- Šķiet, ka, ņemot vērā visus apstākļus, zaudējums pret Kauņas «Žalgiri» šoreiz būtu lielāka vilšanās tieši «VEF Rīga» komandai?
- Ja raugāmies uz VTB Vienotās līgas turnīra tabulu, tad mums ļoti gribējās uzvarēt vismaz vienu no grandiem. Lai gan bijām tuvu tam mačos pret Kazaņas «Unics» un Maskavas apgabala «Himki», tas mums tomēr neizdevās. Neskatoties uz to, kādā situācijā šobrīd ir «Žalgiris», viņi tik un tā bija neapšaubāmi favorīti mačā pret «VEF Rīga», tādēļ prieks par uzvaru ir ļoti liels. Turklāt nedrīkstam aizmirst, ka «Žalgiris» bija «uzdāvinājuši» punktus mūsu tiešajiem konkurentiem («Astana» un «Ņižņij novgorod»), kas ir mūsu līmeņa komandas.

- Vai varam teikt, ka šī bija pirmā uzvara, kas var aizpildīt «Arēna Rīga» skatītāju vietas?
- Protams, līdzjutēju atbalsts mums ir ļoti nepieciešams, jo ne velti ir teiciens, ka līdzjutēji ir komandas sestais spēlētājs laukumā. Gaidam, kad tribīnes piepildīsies un atbalsts būs vēl skaļāks, taču tas ir atkarīgs arī no mums. Šosezon spēlējam cienīgi un ļoti gaidam līdzjutējus.

- Kas pietrūka uzvarām spēlēs pret «Unics» un «Himki» komandām? Jāatzīst, ka uzvarētājs tomēr nenoskaidrojās pēdējās sekundēs, bet gan jau trīs, četras minūtes līdz spēles beigām.
- Domāju, ka zaudējumi ar desmit un 14 punktu starpību neataino to cīņu, kāda bija laukumā visa mača garumā. Galotnēs zaudējām tādēļ, ka pretinieki ir objektīvi spēcīgāki un pieredzējušāki. Viņi spēlē spēcīgākā vietējā čempionātā un Eiropas kausos, kur cīņa punkts punktā rit līdz pat pēdējām sekundēm, tādēļ šādās situācijas viņiem ir lielāka pieredze. Turklāt psiholoģiski viņi uzskata sevi par spēcīgākiem nekā mēs, kas noteikti palīdz. Mēs šajās spēlēs parāk steidzāmies un uztraucāmies, gribējām ātrāk pabeigt spēli ar uzvaru. Turpretī pret «Žalgiri» galotni nospēlējām organizēti un noturējām emocijas, kuras var izpaust pēc mača.

- Pirms Eirolīgas kvalifikācijas turnīra Beļģijā teicāt, ka «VEF Rīga» ir labā sportiskajā formā, taču spēle pret Berlīnes «Alba» bija, iespējams, slitākā kopš esiet atgriezies Rīgā...
- Pirmkārt, komanda netika galā ar emocijām, jo spēlētāji ļoti gribēja uzvarēt un tas mums traucēja. Otrkārt, ja salīdzinām klubu budžetus, tad Eiropā visi «Alba» uzvaru uztvēra pašsaprotami. Protams, tas bija sāpīgi, jo zaudējām nevienlīdzīgā cīņā, nespēlējot savu spēli. Tas bija arī pretinieku nopelns.

- Kortnijs Simss spēlē pret «Alba» vēl nebija gatavs palīdzēt vairāk?
- Viņš vēl nezināja komandu un spēlētājus, aizsardzība sistēmas. Turklāt viņš vēl nebija paspējis aklimatizēties, tādēļ izdarīt secinājumus par viņu bija pāragri. Viņš ir labs spēlētājs, kurš labi saprot basketbolu, viegli ir iekļāvis komandas mikroklimatā un treniņos nehaltūrē.

- «VEF Rīga» reklāmā sēžat pie diezgan veca un palēna autobusa stūres. Bet ar kādu transporta līdzekli Jūs salīdzinātu «VEF Rīga» komandu? 
- Es vispār nevadu automašīnas un man nav autovadītāja apliecības, tādēļ šo jautājumu drīzāk jāuzdod manai sievai (Butauts smejas un uzdod jautājumu sievai, kura sēž pie blakus galdiņa, taču acumirklī atbildi nesaņem un tad atbild pats). «Bentley Continental».

- Vai piekritīsiet, ka tikai tagad sākas īstā sezona, jo ik pēc dažām dienām būs jāspēlē gan VTB līgā pret «Ņižņij novgorod» un Eiropas kausā pret PAOK, gan LBL pret BK «Ventspils» komandu.
- Pagaidiet. Bet līdzšinējās četras spēles VTB līgā un BBL kauss nevienam nav vajadzīgs? Tad jau jāsāk vākt komandu tikai uz novembri un klubam tas būs lētāk, jo nebūs jāmaksā algas par diviem mēnešiem.

- Bieži vien tā arī notiek, ka tikai pēc pāris mēnešiem komandas «sāk spēlēt»...
- Basketbolā sezona ilgst desmit mēnešus un par tiem maksā algu. Sezona sākas jau ar pirmssezonas gatavošanās posmu, tādēļ es pat teiktu, ka sezonas pirmais posms ir pagājis. Dažas komandas jau tagad ir atbrīvojušas galvenos trenerus un apsver izmaiņas sastāvā.  

