Pirms pāris nedēļām Bertāns nedēļas laikā pabija Kazaņā, Telavivā un Barselonā. Sportista ikdiena saistīta ar ceļošanu, taču neko vairāk par lidostām, viesnīcām un sporta zālēm gan redzēt nesanāk. «Sanāca gandrīz visu novembri braukāt apkārt. Kā nositu laiku? Skatos filmas, nekā cita jau nav ko darīt. Ja lidmašīnā ir gana daudz vietas, lai izstieptu kājas, tad skatos filmas datorā, ja nav, tad kaut vai ipodā. Piemēram, tagad skatos «Blitz».»

Lai gan Bertāna spēles laiks nav liels un viņa uzdevumi laukumā saistīti galvenokārt ar aizsardzību nevis uzbrukumu, Dāvim padevušās arī divas gana rezultatīvas spēles - Eirolīgā pret Itālijas čempioniem Sjēnas «Montepaschi» tika gūti 12 punkti, bet Adrijas līgā pret Telavivas «Maccabi Electra» viņš sakrāja desmit punktus.

«Vai tās bija manas labākās spēles? Ja beigās ir zāģis, tad jau par veiksmīgu sniegumu runāt nav vērts. Taču izbraukumā pret «Maccabi» tiešām nocīnījāmies labi, jo visu spēli ne uz brīdi neapstājāmies. Treneris [Sašo Filipovskis] teica, ka «Maccabi» ir komanda, kas pāris minūšu laikā var gūt desmit punktus pēc kārtas, taču mums galvenais ir turēties viņiem klāt līdz pat mača beigām. Tas arī izdevās. Pašā galotnē zaudējām, tomēr arī klubā cilvēki šo sniegumu novērtēja atzinīgi.»

Dāvis atklāj, ka punktus viņš pagaidām gūst situācijās, kad komandas biedri viņam atmet bumbu caurgājienos. «Ja pretinieki paspēj, tad pamānu un aizeju garām, bet pārsvarā metieni ir no tālās distances. Spēlēju gan kā trešais, gan kā ceturtais numurs. Kad traumu guva Gorans Jagodņiks, bija vairāk jāspēlē kā ceturtajam, tagad atpakaļ uz ASV aizlidoja Denijs Grīns un droši vien gana daudz būs jāspēlē arī kā trešajam numuram.»

Bertāna augums botās ir 2,10 metri, bet 19 gadu vecumā ķermenis fiziski vēl nav tik nobriedis, tādēļ rodas grūtības. «Spēlējot kā ceturtajam numuram zem groziem dažkārt ir problēmas, jo īpaši, ja pretinieks labi spēlē ar muguru pret grozu, tomēr komandas aizsardzība palīdz, ja neizdodas nosegt viens pret vienu.»

Problēmas ar raženo augumu pēc vasaras divās Latvijas izlasēs radīja arī sāpes ceļgalos. «Pēc izlases aizbraucu uz klubu un sāku treniņus, taču tad strauji palika sliktāk. Treneris jautāja, kā ir, un es atbildēju, ka sāpes ir diezgan stipras. Tad tika nolemts, ka veselība jāsaved kārtībā. Strādāju ar svariem, taisīju vingrinājumus ceļgala muskuļu nostiprināšanai un tagad esmu gatavs spēlēt par visiem 100%,» atzīst Dāvis.

Pērn Bertāns līgumu ar «Union Olimpija» noslēdza pēc sistēmas 3+3, tomēr pēc katra gada ir paredzēta izprikuma maksa, ja basketbolistu gribēs dabūt cits klubs. Kamēr NBA bija lokauts, klubi nedrīkstēja pat sazināties ar spēlētājiem un viņu aģentiem, taču tagad tas jau ir atļauts.

Ko Dāvis gribētu sagaidīt no nākamās vasaras? «Grūt spriest. It kā jau gribētos tikt «Spurs» komandā, taču tas vairāk vai mazāk ir atkarīgs no viņiem. No otras puses vēl viens gads «Union Olimpija» komandā un Eirolīgā arī ir labs variants,» norāda Bertāns.

Sarunas beigās basketbolists piebilst, lai novēl viņam uzvaras. Kad ieminos, ka nedēļas nogalē jau pretī nebūs «Maccabi» vai Barselonas «Regal», Dāvis aizrāda, ka Adrijas līgā koncentrēšanas trūkums var maksāt dārgi jebkurā mačā. Bet sestdienas vakarā šo rindu autors jutās kā piesaucis neveiksmi, jo «Union Olimpija» savā laukumā zaudēja Bosnijas un Hercegovinas klubam no Široki Brijegas ar -28...  

Tweet