- 15. janvārī nosvinēji dzimšanas dienu un esi iekāpis ceturtajā gadu desmitā. Kā jūties?
- Nekādas īpašas sajūtas nav. Pagājušajā gadā, kad svinēju 30. dzimšanas dienu, tad gan šķita, ka dzīvē notiek kāds pavērsiens. Tā jau drīzāk ir tāda psiholoģiskā barjera, kurai jātiek pāri. Zini kā - bišķi jau arī jāpārspīlē, jāuzbur drāma, lai to izjustu. (Smejas)

- Pirms «Dinamo» gana daudz spēlēji ārzemēs. Vai ir kāda sezona, kuru atceries ar lielu gandarījumu un vari teikt, ka tas bija lielisks laiks?
- Principā visi četri gadi Amerikas hokeja līgas (AHL) komandā Olbanī «River Rats» man ļoti patika. 2006. gadā mani izsauca uz Latvijas izlasi Turīnas olimpiskajās spēlēs, bet atpakaļ uz ASV devos kā uz mājām. Man patika dzīvot ASV un biju jau pieradis pie dzīvesveida, tādēļ tas laiks man palicis sirdij tuvs.

- Tevi draftēja NHL klubs Ņūdžersijas «Devils». Tagad atskatoties uz to laiku, cik reāli bija uzspēlēt vismaz vienu maču NHL?
- Bija diezgan reāli. Vienreiz, kad mani izsauca uz «Devils», domāju, ka spēlēšu, taču neviens man nebija pateicis, ka šoreiz tomēr nespēlēšu. Sanāca vilšanās.

- Šķiet, ka tev arī neveicās, jo «Devils» komandai tolaik bija spēcīga aizsardzības līnija.
- Protams, tas arī. Tā vien šķiet, ka viņi skatījās, vai tev ir vismaz 30 gadi un 500 aizvadītas spēles NHL. Jā, sanāca vismaz pasēdēt vienā ģerbtuvē ar Skotu Nīdermaijeru un Skotu Stīvensu, vēl tagad pasaules čempionātos pārmiju kādu vārdu ar Patriku Eliašu.

- Šo sezonu laikam nebūs pārdroši nodēvēt par veiksmīgāko tavā KHL karjerā?
- Pagaidām. Vēl jau sezona nav beigusies, pēc tās varēsim izdarīt secinājumus.

- Lietderības koeficients +13. Tu taču neteiksi, ka tā ir tikai veiksme?
- Arī veiksme. Acīmredzot spēlēju kopā ar labiem partneriem. (Smejas) Cenšos daudz par to nedomāt. Banāli jau izklausīsies, taču galvenais ir darīt savu darbu un tad jau redzēs, kas no tā sanāks. Varbūt nedaudz ir uzlabojusies mana darba ētika un tas devis rezultātu.

- Iepriekšējā sezonā nereti varēja dzirdēt viedokli par to, ka Šuplers tevi nenovērtē, tādēļ nereti izkriti no aizsargu rotācijas. Vai Šuplers nebija «tavs» treneris?
- Var jau spekulēt ar šo jautājumu, taču visi esam cilvēki. Iespējams, kaut kas traucēja labāk saprasties, taču tas ir tikai normāli. Tas bija karjeras posms, kuram bija jāiziet cauri. Kas zina, ja nebūtu bijis šāds periods, varbūt tagad man nebūtu lietderības koeficients +13.

- Kad runāju ar Oskaru Cibuļski, viņš atzina, ka no Rautakallio aizsargs var paņemt vairāk noderīgas informācijas nekā no Šuplera. Vai arī tu to izjūti?
- Grūti jau salīdzināt trenerus, taču Peka vairāk uzmanības pievērš detaļām hokeja laukumā, kamēr Šuplers vairāk izmantoja iedvesmojošas runas, lai radītu spēlētājos emocijas.

- Vai tev labāk patīk, ja treneris ļauj improvizēt vai saliek visu pa plauktiņiem un pasaka ko konkrēti no tevis sagaida?
- Lai cik arī stingrs nebūtu treneris un lai cik viņš gribētu spēlētājus ielikt savā spēles sistēmā, tomēr ir mirkļi, kad nākas improvizēt. Lai gan nevaru noliegt, ka pie Šuplera bija lielāka brīvība, bet tagad ir savi stūrakmeņi, pie kuriem jāpieturas. Taču Peka uzsver, ka katrā situācijā ir jādomā līdzi un katra epizode jāizvērtē atsevišķi.

- Runājot par trenera uzticēšanos, spēlē Astanā tev tika dota iespēja mest soda metienu. Vai pašam tas nebija pārsteigums?
- Biju ļoti priecīgs. Pārsteigums tas bija tikai daļējs. Psiholoģiski biju gatavs un domāju, ka iemetīšu. Pēc kaujas jau visi ir gudri. Gribēju parādīt, ka metu vienā stūrī un iemest otrā, bet nedaudz pasteidzos, ripa neuzlidoja tika augstu, cik vajadzēja un vārtsargs to noķēra.

- Iepriekšējās sezonās «Dinamo» savus līdzjutējus lutināja ar atspēlēšanos no 0:3 un 0:4, bet šosezon pārāk bieži šķietami jau izcīnītas uzvaras izslīd no rokām...
- Toties šosezon tātad mēs mačus labi iesākam. (Smejas) Visas spēles var sadalīt pa posmiem. Šajā sezonā esam guvuši vairākas mācības, bet galvenais ir nepieļaut šīs kļūdas, kad sāksies izslēgšanas spēles.

- Bet vai pašiem pēc ielaistā ceturtā gola pret Ņižņijnovgorodas «Torpedo» jau neradās nopūta ar piebildi: «Atkal...»
- Varbūt kādu tas «uzvelk», taču es cenšos saglabāt mieru, nevienam neko nepārmetu, jo visi cenšamies izdarīt savu darbu pēc iespēas labāk un tikpat labi laukumā tajā brīdī varēju būt es. Viņiem nebija Mets Elisons, tādēļ mēs jau zinājām, ka «bullīšos» vinnēsim. (Smejas)

- Treneris saka, ka vaina jāmaklē spēlētāju rīcībā spriedzes situācijās...
- Protams. Visa vaina ir tikai galvās. Rezultātam esot 3:0, zemapziņā iezogas doma, ka viss taču ir kārtībā, bet tad rezultāts kļūst 4:3. Centies saglabāt vēsu prātu, bet...

- Ar komandu šosezon strādā psihologs. Varbūt tas viens no risinājumiem?
- Katram pašam jābūt savam psihologam un jāsakārto domas.

- Tavs līgums ar Rīgas «Dinamo» beidzas pēc šīs sezonas. Vai no aģenta jau esi dzirdējis kādus jaunumus?
- Šobrīd par to neinteresējos. Pienāks sezonas beigās un tad... Cerams, būs piedāvājums no Rīgas «Dinamo». Palikt Rīgā būs mana prioritāte. 

Tweet