- Tu joprojām neesi guvis vārtus KHL čempionātā. Kur ir problēma?

- Es pat nezinu. Kopumā man patīk gūt vārtus, taču es nekad neesmu bijis snaiperis vai liels vārtu guvējs, vairāk skaitos tāds kā spēles veidotājs. Bet, protams, godīgi runājot, es vēlos gūt vārtus. Nav man arī bijušas daudz iespējas. Man ir vienalga, kurš iemet, es pats arī to gribētu izdarīt, bet man nav nekas pretī, ja es atdodu piespēli un mans maiņas partneris gūst vārtus. Kamēr komandā ir puiši, kas var iemest un tā uzvar, es neuztraucos.

- Kad mēs varam sagaidīt pirmos vārtus no tevis?

- No manis vārtu guvums jāgaida katrā spēlē. Kā jau teicu – ja kāds no komandas puišiem ir labākā situācijā par mani, es neiebilstu. Centīšos mest vairāk pa vārtiem, bet... jūtu, ka katru reizi ir kāds cits, kurš ir labā pozīcijā, lai iemestu. Tā es esmu vienmēr spēlējis – ja kāds ir labākā pozīcijā par mani, mēģinu viņam atdot piespēli.

- Vai tu jūti, ka šī ir īstā komanda priekš tevis? Varbūt vari salīdzināt ar citām, kurās es spēlējis?

- Nevaru  to īsti izdarīt, jo profesionālā līmenī esmu spēlējis iepriekš tikai vienā komandā [Tamperes «Tappara» - M.L.], bet kopumā šeit viss izskatās labi. Laiks, ko šeit pavadu, man patīk, komandas biedri ir forši puiši un man patīk spēlēt hokeju. Jūtos tagad labi.

- No tevis sacītā var saprast, ka esi apmierināts ar esošo situāciju?

- Jā, es nesūdzos. Protams, ir bijušas spēles, kad neesam parādījuši to labāko sniegumu, bet kopumā esam sevi pierādījuši.

- Šī ir tava pirmā sezona ārzemēs. Ko tu vari pateikt par komandu un arī pilsētu, kurā dzīvo?

- Ļoti patīk pilsēta, Latvija ir jauka un cilvēki ir jauki šeit. Man šeit patīk. Ar angļu valodu nav problēmas, visu, ko vēlies, vari atrast pilsētā. Spēlēju Somijā iepriekš un jutu, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, vēlējos pamainīt vidi, redzēt pasauli. Ja runājam par hokeju Somijā un KHL, tad jāsaka, ka šajā līgā ir vairāk meistarīgu spēlētāju. Viņi ir tehniski, labi kontrolē ripu, nezaudē to bieži. Līga ir spēcīga, bet neteiktu, ka Somijas čempionāts ir sliktāks kaut kādā ziņā. Hokejs ir un paliek hokejs, bet ir atšķirība spēlētāju meistarībā.

- Tev ir līgums uz divām sezonām. Domā jau par nākamo gadu un vēlies to aizvadīt ar «Dinamo»?

- Jā, vēlos gan.

- Tevi Rīgā ir apmeklējuši arī draugi un paziņas no Somijas. Bieži pie tevis ierodas ciemiņi no mājām?

- Uz Rīgu ir braukusi gan mana ģimene, gan mani draugi un tas ir patīkami. Somija ir ļoti tuvu Rīgai un ir viegli un ātri nokļūt Latvijā.

- Tev kaut kas pietrūkst no mājām?

- Jā, pietrūkst gan. Vienu lietu varu pateikt droši, tas ir atklātais ledus. Tas man ļoti trūkst. Somijā pie jebkuras iespējas centos iet ārā svaigā gaisā slidot un uzspēlēt hokeju. Man tas ļoti patīk, tajos brīžos ir iespēja arī nedaudz piestrādāt pie dažādiem hokeja elementiem, taču šeit tas nav iespējams. Viss pārējais man tā kā ir un nevarētu teikt, ka ilgojos pēc kaut kā īpaša.

- Ar āra slidošanu varēji nodarboties Davosā, kur spēlējāt Špenglera kausa izcīņā.

- Jā, tas tiesa, šeit Latvijā nav sniega, Šveicē ir un daudz. Šī bija patīkama pieredze un spēlēt Špenglera kausā man bija izaicinājums. Lielisks laiks starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu. Turnīra laikā tiku arī pie jaunām slidām.

- Un kā?

- Pirmie treniņi un pirmās spēles bija grūtas, bet pēc kāda laika jau pieradu [smejas – M.L.]. Tagad viss ir kārtībā.

- Vēlies tur atgriezties?

- Jā, man nebūtu nekādu iebildumu uz turieni aizbraukt vēl vienu reizi. Tas nav kaut kas tāds, ko es obligāti vēlētos atkārtot, taču, ja šāda iespēja rastos, izmantotu to. Jauka vieta.
  

Tweet