«Ebotsforda ir maza pilsēta stundas brauciena attālumā no Vankūveras, bet divu stundu brauciena attālumā no Sietlas. Komanda šeit ir tikai trešo gadu un izbraukumi ir grūti, jo šajā reģionā esam vienīgā komanda, reizēm sanāk uz mačiem lidot pat desmit stundas,» stāsta Ivanāns.

«Ar veselību viss kārtībā, bet ar spēles laiku tā ir, kā ir. Komandā esam astoņi veterāni, bet vienam mačam var pieteikt tikai piecus, tādēļ kādam jāsēž malā. Citās komandās ir tikai trīs, četri veterāni, bet mums jau treniņnometnes sākumā bija pieci. Vienu vēl parakstīja, bet divus no «Flames» nosūtīja lejā, tādēļ tagad radusies šāda situācija,» skaidro latviešu uzbrucējs.

Šosezon Raitis AHL guvis divus vārtus un aizvadījis divus kautiņus. Ņemot vērā, kā beidzās Ivanāna pēdējā cīņa NHL, prasīt prasās jautājums par pirmo kautiņu. «Protams, domas bija visādas, taču tās ir prāta spēlītes. Viss atkarīgs no tā, kā pats sevi noskaņo.»

NHL pēdējā laikā gandrīz par katru sitienu galvas rajonā tiek piespriestas diskvalifikācijas un Brendens Šenehens grēkāžus sauc uz bargām sarunām. Vai arī AHL pret to cīnās tikpat stingri? «It kā jau cīnās, bet ne tik stingri kā NHL. Šeit katru šādu gadījumu īpaši neizskata. Teiksim tā - AHL šobrīd situācija ir tāda, kāda tā bija NHL pirms desmit gadiem.»

Ivanāna līdz šim vienīgais šīs sezonas mačs NHL izvērtās tāds, kuru ātrāk gribētos aizmirst, jo «Flames» piedzīvoja sakāvi Bostonā ar 0:9. «Tiešām stulbi sanāca, jo viņi ļoti ātri sameta ripas un spēle praktiski bija beigusies. Spēles laiks gan man bija labs, taču viss tik ātri beidzās. Komandām šādas spēles gadās vienu vai divas reizes sezonā un es trāpījos tieši uz šādu maču.»

«Grūti pateikt, vai man vēl šosezon izsauks uz NHL. Sezona ies uz beigām, komanda cīnīsies par vietu play-off un manas izredzes uzspēlēt nebūs lielas. Ja nebūs cerību tikt play-off, tad varbūt. Bet es un Leblonds šeit esam divi spēlētāji, kuri augšā neesam vajadzīgi,» secina Raitis.

«Pirmssezonas treniņnometnē jutos normāli, taču komandas ārsti nedeva zaļo gaismu, tādēļ nepiedalījos nevienā pārbaudes spēlē. Aizgāju pie viena speciālista, kurš teica, ka viss esot kārtībā un es varot spēlēt. Tomēr mani nosūtīja uz AHL, bet Leblonds palika Kalgari. Taču beigās arī viņš tika nosūtīts lejā un sanāk, ka iespēju nedeva ne vienam, ne otram, lai gan vasarā viņu paņēma tādēļ, ka nebija zināms, vai es varēšu spēlēt,» skaidro Ivanāns.

«Mana tipa spēlētāju tirgus izmirst. Hokejs mainās, parādās jauni noteikumi un sodi. Ja agrāk hokejisti paši patrulēja un risināja problēmas laukumā, tad tagad šo darbu ir uzņēmusies līga. Vēl pērn pēc rupjāka paņēmiena tev pakaļ skrēja 20 pretinieki, bet tagad līga uzliek bargu sodu,» tendenču maiņu ieskicē Raitis. «Protams, man tas nav izdevīgi, bet ko darīt...»

Ivanāns atzīst, ka no Rīgas «Dinamo» piedāvājumus nav saņēmis, taču iepriekšējās sezonās viņam bijušas iespējas uzspēlēt citos KHL klubos. «Tomēr kamēr man bija līgums ar NHL klubu, gribēju palikt šeit.»

Pēc šīs sezonas Ivanānam beigsies līgums ar «Flames» un atgriešanās iespēja Eiropā kļūst arvien reālāka. «AHL jau jūtos kā veterāns, lai gan neesmu tik vecs. Šeit pārsvarā spēlē jaunie hokejisti vecumā no 20 līdz 25 gadiem. Zinu, ja tagad netikšu izsaukts uz augšu, tad vienvirziena līgumu NHL noteikti vairs nedabūšu. Sisties AHL man jau ir apnicis. Jau kopš 17 gadu vecuma dzīvoju Ziemeļamerikā, tādēļ labprāt atgrieztos Eiropā,» norāda Raitis.

Bet kā ar Latvijas izlasi? «Zinu, ka jaunajam trenerim Tedam Nolanam patīk fiziska spēle, taču tad jau redzēs, kā viņš vadīs komandu. Vai gribētu spēlēt valstsvienībā? Protams. Ja mani aicinās, tad spēlēšu, bet tas nav atkarīgs no manis,» piebilst Ivanāns.

P.S. Trešdien Nolans atklāja, ka noteikti aicinās Raiti uz Latvijas izlases treniņnometni.

Tweet