Pērn Maskalāna četrinieks Sanktmoricas trasē izcīnīja uzvaru, bet šodien ieguva bronzas medaļas, tādēļ šo trasi Edgars var nodēvēt par savu mīļāko. «Visiem jau patīk braukt Sanktmoricā, lai gan pats personiski īpaši nešķiroju trases. Varējām nobraukt vēl labāk, taču ir labi, kā ir.»

«Pirmajā braucienā laikam vēl nebijām pamodušies, jo cēlāmies plkst. 6.00 no rīta, bet mači sākās jau 9.00 pēc vietējā laika. Otrais brauciens jau bija labāks, tomēr šajā trasē katra kļūdiņa maksā daudz. Ja kaut kur atsities, tad tas uzreiz ietekmē rezultātu finišā,» atzīst Maskalāns.

«Šogad Sanktmoricā būtiskākā nianse bija siltais laiks. Ja citās reizēs tiem, kuri startē bija priekšrocības, tad šogad vispār nevarēja saprast, kuram pēc kārtas startēt ir labāk,» skaidro Edgars. «Tāpat grūtības sagādāja arī jocīgā pirmā virāža, kurā jau treniņos daudz bija problēmas. Turklāt četrinieku tur izbraukt bija vēl grūtāk nekā ar divnieku. Bez atsitiena to vietu vispār šodien nebija reāli izbraukt. Ja vēl būtu sarma vai sniegs, tad varbūt, bet siltā laikā, kad ledus ir ļoti slidens - nekādi.»

«Kad Holkombs pēc virāžas ietriecās apmalē, bija jau skaidrs, ka viņš mūs neapsteigs. Domāju, ka liktenis savā ziņā atdeva parādu par pirmo braucienu, kurš nebija no veiksmīgākajiem,» uzskata Maskalāns.

Parādu liktenis atdeva arī par Eiropas čempionātu Altenbergā, kur Maskalānu no bronzas godalgas šķīra viena sekundes simtadaļa. «Protams, ka pārdzīvojām. Būtu zinājuši, ka Floršicam ir trauma, būtu iestūmuši vēl niknāk, taču...,»

Tweet