- Kāds ir tavs grafiks šogad? Ar ko nodarbojies starpsezonā?

- Tas grafiks kopumā pēc sezonas ir smags, jo jāieliek fiziskā bāze divu mēnešu laikā. Piestrādāju pie mīnusiem, kas bija sezonas laikā. Jaunu ābeci neizdomāsi. Fiziskā bāze ir, bet tā ir jāuzlabo katru gadu.

- Kaut ko pamaini gatavošanās periodā?

- Jā, skatos, kas nepieciešams, ko vajag uzlabot. Tagad pluss bija tāds, ka ar moci varēju braukt, jo parasti sāku vēlu kāpt uz motocikla virsū. Vēlējos vairāk ar moci pabraukt, bet tik un tā ir izdarīts vairāk, nekā pērn.

- Tas laikam ir pluss, ka nav sniegs un var ziemā moci vilkt ārā? [intervija notika janvāra sākumā - M.L.]

- Jā. Pagājušajā gadā ziemā varēja slēpot. Tagad trenējos kopā ar komandu, Beļģijā došos uz bāzes vietu, kur dzīvoju, mehāniķi strādās pie jaunā motocikla. Vēlāk ar Dāvi Ivanovu dosimies uz Teksasu (ASV), kur turpināsim trenēties. Pirmās sacensības paredzētas martā, kad Holandē piedalīšos vietējā čempionātā.

- Tu minēji, ka tev būs jauns motocikls. Vari kaut ko sīkāk pastāstīt?

- Braukšu ar 2012. gada «Kawasaki» modeli, kas ir izmainīts un pie tā būs jāpierod. Galvenais, ka tas ir uzlabots un ar to ir vieglāk braukt, nekā ar manu iepriekšējo moci. Līkumā iebraukt būs vieglāk, tam paliek tā pati kubatūra, mainās tikai ģeometrija, sēdekļa pozīcijas, mazliet elektronika. Teiksim tā - nianses, kuras ir svarīgas. Varu arī atklāt, jauno komandu sauks «Rīga Motocross Team». Tai būs debija šosezon Pasaules čempionātā, pērn tā saucās «IST T.I.S.C.O Racing», kas tagad pārtapusi jaunā nosaukumā. Komandā brauks trīs sportisti - krievs Vjačeslavs Golovkins no Sanktpēterburgas, latvietis Dāvis Ivanovs, kurš brauks MX2 klasē un es. Es palikšu MX1 klasē, jo vecuma ierobežojuma dēļ nemaz nevaru MX2 braukt. Krievu sportists ir jaunāks par Dāvi un startēs MX2 klasē. Esam paredzējuši, ka piedalīsimies 14 no 16 PČ posmiem. Viņiem abiem diviem ši būs pirmā reize, kad brauks pilnu sezonu. Golovkins pērn nobrauca pusi sezonas, savukārt Dāvis tikai pāris posmus. Strādājam, mēģinam izveidot nopietnu struktūru, Dāvis divas nedēļas jau trenējas Liepājā, taču galvenais ir visu nesasteigt. Viena trauma vai slimība var daudz ko ietekmēt.

- Kurš ir iniciators šai komandas izveidei?

- Ideja par komandas izveidi radās jau pērn, kad individuāli Latvijā «Superkausā» startēju zem šāda nosaukuma, bet tās bija pirmās sacīkstes. Tagad komanda veidota ar skatu uz Pasaules čempionātu. Primārais ir Pasaules čempionāts. Nomainījām nosaukumu, jo Rīga ir atpazīstama pilsēta, lūkojoties nākotnē šis solis var nākt tikai par labu. Sāksim strādāt.

- Bez jums trijiem braucējiem kas vēl darbosies komandā?

- Katram sportistam savs mehāņiķis, komandas menedžeris un šoferis. Visi cilvēki no Latvijas. Tiesa gan, viens mehāņiķis no ārzemēm. Būs vēl palīgi, bez kuriem nekādi nevar. Protams, gribētos arī treneri, kurš būtu visur uz vietas, bet komandai vēl nav tāds budžets. Tā ir nākotne, tam jābūt. Tas ir mans mērķis. Es beigšu braukt, bet puiši turpinās. Kaut kādu darbu esam ielikuši un pavasarī būs komandas prezentācija.

