Ne visiem der skeitparks

Pastāv vairāki ekstrēmās riteņbraukšanas novirzieni, kas, kaut arī līdzīgi, tomēr atšķiras. Ar BMX vairāk nodarbojas skeitparkos, jo velosipēdi ir nelieli un braucēji izmanto rampas, tramplīnus un citas ierīces, kas noder, izpildot dažādus trikus un lēcienus. MTB (no angļu valodas vārda «mountain bike») nozīmē braukšanu pa kalnainam trasēm un meža celiņiem. Savukārt DH jeb «downhill» specializējas nebraucienā pa kalnu ar tramplīniem. Rīgas nedaudzie skeitparki nenodrošina katra ekstrēmās riteņbraukšanas novirziena prasības, toties pilsētas meži, kas «it kā» pieder visiem, ir ļoti piemērota treniņu vieta. «Trases no meža izsvēpēt nevarēs, ja vien oficiāli nepiešķirs speciālas vietas, kur trenēties. Visur pasaulē ekstrēmie riteņbraucēji brauc pa meža trasēm. Jaunieši skatās internetā fotogrāfijas un filmas un arī tā dara,» uzskata Dino, kurš Latvijas Sporta akadēmijā Ekstrēmo sporta veidu katedrā sagatavo jaunos trenerus.

MTB braucēju kluba «Rotos» pārstāvis Toms Kohs atzīst, ka nelegālās meža trases dara ļaunu dabai: «Zinu, ka zemsedze mežā neatjaunojas, ja to izposta. No otras puses, vide pilsētā taču ir domāta cilvēkiem. Ārzemēs dabas parkos atvēl teritoriju riteņbraucējiem, pašvaldības nāk pretī ar plānošanu un darbaspēku.»

Kompromisu meklēs bez domes

Pēc publikācijas RB un tai sekojušās abu pušu tikšanās, Rīgas Meža aģentūra un MTB braucēju klubs ir gatavi rast kompromisu. «Aģentūra varētu atvēlēt teritoriju un uzņemties finansēšanu, savukārt organizācija «Rotos» mācītu savus biedrus sportot kulturāli, nenodarot pāri mežam, kā arī piedalītos trases plānošanā,» stāsta Rīgas Meža aģentūras mārketinga speciāliste Agnese Rame.

Ekstrēmo riteņbraucēju pārstāvis T. Kohs vērtē risinājuma iespējas: «Mēs mēģinām mācīt jaunos riteņbraucējus necirst kokus un nepiemēslot mežu.

Risinājums būtu šīs meža trases legalizēt, atrast kompromisu, kad, nebojājot mežu, var apmierināt riteņbraucēju vajadzības. Trasi vajadzēs arī uzturēt — salikt zīmes, kas vēstītu par bīstamu velomaršrutu un aizliegtu piemēslot. Tomēr pastāv demolēšanas problēma. Jau agrāk riteņbraucēju izveidoto trasi izposta vai nodedzina.»

Imants Kalniņš, kurš jauniešiem palīdzējis nodarboties ar ekstrēmajiem sporta veidiem, kopš tie parādījās Latvijā, ierosina: «No Rīgas Meža aģentūras varētu prasīt, lai tā jauniešiem atvēl meža pļaviņu. Tajā varētu nošķūrēt zāli un uzbērt tramplīnus. Nauda būtu nepieciešama tikai traktoram. Jāmēģina legalizēt vietas, kur jaunieši jau to dara.»

I. Kalniņš piekrīt, ka brīvā laika pavadīšanas iespēju trūkums ir liela problēma, tomēr Rīgas domes pretimnākšana ir minimāla, lai neteiktu — nekāda. Domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta pārstāvis Guntis Svabadnieks pastāstīja, ka domes pārziņā atrodas tikai viens skeitparks — BJC «Kurzeme» teritorijā. Šobrīd tiek projektēts vēl viens — pie Pļavnieku ģimnāzijas. Viņš nenoliedz, ka skeitparku attīstība nenotiek, kā gribētos.

Kāpēc ekstrēms?

«Ekstrēmie sporta veidi kļūst aizvien populārāki, jo daudziem klasiskais sports šķiet garlaicīgs,» atzīst Sarmis, kurš jau daudzus gadus nodarbojas ar BMX riteņbraukšanu. Ekstrēmie sporta veidi ir salīdzinoši jauni, saistīti ar lēcieniem, rotācijām un trikiem un līdz ar to — samērā bīstami. Paši riteņbraucēji gan norāda, ka drošība atkarīga no katra sportista.

Latvijas ekstrēmie riteņbraucēji nesenā pagātnē guvuši ievērības cienīgus panākumus pasaules mēroga sacensībās. Piemēram, Ivo Lakučs BMX Eiropas čempionātā pēc vairākiem posmiem izvirzījies līdera pozīcijās. Savukārt Jānis Vanags šogad Maskavas MTB 4X sezonas atklāšanas sacensībās ieguvis pirmo vietu, aiz sevis atstājot labākos Krievijas sportistus.

Kristaps Osis, Latvijas BMX «cruiser» čempions: «Nav pietiekami daudz iespēju, jo pietrūkst skeitparku. Savas prasmes apguvu, braukājot pa ielu un Jūrmalas kāpām, kas vēlāk tika aizliegts. Rīgā vienīgā BMX trase zem jumta ir Kleistos, būtu vajadzīga vēl kāda. Domei būtu jāpiešķir teritorija, kur taisīt trases, un līdzekļi to ierīkošanai. Daudz kur pasaulē tā ir.»

Raimonds Bergmanis, Latvijas vadošais spēkavīrs: «Agrāk iespēju trenēties nebija, tagad kaut kas sāk parādīties. Cik pa televizoru redzēts, ekstrēmie riteņbraucēji izmanto visu, kas apkārt, — garāžu jumtus, trepes. Lai arī divi nopietni skeitparki tik lielu pilsētu kā Rīga pilnībā nenosedz, domāju, ka iespējas ir. Tas, kurš gribēs trenēties, atradīs, kur.»

Baiba Brigmane, Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas vadītāja: «Uzskatu, ka iespējas nodarboties ar ekstrēmajiem sporta veidiem Rīgā nav pietiekamas. Šobrīd tiek veidoti vairāki projekti par jauniem skeitparkiem. Nākotnē ir plānota izpletņlēkšana Spilves lidostā un ūdensslēpošana Daugavā. Zinu, ka Rīgā ir daudz azartisku cilvēku, kuriem tuvi ekstrēmie sporta veidi. Tāpēc nākotnē radīsim iespēju tiem augt plašumā.»

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar