Šīgada kalendārā pie 10. augusta, kad notiks BMX sacensību fināls, prasīgais Latvijas sporta līdzjutējs jau ieskaitījis Latvijai vienu medaļu, lai gan vēl pirms gada Māris ar ieģipsētu roku bija iegrimis dziļās pārdomās par savu nākotni sportā. Nu labi, jauns čalis, kauli saaugs, šausminošais krietiens gan paliks atmiņā, bet gan jau pārdzīvos.

Taču kas šajos nepilnos četros gados ir paveikts, lai Latvijas BMX sportists uz Londonu varētu doties kā reāls pretendents uz medaļu? Pasaulē neviens aiz laimes neraud, ka Latvijai ir olimpiskais čempions. Gluži otrādi - sporta veida attīstībai nevajag olimpisko čempionu no mazas Austrumeiropas valstiņas. BMX par labu nāktu apzeltīts amerikānis un šajā virzienā mērķtiecīgi strādā ne tikai ASV sportisti, bet arī funkcionāri.

Tikmēr latvieši tēlo lietuviešu tūristus Nīderlandē un soļiem mēra olimpiskās trases kopiju. Pēc tam šie paši entuziasti būvē līdzīgu trasi, lai būtu kur trenēties un mačos nebūtu jālauž kauli, kad pirmoreiz tiek mīti pedāļi mūsdienīgā trasē. Ak jā, labi vēl ka pie Valmieras jau 11 gadus ir vecais sakņu pagrabs, kurā šie paši entuziasti izbūvējuši trešdaļu no trases un kurā tika ielikti pamati Pekinas olimpisko spēļu zeltam. 

Netrūkst tādu, kuru hobijs ir činkstēt par naudas trūkumu, sak, būtu mums miljoni, tad mēs pasaules varenajiem izgrieztu ne vien pogas, bet arī rokas. Taču kas gan ir BMX superkrosa trases būvniecības izmaksas, salīdzinot ar hokeja miljoniem un basketbola simttūkstošiem. Turklāt šie veči ir gatavi paši strādāt ar lāpstu, nevis gaida buldozerus no Rīgas.

Zelta godalga izrādījusies par smagu visiem, kas sita pie krūts un teica, ka ir devuši savu artavu jaunā čempiona panākumos. Spožais cēlmetāls vienlaikus kļuva par BMX saimes lielo plusu un lielo mīnusu. Ikviens ieraudzīja, kā nevainīgs sapnis pārvēršas par realitāti un katrs gribēja izauklēt nākamo čempionu, taču nebija neviena, kurš radušos bardaku sakārtotu. Visi ķēra un grāba ko varēja, bet šovasar šis haoss beidzot būs novērtējams ar rezultātu.  

Tikai paša Štromberga kakls spējis noturēt zelta medaļas svaru, jo čempions savas pozīcijas pasaules elitē ir nosargājis. Nevis pateicoties sakārtotai Latvijas BMX sistēmai, bet gan par spīti tās iekšējām nesaskaņām un atbalsta trūkumam. Māris būtu pelnījis zeltu arī Londonā, bet Latvijas BMX sistēma - piedzīvot fiasko. Kāds ir vidējais aritmētiskais? 

Tweet