- Pēc aizvadītās sezonas bija variants, ka Ivo Šteinbergs brauc kādā citā komandā?

- Motokross ir palicis tik nežēlīgs, ka visur grozās nauda. Ja neesi brīnumbērns, neviens tev nezvana, ar to jau esmu samierinājies. Skaidrs, ja kāds piedāvātu, izskatītu piedāvājumu, bet tādi brīnumi reti notiek. Es gribu izveidot spēcīgu komandu, lai pats varētu kādam braucējam piedāvāt braukt. Piemērām, Dāvim Ivanovam vai kādam citam Latvijas braucējam.

- Dāvis decembrī stāstīja, ka principā bija gatavs motokrosam mest mieru gandrīz. Sanāk, ka esi viņu izvilcis no bedres ārā.

- Jā, Dāvim bija piedāvājumi braukt, bet pašreiz ir tā – tagad vai nekad - un es kā sportists un komandas pārstāvis devu Dāvim iespēju. Ir jāpamēģina, jo viņš nav līdz šim strādājis profesionāli, viņš vairāk mētājās apkārt. Pirmajā gadā neceru uz lieliem rezultātiem, bet vajadzētu iebraukt TOP20. Katram savs laiks.

- 14 posmos jūs būsiet redzami....

- Jā, nebrauksim Brazīlijā un Meksikā, kas nav mums pa kabatai. Neredzu tam jēgu arī, nav mums tomēr tāds budžets. Tajā laikā brauksim Latvijā, atrādīsimies vietējai publikai, sponsoriem. Ja gribi visur būt, tad nesanāk ne šis, ne tas.

- Parunāsim par tavu braukšanu. Tu savos 25 gados esi sapratis līdz galam, kā jābrauc motokrosā – pāri tramplīnam jālēc tā, līkumā jāiet tā. Vai vari teikt, ka visu zini, tikai aktuāls jautājums ir par tehnikas nodrošināšanu?

- Es visu laiku kaut ko meklēju, kaut vai niansi. Skatos kādas kļūdas man bija pērn, analizēju trases. Stilu neizlabosi. Motokrosā nav svarīgs stils, bet gan, kā tu brauc, kāds ir tavs ātrums. Tehnika? Jā, gribētos to sajūtu, ka tev ir labāka tehnika un vari ar simts procentiem braukt. Tas ir tas, kas varbūt trūkst, nav tā sajūta, tu nejūties profesionālis. Līdz šim Latvijā neredzu, ka kāds būtu.

- Tad jātaisa Pasaules čempionāts amatieriem, lai brauc tie, kuri nestartē rūpnīcas komandās.

- Tas nebūtu populāri. Tie, kuri nebrauc rūpnīcas komandās, viņi uz to tiecās. Sponsoriem interesē tikai lielākās sacensības, ja tu neesi tur, tad... Ja esi pašā augstākajā līmenī, tad ar tevi vēl viņi var runāt. Ja gribi braukt Latvijā, ej pie Latvijas sponsora vai dīlera. Bet varētu būt, ka šogad PČ būs visvairāk braucēju no Latvijas. Četri braucēji MX1 klasē, tas ir kaut kas neredzēts. Mazai valstij tas ir unikāli. Protams, daudz izsaka nauda, bet, ja es negribētu braukt, es nebrauktu tur. Nāk jauna paaudze. Kad es augu un startēju 18 gados, Latvijā nebija komandu, kas brauktu pasaulē. Nevienam tas neinteresēja. Varēju braukt uz Beļģiju un pats visu darīt. Tagad esmu apritē un ar savu komandu. Ja nepelnīšu braucot, pelnīšu savādāk. Vienu dienu beigšu braukt.

- Tu pieminēji naudu. Cik no MX1 braucējiem pelna?

- Pirmais piecinieks pelna. Teiksim tā – rūpnīcas braucēji pelna un vēl ir satelītkomandas, kas maksā algas vai prēmijas. No piedspadsmitās vietas uz leju neviens nepelna, varbūt kaut kādi bonusi ir. Tā tas ir, neviens motokrosists nevar teikt kā hokejā vai basketbolā, ka tev ir pastāvīga alga. Ja neesi rūpnīcas komandā, uz atalgojumu vari necerēt.

