēlēt aizsardzībā. Centram ir sava specifika, jāmāk izvēlēties vieta un jāspēlē aizsardzībā, savukārt malējam jāpaņem savs aizsargs un jaskrien pa savu malu. Ne velti saka, ka centrs ir maiņas smadzenes.

- Pajautāšu tev par izlasi. LHF prezidents Kirovs Lipmans sacījis, ka valstsvienības galvenajam trenerim Tedam Nolanam varētu palīdzēt kāds no «Dinamo» treneriem. Visticamāk, runa ir par Viktoru Ignatjevu un Arti Ābolu. Ko tu saki par šādu variantu?

- Saruna ar Lipmanu ir bijusi. Viņš gribēja sadarboties, sakot, ka treneri savā starpā varētu kontaktēties un tamlīdzīgi. Teicu, ka to var darīt, jo treneri vairs nav konkurenti, viens ir izlases treneris, otrs - kluba. Viņiem nav ko dalīt. Protams, ka neviens viņiem to neuzspiedīs, ka jāiet un jāsadarbojas, bet, ja viņi atrod kopīgu valodu un tas netraucē klubam, kāpēc gan nē. Šobrīd tās pagaidām ir Kirova idejas, nekas konkrēts nav apspriests.

- Klubam šosezon priekšā jauns izaicinājums, uz kuru daudziem nemaz tā arī nekad nav izdevies pretendēt. Gadu mijā Davosā spēlēsiet Špenglera kausā. Apstiprināta dalība pavasarī, bet vai pirmajās sezonās ir bijušas sarunas par piedalīšanos Eiropas vecākajā turnīrā?

- Jāatzīst, ka es jau trīs gadus cīnos, lai tiktu uz Špenglera kausu. Jau no pirmās sezonas. Pats esmu spēlejis Šveicē un pazīstu Davosas kluba sporta menedžeri Renē Milleru. Pazīstu daudzus cilvēkus tur un cīnījos, lai mūs uzaicina uz turieni. Ilgu laiku nekas neizdevās, bet tad ierakstījām disku, kurā redzama atmosfērā arēnā, līdzjutēji un komandas spēles Rīgā. Iedevām šveiciešiem. Vēlāk arī uzzināju, ka Juris Savickis regulāri brauc uz Davosu slēpot un man ienāca prātā doma, ka varētu turnīra šefam un Savickim sarunāt tikšanos, jo tad šis jautājums izkustētos no vietas. Tā arī notika, turnīra laikā viņi tikās, vēlāk šveicieši atbrauca uz Rīgu un trīs gadu darbs ir atmaksājies.

- Principā tie ir hokeja svētki.

- Protams. Godīgi sakot, būtu interesanti uz turieni aizbraukt un pavērot no malas, jo esmu spēlējis Špenglera kausā.

- Klubi parasti pieaicina arī vairākus spēlētājus.

- Jā, tas ir atļauts, bet vai tā darīsim, skatīsimies. Varbūt nebūs nepieciešams. Tur ir prestiži spēlēt, agrāk bija praktiski neiespējami tikt, jo vienmēr brauca viena krievu komanda. Davosa ir interesanta pilsēta un turnīrs ir labā līmenī.

- Tagad mēs to nezinam, bet turnīrs var negatīvi atsaukties uz regulāro sezonu.

 - Grūti tagad ko pateikt, bet pēc mūsu lūguma KHL pārcēla mums spēles. 22. decembrī spēlējam Minskā un braucam mājās, bet 25. decembrī jau lidojam ārā un nākamajā dienā jāspēlē. Janvāra sākumā piecas dienas ir brīvas un pirmā spēle Rīgā. Tas ir labi, bet prakse rāda, ka pēc Davosas neviena komanda nav labi spēlējusi. Tur ir augstkalne. Bet ir jāpamēģina, ja reiz esam uzaicināti.

 - Runājot par KHL ir sajūta, ka krievi cenšas ļoti kopēt un skriet pakaļ NHL. Daudz kas notiek pēc principa - mums vajag un tagad. Piemērs - tikko Omskā norisinājās Pasaules kauss jauniešu komandām. Manā skatījumā diezgan pretrunīgi vērtēts pasākums, kur bija daudz neskaidrību. Šis nav vienīgais piemērs.

- Lai kaut ko izveidotu, jābūt kaut kam, no kurienes smelties. Kaut ko jaunu ir grūti izdomāt. Lai ko tu paņemtu, tāpat teiks, ka tas ir no NHL. NHL pastāv jau simts gadu, viņi tam visam ir izgājuši cauri, bet kaut kādā veidā tas ceļs ir jābūvē un kaut kas ir jādara. Līgai būs ceturtais gads, nevajag tik stingri raudzīties uz to, jāpagaida desmit, piecpadsmit gadi. Būs jaunas lietas un redzams progress, līgai ir jāattīstās. Visi nolikumi, noteikumi tikai ar laiku parāda, vai tas strādā un nes augļus. 

- Ko tu sagaidi no šis sezonas?

- Būs interesanti. Daudzas komandas, kuras pērn bija pastarītes, ir pastiprinājušās ar labiem spēlētājiem. Viegli nebūs.

- Lai uzvaru ir vairāk, kā zaudējumu.

- Nu ļoti jau gribētos. Atliek cerēt, ka tā būs. Sākums būs grūts.  

Tweet