- Vai par pretiniekiem Eiropas kausa izcīņā ir jau ievākta informācija? Skaidrs, ka Maskavas apgabala «Himki» jau tapat ir zināmi, taču kā ir ar Saloniku PAOK un «Cholet Basket»?
- Spēļu grafiks ir gana saspringts un gatavojamies katram nākamajam mačam. Sestdien mums jāspēlē Ņižņijnovgorodā, tādēļ otrdienas mačam pret PAOK vēl neesam gatavojušies. Pagaidām vienkārši sekojam Grieķijas čempionātam, esmu sazvanījies ar kolēģiem un apjautājies par spēlētājiem un situāciju klubā. Labi zinu treneri [Sulis Markopulos], pret kuru jau esmu spēlējis.

- Ņemot vērā, ka jau septembra beigās bija jābūt gataviem Eirolīgas kvalifikācijas turnīra spēlei, vai nebaida tas, ka spēlētāji sezonas vidū varētu «iekrist» fiziskajā bedrē? 
- Gatavojoties sezonai, mēs to centāmies ņemt vērā. Kāpumi un kritumi spēlētāju sportiskajā formā ir fizioloģiski normāls process. Treneru uzdevums ir saplānot treniņprocesu tā, lai sportiskās formas kritumi būtu pēc iespējas mazāk pamanāni un neatstātu būtisku iespaidu uz komandas rezultātiem.

- Latvijas Basketbola līgā uzvara katrā spēlē acīmredzot nav vienīgais uzdevums. Kā sokas ar komandas jauno spēlētāju - Jāņa Kaufmaņa un Jāņa Bērziņa - iesaistīšanu sastāvā?
- Cenšamies to darīt, tādēļ LBL spēlēs neizmantojam visus 12 spēlētājus, lai dotu iespēju tālākiem rezervistiem.

- Iespēlēt sadarbības un gatavoties VTB līgas vai Eiropas kausa mačiem LBL spēlēs laikam nesanāk, jo pretiniekos ir pavisam cita līmeņa, auguma un miesasbūves spēlētāji... 
- Tieši tā. Nevēlos apvainot nevienu pretinieku un teikt, ka tā ir vāja komanda, turklāt rezultāti pret BK «Valmiera» un «Liepājas lauvām» liecina, ka pret mums nospēlēja ļoti cienīgi. Arī spēlēs pret pārējām komandām, kad mūsu pārsvars bijis liels, pretinieki ir cīnījušies līdz pēdējām sekundēm. Taču, ja VTB līgā mums gaidāma spēle pret 2,15 metrus garo [Timofeju] Mozgovu un vajadzētu patrenēt spēli pret viņu, tad tas vienkārši nav iespējams, jo, piemēram, BA «Turība» komandas sastāvā nav tādu spēlētāju. Tas rada problēmas, taču ir arī kaut kādi plusi. Ja Simsam ir jāsedz 1,96 metrus garš pretinieks, tad viņš var uztrenēt kāju darbību aizsardzībā.

- Un tomēr, kā ir ar Kaufmani un Bērziņu, vai viņi sagaidīs iespēju uzspēlēt ne tikai LBL, bet arī VTB līgā vai Eiropas kausā?
- Esmu patiesi priecīgs, ka viņi ir mūsu komandā, jo kā puiši viņi ir ļoti lādzīgi. Viņi saprot, kur ir atnākuši un kādā līmenī spēlē un trenējas. Tas, ka viņi to saprot, jau ir labi, jo daudzi to vienkārši nenovērtē. Viņi strādā par 105%, gaida savu iespēju un pārdzīvo, ja kaut kas nesanāk. Viņiem tā ir laba skola. Ja viņi būs pacietīgi un strādās tikpat cītīgi, tad talants nepazudīs. Manuprāt, šo divu mēnešu laikā viņi ir ievērojami progresējuši. Kad viņi spēlēs VTB līgā vai Eiropas kausā? Tad, kad būs gatavi. Tas var notikt jau šogad, bet varbūt nākamgad - viss ir viņu pašu rokās.

- Šosezon «VEF Rīga» komandā ir četri treneri - Butauts, Nikolajs Mazurs, Uvis Helmanis un Jānis Gailītis. Vai uz soliņa nav par šauru?
- Esmu ļoti apmierināts ar saviem partneriem. Nemaz nesaucu viņus par asistentiem, bet par partneriem. Darba ir daudz un to esam sadalījuši, taču savā starpā regulāri konsultējamies. Arī spēlētājiem tiek pievērsta lielāka uzmanība, ir četras mammas, nevis viena mamma (Smejas).

- Saprotams, ka treneris vēlas uzvarēt vienmēr un visur, taču palūkosimies reāli - kas būtu tas uzdevums, kuru vēlētos izpildīt, lai sezonas beigās varētu uzsist sev uz pleca?
- Svarīgākais, lai nebūtu kauns par savu spēli, jo sportā notiek visādi. Esmu bijis gan virsotnē, gan pakājē. Un zinu, ka dažādiem sīkumiem var izrādīties liela nozīme. Būs arī zaudējumi, taču galvenais, lai nebūtu jākaunas par savu sniegumu.

- Šosezon vēl nav bijis jākaunas?
- (Pārdomas) Uz šo jautājumu tieši neatbildēšu. Taču trenerim ir tāds darbs, kurā visus pārdzīvojumus jāpārcieš sevī un jānoskaņo komanda tā, lai sniegums uzlabotos. Nevienam uz pleca raudāt negrasos. Manā dzīvē ir bijuši arī grūtāki brīži.  

Tweet