- Motokrosā ir Pirmās Formulas princips: nāc ar savu naudu, mēs tevi paņemsim?

- Rūpnīcas komandās viennozīmīgi šādas lietas nenotiek, tev var būt ļoti liela nauda, bet pateiks: ej pie viņa vai - ej tur. Bet tādas lietas notiek citās komandās. Arī rallijā tā tas ir. Ja gribi tajā lauciņā atrasties, tad tā ir tava izvēle. Šeit arī pazūd tas sportiskais gars, kas agrāk bija. 2005. gadā atbraucu uz sacensībām, stiprākais tika uz startu, vājakais devās mājās, bet tagad viss ir izveidojies par lielu biznesu. Protams, sponsoriem ir labi, jo viņi zina, ka viņu braucējs vienmēr tur brauks. Uzskatu, ka apakšā tam visam ir nežēlīgs bizness. Mēs esam kā klauni, bet to mums patīk darīt. Nenāksi tu, nāks kāds cits klauns.

- Esi parēķinājis, cik motokrosā esi ieguldījis savus līdzekļus?

- Kad nonākam pie šī jautājuma, tad ir vienkārša atbilde: labāk nerēķināt. Viens vairāk, viens mazāk, bet tas ir ieguldījums no sirds. To nevar tā materiāli salīdzināt, jāsaprot, ka materiālas lietas nenes to gandarījumu, kurš tev rodas, kad brauc ar moci. Protams, ka var kaut ko nožēlot, bet vai tas ir vajadzīgs. Vecumdienās varēšu atcerēties. Motokrosā ir tā – ja nav sponsoru, ir jāsaka nē. Jebkurā brīdī var būt visādi varianti, ja nebrauktu pasaulē, brauktu Latvijā. No motokrosa ir jāaiziet pareizajā brīdī, tas ir mans viedoklis.

- ... un tev pašam ir bijis tāds brīdis, kad esi domājis mest mieru sportam?

- Visu laiku tā domāju, visādas idejas galvā pēc sezonām. Esi kaut ko sasniedzis, bet domā, kam tas nepieciešams, neviens tev paldies nesaka.

- Bet kas liek galu galā palikt tomēr motokrosā?

- Pēc sezonas jūti, ka spēki pazuduši, enerģija izsmelta, budžets nav, bet tad sāc trenēties un saproti, ka tavā vietā cits nenāks. Rodas iekšējs spēks un parādās kaut kādi mērķi. Šogad jaiet uz «visu vai neko». Māris Štrombergs tā teica Pasaules čempionātā. Man ir 25, jūtos fiziski un morāli labi, esmu spēcīgāks, nekā biju pirms diviem trīs gadiem. Rezultāti arī labāki un tas liecina, ka nav vēl laiks iet prom.

- Varbūt pirmajā sezonā jaunajai komandai vajadzēja mēģināt startēt Pasaules čempionātā MX3 klasē, nevis sākt ar MX1 iekarošanu? Varētu pamakšķerēt zivis mazākos ūdeņos, pirms braukt jūrā.

- Tas būtu solis atpakaļ, sākot jau ar sponsoriem un sacensību līmeni. To nevar salīdzināt, tas ir pavisam cits maiss. Ir cilvēki kuri saka, ka varētu tur varbūt izcīnīt kādu titulu, bet es par to esmu domājis. Kas zina, varbūt pēc gada vai diviem varētu pamēģināt. Bet jāatzīst, ka MX3 klase ir palikusi spēcīgāka, arī tur titulu nav tik viegli izcīnīt, būtu jāpasvīst.

- Kādas ir šā brīža Latvijas motokrosa pozīcijas šeit uz vietas? Mēs kļūstam populārāki, esam turpat, kur bijām vai arī sporta veids zaudē savas pozīcijas?

- Cik cilvēku, tik viedokļu. Ir sportisti, kuri nebrauc Latvijā, startē PČ, bet bez mums jau nekas neapstājas. Uzskatu, ka motokross lēnām iet uz augšu, vienu brīdi bija nokrities. Visi grib skatītājus, braucējus, bet tas nenotiek vienā dienā. Labi, ka ir «Superkauss», Motosporta federācija, braucējiem ir iespēja izcīnīt titulus, tie ir vajadzīgi. Man tādi ir, jaunie tagad cīnās. Pauls Jonass ir spēcīgs un vēl vairāki jaunie braucēji. Protams, nevar sevi salīdzināt ar vāciešiem, holandiešiem vai beļģiem, nav mums tik daudz braucēju un nebūs.

