«Jā, noteikti gribējās tikt atpakaļ vietā, kuru biju izcīnījis iepriekšējos mačos pirms posm Kēnigzē. Sava ziņā vēlējos atspēlēties un tas deva papildus degsmi un motīvāciju. Turklāt uz Sanktmoricu bija atbraukuši gan sponsori, gan federācijas vadība,» norāda Martins.

«Mazliet paveicās ar laika apstākļiem, tādēļ gonka man izvērtās ļoti veiksmīga,» secina Dukurs. «Skaidrs, ka šodien visiem apstākļi nebija vienādi. Tiem, kuri startēja vēlāk, piepalīdzēja māte daba. Bet, ja nepaveicās ar izlozi, tad bija ļoti grūti cīnīties par augstām vietām. Sendforda un Antuāna vietas uz pjedestāla viennozīmīgi bija izskaidrojamas tikai ar veiksmīgo izlozi, jo citā reizē viņi paliktu ārpus desmitnieka. Ja māte daba uzdāvina 0,8 sekundes, tad pat ar 20. starta rezultātu vari izcīnīt vietu trijniekā.»

Runājot par Sanktmoricas trasi, latviešu skeletonists nodēvē to par īpašu. «Trasē ir dabīgi profili un nav vibrācijas. Pirms šīsdienas mačiem šī man bija starp mīļākajām trasēm, taču šonedēļ to uzķēru, arī tehnika gāja labi un man pat iepatikās braukt Sanktmoricā. Ātrumi šeit ir lieli un laiks paskrien ātri, tādēļ nevar teikt, ka beigās jau var braukt žāvādamies. Teikšu tā - ir bauda šeit braukt. Ja citur ir vibrācijas un reizēm ir grūti saskatīt ieeju un izeju, tad Sanktmoricā vienīgā problēma ir tā, ka visapkārt ir balts un nav tik viegli orientēties.»

«Šogad Sanktmoricā klāt piebūvēja kamaniņu startu, tādēļ nedaudz pabīdījās arī pirmā virāža, kas šodien daudziem radīja problēmas. Jo īpaši tiem, kuriem ir labs starts. Tretjakovam jau treniņos bija redzamas problēmas pirmajā virāžā, tādēļ viņam psiholoģiski sāka zust pārliecība, kas viņam pamatīgi sabojāja sacensības. Arī es treniņos startēju no dažādām gropēm un mēģināju atrast veiksmīgāko trajektoriju,» skaidro Dukurs. 

Tweet