- Kā esi iejutusies Buržā?

- Buržā jūtos labi. Klubs ir ar tradīcijām. Komandai vienmēr bijuši augsti mērķi un esmu priecīga šeit būt. Patīkami spēlēt tādā komandā, kur ir jūtams liels atbalsts no skatītājiem, jo uz katru spēli zāle ir pilna un tas sieviešu basketbolā nenotiek bieži.

- Tev šī ir atgriešanās Francijā.

- Jā, Francijā jau spēlēju piecus gadus atpakaļ Mondevilē. Tur man bija vēl karjeras sākums. Ja nemaldos, tas man bija tikai trešais gads basketbolā kā profesionālei, bet ieguvu labu pieredzi.

- Ja jau Buržas klubs spēlē Eirolīgā, tad laikam nevari ne par ko sūdzēties?

- Tā gan ir. Daudz spēlēju, spēlējām arī Eirolīgā, tā ka neko sliktu nevaru teikt. Grafiks ir diezgan saspringts, jo spēles ir grūtas gan Francijas līgā, gan Eirolīgā.

- Šķiet, ka klubu atradi jūlijā. Varēji baudīt vasaru un starpsezonā nebija jādomā par nākotnes plāniem.

- Jā. Zinot šodienas krīzi arī sportā, biju ļoti priecīga, par darba piedāvājumu. Ļoti daudz spēlētājas vēl joprojām ir bez darba, tā kā uzskatu, ka man ir paveicies.

- Eirolīgā apakšgrupā ar Buržas komandu spēlē arī divi citi tavi bijušie klubi – Prāga un Ģēra. Paziņu noteikti netrūkst.

- Jā, bet vispār jau trīs mani bijušie klubi ir. Vēl arī Kauņas komanda. Daudz meitenes pazīstu no «Telekomas» laikiem. Viļņas klubs vēlāk pārcēlās uz Kauņu, tā kā es teiktu, ka pat trīs bijušās komandas vienā apakšgrupā.

- Kāda loma ir tev komandā? Esi pamatsastāva spēlētāja vai nāc uz maiņu laukumā? Kā trenere tevi izmanto?

- Pārsvarā eju pamatsastāvā, bet ir dažas spēles, kad esmu gājusi uz maiņu. Mana loma ir mazliet mainījusies, jo šeit es skaitos vairāk kā piektais numurs. Uzdevums kā jau parasti – spēlēt savu spēli, palīdzēt komandai gan aizsardzībā, gan arī, protams, uzbrukumā.

- Tavā profesionāles karjerā daudz treneres sievietes bijušas?

- Profesionālajā karjerā neviena. Jaunatnē un universitātē bija treneres sievietes, un arī jaunatnes izlasē.

- Un kā? Tu noteikti vari salīdzināt un pastāstīt, kā jūs lutina vīrieši, bet kā – treneres sievietes?

- Salīdzināt ir grūti. Katram savi plusi un mīnusi. Bet nelutina neviens (smejas).

- Ok, nelutina. Bet vīrieši noteikti mēdz sievietes nosaukt tā, kā tajā brīdī domā, pa skarbo, bet sieviete sievietei meklēs citus vārdus. Vai arī es kļūdos?

- Es domāju, ka tas ir atkarīgs no cilvēka personības, ne no dzimuma, jo ir bijušas arī skarbas sievietes treneres un mierīgi vīrieši treneri.

- Ņemot vērā, ka Francijā biji spēlējusi, droši vien nebija grūti iejustie šajā vidē. Teiksim tā - ainavas pazīstamas.

- Domāju, ka neatkarīgi no valsts, paiet kāds laiciņš, kamēr spēlētāji iejūtas jaunā komandā, jo ir jāpierod pie jaunas treneres, jaunām komandas biedrenēm un arī citādāka spēles stila, taktikas. Tas ir tikai normāli.

- Tevi var apskaust – dzīvo pilsētā, kura atrodas Francijas pašā vidū. Līdz Parīzei taisni uz augšu, viss aizsniedzams, tā sakot, pašā sirdī.

- Tā gan ir, bet tikai brīvā laika nav, lai šīs ekstras izmantotu.

- Ar Lieni Jansoni sazvanāties un satiekaties? Tālu viņa no tevis?

- Viņa ir diezgan tālu, pašos dienvidos, bet jā, kontaktus uzturam.

- Minēji skatītājus. Taisnība, ka hallē ap 3000 vietu un sold outs regulārs?

- Jā, tā apmēram varētu būt. Nezinu cik tieši vietas ir zālē, bet zāle ir pilna.

- Par Eirolīgu skaidrs, stipri klubi, bet kā vietējā čempionātā? Jums noteikti smagi spēlēt, jānosargā zelts.

- Neskatoties uz to, ka Eirolīgā mums ir stipra grupa, komandai mērķis tik un tā ir tikt astotniekā. Jā, arī zeltu nosargāt ir uzdevums, kā arī atgūt Francijas kausa titulu. Vispār šogad komandai ir tāds sarežģīts gads, gan uzstādīti augsti mērķi, gan ir jauna trenere. Cerams, ka viss izdosies.

Jautāšu tā: vai Francijā pēdējā vieta var uzvarēt pirmo regulārajā čempionātā, vai arī ir izteiktas TOP komandas un tad seko vidējas, un beigās vājākas?

- Nezinu gluži vai pēdējā vieta var uzvarēt pirmo, taču daudzas komandas ir līdzīgas un uz katru spēli ir jābūt gatavām cīnīties, it sevišķi izbraukumos.

- Un kā ar stilīgajām, seksīgi pieguļošajām spēļu formām? Tas gan vairs nav nekāds modes kliedziens manuprāt, bet tās tev ir nepierastas?

- Godīgi sakot, īpaši priecīga par šīm formām neesmu, taču neko darīt. Kādas ir ar tādām jāspēlē.

- Jums neko nejautāja klubā, iedeva un viss? Es domāju par to, cik ērti un brīvi šajās spēļu formās var justies?

- Apspīlētas formas Buržas komandai jau ir kādu laiku, tā kā tā jau ir kā tradīcija gandrīz. Es personīgi justos ērtāk parastā formā, taču ar laiku pierod arī pie šīm.

- Un ja šīs formas var atnest zeltu čempionātā, tad laikam nav pamats mainīt...

- Laikam gan (smejas).

- Pasaki vismaz vienu iemeslu, kādēļ vajadzētu aizbraukt uz Buržu?

- Lai redzētu mūsu apspīlētās formas dzīvajā (smiekli). Joks, bet es nezinu, ko ieteikt, jo nekas tāds ievērojams šeit nav. Tāda parasta mazpilsēta.

- Skaidrs. Es mazajai mazpilsētai novēlu visus trīs zeltus šosezon un lai pavasarī 70 000 ielās izietu apspīlētās drēbēs sagaidīt jūs.

- (Smiekli). Paldies.
 

Tweet