- Latvijas čempionāta trūkums ir, ka nav vienā konkrētā posmā spēcīgs dalībnieku sastāvs. Katrs brauc savos mačos un kopā sapulcināt visus labākos ir grūti.

- Jā, bet tas ir gan Latvijā, gan citās valstīs. Piemēram, Holandē vai Vācijā ir līdzīgi. Lai piesaistītu spēcīgākos braucējus, viņiem ir jāmaksā. Mums šāda prakse vēl nav. Mūsu komanda bāzējas Beļģijā, uz Latviju ir jābrauc, kas prasa līdzekļus un tā ir daudzām komandām. Pie mums vēl nav šāds scenārijs, neesam tādā līmenī, lai atbrauktu tikai for fun un nav arī balvu fonds, kas sportistu motivētu. Projekti veidojas, esmu dzirdējis, ka plāno kaut ko jaunu ieviest un kas zina, varbūt pēc gada brauksim gan pasaulē, gan Latvijā. Nevar izslēgt šādu notikumu attīstību. Daudzi brīnās, ka Matīss Karro, Šteinbergs un citi nebrauc Latvijā, bet lai pajautā – kāpēc. Tituli ir izcīnīti un lielajā sportā Latvijas čempiona nosaukums krasi neko nemainīs. Ja uzvari Latvijā, PČ tam liela nozīme nav, citādāk ir ar jaunajiem puišiem. Kristers Teko brauks PČ, viņam vismazāk laikam titulu no tiem, kas brauks pasaulē. Nebūs viņam viegla debija, jo, ja paskatās vēsturē, Lauris Freibergs, Aleksandrs Bobkovs, Karro, brāļi Justi – visiem bagāžā ir daudz titulu. Tā ir pieredze, kas vajadzīga.

- Ārpus PČ bieži tev sanāk braukt kādās citās sacensībās? Kurām dod priekšroku?

- Pērn startēju Holandes čempionātā, vienā posmā biju ceturtais. Arī šogad sāksim ar Holandi, jo martā ir trīs čempionāta posmi pēc kārtas. Tas būs kā treniņš pirms PČ. Biju pieteicies arī Beļģijas čempionātam, bet nebraucu, izmantoju laiku atpūtai. Parasti skatos, kur varu braukt, jo kalendārs ir pilns. Martā sāku un oktobrī beidzu.

- Cik sacīkstes gadā tev sanāk nobraukt?

- Grūti tā pateikt, jāpaskaita. Varētu būt ap 25 līdz 30 mačiem. 30 sestdienas svētdienas pēc kārtas. Ir arī tā, ka nedēļas nogalē brauc, ceturtdien jāstartē Holandē, bet jau tajā pašā vīkendā jāpiedalās PČ.

- Kam jānotiek trasē, lai pēc šīs sezonas tu sev pateiktu – jā, esmu gandarīts ar aizvadīto gadu? Kādi tavi mērķi?

- Pērn bija labi, bet gribētu visos posmos ap divdesmitnieku grozīties. Tas arī ir tas galvenais. Nav viegli, jo nāk klāt jauni braucēji, MX1 paliek vēl spēcīgāka. Kā tu nomet gāzi, tā tev kāds pabrauc garām. Vai nu ir, vai nu nav, veiksme te nepastāv. Protams, ka pie barjeras nav viegli tikt un saka jau, ja dotu iespēju visiem, tad brauktu simts dalībnieku. Bet tad kaut kas zaudētu kopumā šajā pasākumā. Man būs ceturtā sezona MX1 klasē, Nav maz, nav daudz. No trīs aizvadītām sezonām pēdējā bija vislabākā. Vienmēr esmu sev centies iestāstīt, ka jāmēģina ar visiem simts procentiem, bet vienmēr ir bijušas visādas blakus lietas. Redzēsim, kā tās iespaidos šogad. 

Tweet