Pasaules kausa ceturtajā posmā, kas vienlaikus bija arī Eiropas čempionāts, zelta medaļu ieguva Martins Dukurs, kurš par 1,07 sekundēm apsteidza brāli Tomasu, bet bronzas godalga tika vācietim Aleksandram Krekelam. Ja Martinam šis bija jau trešais Eiropas čempiona tituls pēc kārtas, tad Tomasam sudrabs ir līdz šim augstākais sasniegums (bronza bija 2007. gada EČ Kēnigzē).

Pirms gada Tomasu no medaļas šķīra tikai viena sekundes simtdaļa. Vai liktenis parādu ir atdevis? «Tā varētu teikt. Iepriekš manā karjerā bijis daudz ceturto vietu, taču šoreiz viss sakrita. Šim čempionātam mērķtiecīgi gatavojāmies, jau oktobrī šeit bijām atbraukuši uz treniņnometni. Tas noteikti palīdzēja.»

Pirms skeletona sacensībām smagu krietienu treniņos bija piedzīvojuši Kanādas bobslejisti un Tomass apliecina, ka negadījums bijis patiešām nopietns. «Bobslejam šī trase ir vēl grūtāka, bet arī skeletonisti nevar atļauties atslābināties ne uz mirkli, ko pierāda tas, ka Altenbergā kritienus piedzīvo pat labākie. Šajā trasē ir salīdzinoši liels ātrums, tā ir gara un tehniska. Nebija viegli.»

«Ziemassvētkos gan netrenējāmies, bet pēc svētkiem bija desmit dienas laika un tās izmantojām, lai divreiz dienā trenētos un šo to nedaudz patestētu. Jau iepriekš bijām plānojuši, ka šo laika posmu izmantosim lietderīgi un tas deva rezultātu. Tā jau rodas tās simtdaļas, kuras dod pārsvaru pār konkurentiem,» skaidro Tomass.

«Turpināsim gatavoties nākamajiem Pasaules kausa posmiem, turklāt aiz kalniem vairs nav arī pasaules čempionāts. Kā jūtas vācieši? Tādi domīgi bija, jo viņi jau mums nezaudēja tikai simtdaļas. Viņi mums daudz zaudēja startā, turklāt arī savā trasē nenobrauca izcili. Lai domā, mēs turpināsim strādāt,» piebilst Dukurs.

Tweet