«Godīgi sakot, man Latvijas izlases sniegums patīk. Pirmo maču pret Franciju noskatījos klātienē. Domāju, ka viss ir kārtībā. Ir labi, bet ļoti labi būtu, ja izdotos izcīnīt vismaz vienu uzvaru. Taču tas šobrīd nav svarīgākais, lai gan līdzjutējiem jau allaž gribas, lai būtu uzvaras,» norāda Jansons.

«Latvijas basketbolistu izpildījumā var redzēt lielu pašatdevi un vēlēšanos. Jāiet soli pa solim, jādod iespēja gan šim treneru kolektīvam, gan šiem spēlētājiem. Un pēc diviem vai četriem gadiem, lai tik panāk pretī tādas komandas, kādas šogad bija Itālijai un Izraēlai,» turpina treneris.

Jansons atzīst, ka Latvijas izlases spēles vēro ar baudu un aicina cilvēkus, kuri sapņoja par uzvarām, būt pacietīgiem. «Pirmajā turnīra dienā skatījos arī Itālijas un Serbijas maču. Varēja redzēt, ka serbi vajadzīgajos brīžos «pielika» sniegumā. Jāsaprot, ka komandas uz finālturnīru brauc ar dažādiem uzdevumiem. Vadošās komandas plāno spēku sadalīšanu līdz pat finālam, tādēļ, ja serbiem vai francūžiem ļoti vajadzētu, viņi izcīnītu pārliecinošākas uzvaras. Tāpat skaidrs, ka spēles pret Izraēlu un Itāliju gan Latvijas izlase varēja «aizķert».»

«Jāaudzē muskuļus un jākrāj pieredze. Ne velti mūsu komandai komplimentus izsaka gan [Vācijas izlases galvenais treneris] Dirks Bauermans, gan [Serbijas izlases galvenais treneris] Dušans Ivkovičs, kurš Latvijas izlasi salīdzina ar Serbijas komandu pirms pieciem, sešiem gadiem, kad tajā notika paaudžu maiņa,» atgādina Jansons.

«Priecē arī tas, ka katrā spēlē ir jauns līderis. Jānis Blūms ir īsts komandas motors, kurš savu patriotisma un līdera statusu ir pacēlis vēl augstākā kvalitātē. Tomēr nevar gaidīt, ka viņš katrā spēlē metīs pa 32 punktiem. Progresējis ir Rolands Freimanis, kuru pēc Jaunatnes līgas daudzi jau steidza «norakstīt». Nākotnē viens no līderiem varētu būt arī Rihards Kuksiks, kuram gan vajadzētu dažādot spēli uzbrukumā un uzlabot aizsardzību,» skaidro treneris.

«Taču jādomā par centru - Andra Biedriņa, Kaspara Bērziņa vai kāda cita - piesaistīšanu izlasei, jo ar 2,05 metrus gariem centriem ir grūti cīnīties pret tik spēcīgām komandām. Jācenšas motivēt un pārliecināt, galu galā Latvija viņus ir izaudzinājusi un kādudien par to ir jāatmaksā. Tomēr tik un tā valstsvienībā jāspēlē tiem, kas to vēlas,» uzsver Jansons.  

Tweet